trešdiena, 2011. gada 21. decembris

Politika šķir, putni vieno

Noskatījos Latvijas televīzijas raidījumu "Sastrēgumstunda", kurā šoreiz diskutēja par referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Gan vienas, gan otras puses pārstāvji aicināja meklēt lietas, kas latviešus un krievus vieno. Protams, pirmais, kas nāca prātā man, ir - putni.

Ne jau tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī dažādu valstu pārstāvjus putni vieno, un vislabāk to var redzēt dažādās starptautiskās konferencēs un citās putniem veltītās sanāksmēs. Tur turks var sēdēt blakus grieķim, soms - zviedram, galu galā - latvietis blakus krievam, un visus interesē tikai iespējas sadarboties putnu izpētē un aizsardzībā ("Kā manam putnam tavā zemē klājas?"), un sarunas par politiku sniedzas tikai tik tālu, cik tas ietekmē dabas aizsardzību. Galu galā - kā gan, rūpējoties par tik starptautiskiem radījumiem kā putni (Ādažu pupuķi arī tagad Āfrikā), būtu iespējams nebūt draugos ar kolēģiem no citām valstīm?

Jā, arī Latvijā, kur varbūt mums ir katram savi etniski nacionāli politiskie uzskati, tas viss tiek aizmirsts, kad runājam par putniem. Vakar sēdējām LOB Ziemassvētku pasākumā - pa kādam latvietim, pa kādam krievam - skatījāmies putnu fotogrāfijas, un neviens neieminējās par referendumu, valodām u.tml. Skatoties iepriekš minēto raidījumu, apjautu, ka man tiešām ir vienalga, kurš no maniem krievu izcelsmes kolēģiem ir vai nav gājis parakstīties un kurš referendumā piedalīsies - mums visiem rūp putni, un tātad esam labi cilvēki :-) Labi apzināties, ka piederu cilvēku grupai, kuru nevar sašķelt esošo un topošo Latvijas un ārvalstu politisko partiju rēķinu kārtošana!

Turklāt putnu vienojošā ietekme skar ne tikai putnu draugus. Domāju, ka kāds vīrs, ko mežā sastapa mans kolēģis, runāja ne tikai krievvalodīgo vārdā, kad teica: "Razvelos ih tut. Iz-za etih hu***ih ptic nedajut les rubit."*

*Savairojušies te viņi. Šito [netulkojams vārds] putnu dēļ neļauj mežu cirst.

svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Iesākumā bija baļķis (jeb Mežs cilvēkam)

Nobeigumam tuvojas Starptautiskais mežu gads, kura vadmoto ir "Meži cilvēkiem". Citējot šim gadam veltīto interneta lapu: "Visu 7 miljardu pasaules iedzīvotāju fiziskā, ekonomiskā un garīgā veselība ir saistīta ar mežu veselību. Gada tēma "Meži cilvēkiem" uzsver šo saistību un mūsu lomu mežu labklājības un attīstības nodrošināšanā."

Bet, kā zināms, cik cilvēku, tik viedokļu, un tāds sauklis "Meži cilvēkiem" ir vēl daudz lielākā mērā grozāms un interpretējams nekā vārds "mežs", par ko arī īstas vienprātības nav. Kas ir mežs? Kas ir tas, ko mežs cilvēkiem sniedz?

Šonedēļ iznāca piedalīties vienā sanāksmē. Šoreiz sanāksmes mērķis un darbojošās personas lai paliek nenosauktas, jo ne par konkrētajām personām šoreiz ir stāsts. Sarunas laikā iznāca diskutēt par vienu pasākumu, kas paredzēts kā Mežu gada noslēgums, un, protams, pasākumā paredzēts stāstīt par to, ko mežs dod cilvēkam. Kāds mežzinātnieks aicināja pasākumu neveltīt tikai koksnes izstrādājumiem, uz ko saņēma atbildi, ka pasākumā taču rādīs meža nozīmi cilvēkam - sākumā ir baļķis, un tad tas pārtop izmantojamā produktā...

Nebūtu sēdējis, apsēstos - atziņu, ka mežs (vai vismaz tā nozīme cilvēkam) sākas no baļķa vēl nebija nācies dzirdēt. Gluži vai nevilšus prātā iezogas doma, vai tomēr sauklis "meži cilvēkam" nenozīmē apmēram to pašu ko "pērles cūkām"...

P.S. Iesaku pievērst uzmanību Gunas Pogas darbam "Egles liksta" Rīgā pie Mākslas akadēmijas. Pēc minētās sanāksmes braucu tam garām un nodomāju, ka šo varētu nosaukt par "Mežs cilvēkam" - egle gar zemi un sastāv tikai no dēļiem.