ceturtdiena, 2012. gada 21. jūnijs

Ierastais slaktiņš Latvijas mežos

Pavasaris un vasaras sākums ir laiks, kad Latvijas mežos atgriežas gājputni, dzied, veido pārus, vij ligzdas un dēj olas. Tas ir arī laiks, kad tūkstošiem ligzdu tiek izpostītas - putnu olas un izšķīlušies mazuļi tiek sabradāti, sabraukti vai labākajā gadījumā vienkārši atstāti mētājamies zemē. Kāds teicis, ka dažu bojāeja ir traģēdija, bet, ja bojā iet tūkstoši, tā ir statistika... Un statistika parāda, ka pavasarī veiktu mežizstrādes darbu dēļ katru gadu aiziet bojā ap 20 tūkstošiem putnu ligzdu. Pirms vairākiem gadiem kāds elektrotīklu darbinieks, kurš bija nojaucis vienu baltā stārķa ligzdu, gandrīz nonāca cietumā, bet nav dzirdēts, ka kāds būtu sodīts par mežizstrādē iznīcinātajām putnu ligzdām. Atkarībā no juridiskās intepretācijas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu kopējais sods par šādu nodarījumu būtu no Ls 200 000 līdz Ls 100 000 000 (nerunājot par to, ka daļēji šī lieta var attiekties arī uz Krimināllikumu), bet nezinu nevienu gadījumu, kad mežizstrādātāji būtu kaut latu samaksājuši par izpostītajām ligzdām.

Kāpēc tas tiek pieļauts, jūs jautāsiet? Aiz ieraduma. Esam pieraduši, ka meža nozare ir tik svarīga, ka jebkurš tai uzliktais ierobežojums uzskatāms par valsts ekonomikas graušanu. Esam pieraduši, ka cirst var tik cik vajag, lai dārgās mežizstrādes mašīnas atmaksātos. Esam pieraduši uz mežu skatīties kubikmetros, neņemot vērā, ka mežā ir lietas (t.sk. putni), ko kubikmetros nemēra. Esam pieraduši, ka neviens nepīkst par izcirtumos palikušajiem bojāgājušo putnu mazuļu tūkstošiem.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība iepīkstējās, aicinot parakstīties pret mežu ciršanu putnu ligzdošanas laikā - http://necertpavasari.lv/ Nu jau ar mums kopā pīkst gandrīz 2500 cilvēku, kam nešķiet pieņemama putnu ligzdu masveida postīšana ekonomisku interešu vārdā.

No mežizstrādes uzņēmumu pārstāvjiem pagaidām esmu redzējis tikai divas replikas uz minēto akciju. Šeit tās citēju (un citēju burts burtā, tāpēc jau iepriekš atvainojos lasītājiem):

Pirmā (e-pasts uz LOB):

Labdien!

Gribēju Jums uzjautāt vai Latvijas tauta un valsts var pārtikt no putniem???

Cik putnu tad aizies bojā, ja izsalkušie sāks masveidā izķert dažādus putnus, lai pabarotu sevi un savas ģimenes?
Laikam jau ar 100.000 būs stipri pamaz ... Tad padomājiet uz cik apsurdām un patiesībā noziedzīgām lietām aiciniet tautu !!!

Ar cieņu,
[seko vārds un uzņēmuma nosaukums]

Otrā (komentārs pie ziņas portālā Meži.lv):
URĀ ornitologi un zaļie!!!Nedarīsim neko,necelsim rūpnīcas,necirtīsim mežus,sēdēsim mājas un gaidīsim laimes lāci.Ķertie urlas, no kādiem līdzekļiem jūs pārtiksiet?Mēs neesam igauņi.

es 20 gadus esmu saistīts ar mežu,tā ka neesmu stulbs.Kā zāģēšanas pakalpojuma sniedzējs esmu ieinteresēts lai man darbs būtu nodrošināts.Man būs darbs,būs nodokļi,un jums nabaga urlām būs sociālā palīdzība,varēsiet norīt smadzenes.Tie lielākie kviecēji ir tie,kam pašiem nekā nav,un plēš dirsu ,ja kāds kautko cīnās un dara.Neviens normāls zāģeris tīšām nepostīs putnu ligzdas.

Otro komentāru, kā jau pusanonīmu izpausmi internetā, varētu nekomentēt nemaz, bet gribu vērst uzmanību uz pēdējo teikumu: "Neviens normāls zāģeris tīšām nepostīs putnu ligzdas." Gribu vien piebilst, ka, protams, putnu ligzdu postīšana nav mērķis, bet blakusparādība, tāpēc varētu teikt, ka tas notiek "netīšām". Tomēr jāpatur prātā, ka katrā meža hektārā ligzdo putni, kas nozīmē, ka, mežu cērtot putnu ligzdošanas laikā, putnu ligzdu izpostīšana ir neizbēgama. Ļoti ceru, ka mūsu akcija liks mežizstrādātājiem apjaust, ko nozīmē meža ciršana pavasarī, lai nebūtu jāsaka, ka "tā gadījās" un nebūtu nepieciešama mana kolēģa reiz rosinātā akcija - katram mežizstrādātājam ar savām rokām saspiest katru izcērtamajā mežā esošo putna mazuli.

Pirmā replika, kā jau parakstītai vēstulei pieklājas, ir nopietnāka, bet atkal balstīta uz priekšstatu, ka meža nozare ir Latvijas balsts. Tikai mēs bieži aizmirstam, ka ne jau dabas aizsardzības uzliktie ierobežojumi, bet mežsaimniecības intensifikācija ir galvenais dzinējs darbavietu skaita samazinājumam meža nozarē. Arī no hārvesteriem Latvijas tauta pārtikt nevar, bet šo mašīnu ieviešanu un tai sekojošo darbinieku skaita mazināšanos mēs uztveram kā normālu nozares modernizāciju. Kas noticis ar hārvesteru aizstātajiem mežstrādniekiem un to ģimenēm? Nomiruši badā? Es pieļauju, ka pareizi noorganizēts ciršanas pārtraukums pavasarī patiesībā varētu nākt par labu nodarbinātībai, bet, lai neriskētu nokaitināt nozares speciālistus ar savu nekompetenci, pagaidām šo domu tālāk neturpināšnu... Visbeidzot jāpiebilst, ka dabas aizsardzības prasību pastiprināšana varbūt šķiet noziedzīga no filozofiskā viedokļa, bet kā jau minēju iepriekš, putnu ligzdu iznīcināšana ir noziegums atbilstoši jau tagad spēkā esošajai likumdošanai (ar prāta stūrīti gan apzinos, ka šāda atziņa var likt likumdošanu mainīt).

Bet pagaidām joprojām katru gadu tūkstošiem putnu ligzdu tiek samaltas hārvesteros... Ceru, ka neviens mani nevainos, ja atzīšu, ka uz šāda fona dažādas mežā dzīvojošiem supervaroņiem un Dabas mātei veltītas akcijas man šķiet vismaz neviennozīmīgas no morālā viedokļa... Ja arī Tev nešķiet pieņemama putnu iznīcināšana - paraksties: http://necertpavasari.lv/ !

otrdiena, 2012. gada 12. jūnijs

Liksim svešus bērnus mierā!

Iedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...

Jūnijs un jūlijs ir laiks, kad gandrīz katru dienu LOB saņem zvanus par šādiem bērniem, ko kāds ir "izglābis", bet tagad gribētu, lai kāds cits par tiem parūpējas. Protams, runa ir par putnu bērniem, bet lietas būtība no tā nemainās - bērns ir atņemts vecākiem, un tagad to nav kur likt. Zinu, zinu, ka šie cilvēki putniem vēl tikai labu un šādi rīkojas nezināšanas dēļ, bet reizēm jau n-to līdzīga rakstura zvanu saņemot, pacietība sāk zust.

Tad nu tagad vēlreiz, lai vairotu zināšanu, atgādinu - visbiežāk putnu mazuļiem cilvēku palīdzība nav vajadzīga! Arī tad, ja putnēns vēl nemāk lidot, tam visticamāk nekas nekait un no ligzdas tas nav ne izkritis, ne izmests, ne slims. Putnu mazuļi bieži vien ligzdu atstāj, vēl lidot nemācēdami, visbiežāk - ja tos kāds ir izbiedējis. Šā vai tā pieaugušie putni ar saucieniem sazinās ar mazuli un turpina to barot, un mazulim nav jāsēž ligzdā, lai tas varētu augt, mācīties lidot un galu galā pats par sevi parūpēties. Tāpēc mans ieteikums, ja nelidojošs putna mazulis ir atrasts un atnests mājās, to nekavējoties nogādāt atpakaļ tur, kur tas tika paņemts. Jo ātrāk to izdarīsiet, jo lielāka iespēja, ka vecāki vēl to atradīs. Pašam ir gadījies no krāsns čakarēt ārā caur skursteni iekritušu erickiņa mazuli, bet turpat aiz loga to sagaidīja vecāki, tikko biju putnu atlaidis.

Tātad skaidrs, ka vecāki savu mazuli tik vienkārši neatstāj, un, protams, nevajag gaidīt, ka pieaugušie putni jauno aiznesīs nagos uz kādu drošāku vietu, tā apliecinot savas rūpes. Tas nav ne iespējams, ne vajadzīgs. Vēl viena lieta, kas cilvēkus bieži uztrauc - vai putnēnu neapēdīs kaķis. Pirmkārt (un šeit es beidzu vilkt paralēles ar cilvēku bērniem!), jā, varbūt apēdīs. Ja neapēdīs tagad, tad apēdīs tad, kad putns paaugsies, ja neapēdīs kaķis, apēdīs vanags, ja neviens neapēdīs, notrieks mašīna - vienu vārdu sakot, putnam būt ir bīstami. Šādā vai tādā veidā pirmajā dzīves gadā aiziet bojā lielākā daļa putnu mazuļu, bet, kā bērnībā man teica vecāki, tā tas dabā ir iekārtots. Visus putnu mazuļus mēs tāpat neizglābsim, un zināmā mērā putni tam arī ir pielāgojušies - ne velti viens lielo zīlīšu pāris vienā sezonā izperē ap 20 mazuļu.

Ja šāds domu gājiens šķiet necilvēcīgi cietsirdīgs, tad var mēģināt putna mazuli nosēdināt kādā drošākā vietā turpat tuvumā. Atgādinu, ka ar saviem vecākiem tas varēs sasaukties, un viss būs kārtībā. Jebkurā gadījumā putna mazulim palikt vecāku aprūpē un riskēt tikt kāda plēsīga radījuma apēstam būs nesalīdzināmi labāk nekā mocīties nezinoša cilvēka aprūpē un ar lielu varbūtību galu galā mirt bada nāvē. Reizēm mēs pat nenojaušam, cik daudz un cik bieži tādam putnam jāēd, turklāt ne vienmēr vispār ir skaidrs, ko tādam putnam dot ēst.

Ir daži īpaši putni, kas paši pavisam nepārprotami pasaka: "Liec manus bērnus mierā!" Saskarsme ar tiem ir pamatā nedaudz cita rakstura zvaniem - sūdzībām par, visbiežāk, vārnu vai kaiju uzbrukumiem ("uzbrūk" jau bieži vien arī sīkāki putni, bet to cilvēki mēdz nepamanīt). Reizēm cilvēku bažas (pat tad, ja Hičkoka filma "Putni"  nav redzēta) rada tas, ka kaut kur zālē tupošo mazuli tie nemaz nav pamanījuši. Redz tikai to, ka sapulcējas visas apkārtnes vārnas un draudīgi ķērkdamas lidinās apkārt. Jāpatur prātā, ka putni ar trakumsērgu neslimo un tāpat vien nevienam neuzbrūk. Tātad, pat ja mazuli neredzat, turpat vien tas ir, un arī šādos gadījumos vispareizāk ir nedarīt neko, vien mest līkumu vietai, kurā mazulis varētu būt.

Tātad, sastopot svešu bērnu, paturēsim prātā, ka neviens par to neparūpēsies labāk kā tā vecāki, un atcerēsimies arī to, ka bērnu nolaupīšana ir sodāms pārkāpums (un, jā, tas attiecas arī uz putnu mazuļiem).