pirmdiena, 2011. gada 21. marts

Par labajiem un sliktajiem putniem

"Labdien! Vai Ornitoloģijas biedrība? Man pie mājām dzīvo vanags."
"Paldies par informāciju..."
"Vajadzētu atbraukt un viņu likvidēt."

Lai gan mūsdienās sabiedrības vairākumam (es ceru) tas varētu šķist jocīgi, līdzīgus zvanus ir nācies uzklausīt ne reizi vien. Vai nu jālikvidē, tāpēc vien, ka vanags, vai varbūt tāpēc, ka "bērnu acu priekšā" saplosījis balodi vai dzeni. Latvijas pēdējās nebrīvvalsts laikā tik populārā putnu dalīšana "labajos" un "sliktajos" vai "derīgajos" un "kaitīgajos" joprojām ir dzīva, lai gan, paldies Dievam, ne vairs tik populāra.

Un kāpēc putni ir slikti? Visbiežāk - tāpēc, ka ēd kādu citu dzīvnieku. Vanags nobeidz vistu - jālikvidē! Stārķis apēd griezes mazuli - jālikvidē! Ir pat gadījies uzklausīt (un es nejokoju!) šādu stāstu: "Es pļauju pļavu, un maita stārķis klāt un nolasa visus irbju mazuļus." Vecais stāsts par skabargu cita acī un baļķi savējā, vai ne?

Kā man vecāki teica "tā tas dabā ir iekārtots" - kāds kādu vienmēr apēd. Ja nu mēs paši vēl būtu budisti un veģetārieši, bet, nē, ēdam dzīvo radību tāpat kā visi "kaitīgie" putni, un nemaz nesatraucamies, ka darām to bērnu acu priekšā. (Skaidrības labad jāpiebilst, ka arī es pats neesmu veģetārietis). Turklāt reizēm putnu kaitīgums izriet no tā, ka tie apēd kādu radījumu, ko mēs paši labprāt būtu apēduši (vai nu tā vista, vai kāds medījams zvērs, piemēram, zaķis). Tātad vienkārša barības konkurence, nevis mūsu cilvēciskie morāles standarti.

Protams, ir reizes, kad putns kļūst par "sliktu" tāpēc, ka apēdis kādu "labu" putnu. Piemēram, tas pats vanags, kas dzenīti saplosījis. Bet dzenītis varbūt vēlāk būtu no kāda būrīša izķeksējis un apēdis zīlīšu mazuļus. Bet par zīlīti atkal ir (reāls) stāsts, kā tā zeltgalvīti noķērusi un izēdusi tam smadzenes. Nu, kurš putns ir sliktais? Visi?

Interesanti, ka jau 1936. gadā savā grāmatā "Latvijas putni" N. Tranzē un R. Sināts raksta: "Jautājums par putnu kaitīgumu un derīgumu ir vecs, un mūsu laikos var pat teikt, ka šis jautājums ir jau novecojies," un "Tagad mūsu dienās jau vispār zināms, ka ne katrs "plēsīgs putns" ir kaitīgs."

Redz, jau trīsdesmitajos gados putnu dalījums derīgajos un kaitīgajos tika uzskatīts par novecojušu, tomēr daļa sabiedrības vēl līdz mūsdienām ir spējusi saglabāt pārliecību, ka lai izskaustu ļaunumu pasaulē, jāsavācas kopā visiem labajiem un jāapsit visi sliktie...

ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

Demagoģijas paraugstunda

Lai mazinātu negatīvo auru manam blogam un nebojātu nervus pats sev, apsolos, ka šis būs pēdējais ieraksts par Al Jazeera filmu "Latvia's Pulp Fiction" un tās atbalsošanos Latvijā. Biju jau tā kā nomierinājies, bet palasījos februāra numuru žurnālam "Baltijas Koks" un atkal uzskrūvējos...

Tas jau sen ir skaidrs, ka koksnes nozarei (smukuma pēc sauktai arī par meža nozari) vienmēr ir taisnība. "Zaļie" tikai bļauj, jo grib visu aizliegt un pa tam lāgam Eiropas naudu dabūt, FSC sertifikāta auditori ir nekompetenti (jo, redz, ir biologi, nevis mežsaimnieki), Valsts kontrolei mēs vienkārši nepiekrītam, bet arābi neko nesaprot un visu dara sev vien zināmu ekonomisku interešu vārdā.

Ja nu gadījumā tauta kādā brīdī sašūmējas un sāk domāt, ka kaut kas tomēr nav kārtībā un varbūt Al Jazeera var brīvi runāt tikai tāpēc, ka no mūsu nozares naudas nav atkarīga, te ir dažas pamācības, ko darīt, lai kaitīgās domas un apgalvojumi šķistu nepareizi un bīstami (visi ir konkrēti piemēri no TV sižetiem un minētā žurnāla):

1. Saistiet šos apgalvojumus ar latviešu nacionālajām jūtām ("Arābu televīzija izsmej Latviju" (TV3); "Šūpot tik svarīgu tautsaimniecības nozari var atļauties tikai (..) kontrolētas neatkarības piekritējs" (Baltijas Koks))

2. Pretstatiet tos cilvēciskajām vērtībām ("Šī uzbrukuma upuri būs (..) ģimenes, bērni..."(BK))

3. Salīdziniet šo informāciju, ar kaut ko, kas jau ieguvis sliktu slavu (nu, piemēram, Pola Holandera filmu "Buy Bye Beauty").

4. Atrodiet teiktajā kādu sīku kļūdu un vispāriniet ("Rīgas universitātes" pieminēšana liecinot par "filmas veidotāju paviršo un vienaldzīgo attieksmi")

5. Pasludiniet apgalvojumus par mītiem, vēlams pretnostatot realitātei (LNT)

6. Visbiedzot izsakiet aizdomas, ka tas viss ir daļa no lielāka plāna (mums latviešiem patīk sazvērestību teorijas).

Pamēģiniet jebkuru apgalvojumu (piemēram, "smēķēt ir kaitīgi") izlaist caur šiem sešiem punktiem, un būs skaidrs, ka apgalvojums ir pilnīgas blēņas vai vēl sliktāk - sazvērestības izpausme!

Diemžēl man ir stipras aizdomas, ka Latvijas mežos nekas neuzlabosies, kamēr tos apsaimniekojošās nozares galvenais instruments būs demagoģija, sertifikāciju tiks mēģināts atjaunot sarunu ceļā (nevis uzlabojot savu darbu), tiks rīkotas konferences, kurās pašiem sev apliecināt, ka viss taču ir kārtībā, tiks izplatīta "objektīva un pozitīva informācija", un sabiedriskajām attiecībām nozarē būs lielāka nozīme nekā Meža politikas īstenošanai...