25. februāra MK sēdē pēdējā brīdī
tika iekļauts un arī apstiprināts Ministru prezidenta Krišjāņa
Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto
un iecerēto darbību. Šī ziņojuma nodaļā “Lauksaimniecība”
varam atrast šādu rindkopu:
“Izstrādāts un atkārtoti
izdiskutēts Valsts sekretāru sanāksmē regulējums par koku
ciršanu un meža atjaunošanu, lai veicinātu meža ekonomisku,
ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un
izmantošanu. Minētais regulējums izstrādāts pārdomāti,
līdzsvarojot koku ciršanu ar produktīvu mežu atjaunošanu, kas
sekmēs gan intensīvāku oglekļa piesaisti ilgtermiņā, gan veidos
uzņēmējdarbības attīstības prognozējamību mežsaimniecībai.”
Nezinu, kā šādi ziņojumi top.
Saprotu, ka pats K. Kariņš tos neraksta, taču gribētos, lai
premjers vismaz ir izlasījis un piekrīt visam tajā rakstītajam.
Taču neatkarīgi no tā, vai šos teikumus K. Kariņš ir lasījis
vai nē, šis ir ļoti nelāgs signāls par to, kā top un Ministru
kabineta atbalstu iegūst dažādi dokumenti. Turklāt pieļauju, ka
šis ziņojums arī kalpo Zemkopības ministrijai kā “mācību
scenārijs”, kā cauri Ministru kabinetam izdabūt pašus koku
ciršanas noteikumu grozījumus. Ja šis bija eksperiments, tad
grozījumu virzītāji var būt iepriecināti, taču mums pārējiem
ir pamats lielām bažām. Redzam, ka pietiek ar dažām skaistām,
bet faktos nebalstītām frāzēm, un, neiedziļinoties pamatojumā,
Ministru kabinets būs gatavs ne tikai atbalstīt tievāku koku
ciršanu, bet pat lepoties ar to, kā ar īpašu sasniegumu.
Pirmkārt, jāatgādina, ka Latvijas
meži netiek ilgtspējīgi apsaimniekoti (par ko jau esmu rakstījis
šeit).
Zemkopības ministrijas iecerētie koku ciršanas grozījumi nevis
veicinās mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bet gluži pretēji –
vēl vairāk attālināsies no šī mērķa. Ekonomiskās intereses
mežu apsaimniekošanā pārmēru dominē jau šobrīd. Atļauja
cirst jaunākus mežus radīs vēl lielākus draudus videi –
pieaugs kailciršu platības, palielināsies mežu fragmentācija,
samazināsies resnu koku un vecu mežu sastopamība, līdz ar to tiks
degradētas meža sugu dzīvotnes. Īsāk sakot – noplicināsies
Latvijas mežu dabas daudzveidība. Zemkopības ministrija nav ne
objektīvi izvērtējusi šos draudus, ne piedāvājusi kompensējošus
pasākumus, kas tiešām ļautu nodrošināt ilgtspējīgu mežu
apsaimniekošanu.
Var piekrist, ka rosinātie mežu
atjaunošanas noteikumi varētu veicināt oglekļa piesaisti mežā,
taču cilvēkam ir jādzīvo ļoti īpašā pasaulē, lai domātu, ka
oglekļa piesaisti var veicināt, kokus ražīgākajos mežos cērtot
ātrāk un to vietā iestādītajiem kokiem neļaujot izaugt lieliem.
Jāatgādina, ka Zemkopības ministrija nav veikusi (vai vismaz
publiskojusi) izvērtējumu, kā mainītos oglekļa piesaiste, ja
grozītu tikai atjaunošanas noteikumus (t.i., noteiktu stingrākas
prasības mežu atjaunošanā), bet ne koku ciršanas noteikumus.
Apgalvojums, ka “minētais regulējums
izstrādāts pārdomāti”, ja nebūtu lasāms ministru prezidenta
oficiālā ziņojumā, varētu tikt uztverts kā skarbs sarkasms.
Varu tikai atgādināt, ka pat oficiālajā noteikumu grozījumu
anotācijā Zemkopības ministrija pinas pretrunīgos apgalvojumos
(lasīt šeit).
Mēģinot pārliecināt sabiedrību, ministrija klāsta nepatiesību
(lasīt šeit).
Ja regulējums būtu tik pārdomāts, vai tiešām tik grūti savus
argumentus balstīt uz skaidriem faktiem?
Ministru prezidenta ziņojumu uzklausīs
Saeima, tāpēc ceru, ka vismaz kāds no deputātiem norādīs K.
Kariņam, ka noteikumu grozījumi, kas viņa ziņojumā tiek saukti
par pārdomātiem, nav izvērtēti, radīs draudus videi, neveicinās
ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un ka tos neatbalsta sabiedrības
vairākums (lasīt šeit)
un pat lielākā daļa meža īpašnieku (lasīt šeit).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru