piektdiena, 2016. gada 24. jūnijs

Ko Lielbritānijas izstāšanās nozīmē dabas aizsardzībai Latvijā

And did they get you to trade
Your heros for ghosts?
Hot ashes for trees?
Hot air for a cool breeze?
Cold comfort for change?
And did you exchange
A walk on part in the war
For a lead role in a cage?
(Roger Waters "Wish You Were Here")

Lielbritānijas iedzīvotāju vairākums nolēmis, ka viņu valstij jāizstājas no Eiropas Savienības. Par britu nākotni, protams, jālemj britiem pašiem, bet tas nemaina to, ka esmu mazliet saskumis par šo lēmumu un par manu šīsdienas dziesmu kļuvusi iepriekš citētā Pink Floyd dziesma.

Vairāki ekonomisti, tostarp Pēteris Strautiņš un Mārtiņš Kazāks, prognozējuši Lielbritānijas izstāšanās sekas Latvijas ekonomikai un nonākuši pie secinājuma, ka tik traki jau nebūs. Esmu piesardzīgs optimists un domāju, ka arī sekas Latvijas dabas aizsardzībai nebūs dramatiskas, tomēr nav šaubu, ka britu lēmums Latvijā atbalsosies arī šajā jomā.

Es neesmu ekonomists, tāpēc nevaru prognozēt, kā Lielbritānijas izstāšanās ietekmēs ES kopīgo budžetu, bet ir puslīdz skaidrs, ka tas būs mazāks, un ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā samazināta budžeta apstākļos dabas aizsardzība nekad nav bijusi viena no prioritātēm. No otras puses - šobrīd Latvijā dabas aizsardzībai tiek piešķirts arī arvien cienījamāks nacionālais finansējums, turklāt šajā jomā strādājošie jau ir pieraduši pie būtiskām pieejamo līdzekļu svārstībām.

Būtiskākas sekas Latvijas dabai varētu radīt cita nozare, kam jaunajā situācijā varētu klāties grūti, un tā ir P. Strautiņa un M. Kazāka pieminētā kokapstrāde. Nekādi pārsteigumi gan šajā ziņā nav gaidāmi - meža nozare katras grūtības un katru veiksmi izmanto, lai pamatotu savas sen zināmās vēlmes. Tātad vienīgais jaunums tajā, ka mums mežus jācērt vairāk un jāpārskata dabas aizsardzības prasības, būs tas, ka tas jādara tāpēc, ka nozare zaudē savu peļņu Lielbritānijas tirgū.

Tomēr sliktāk par iepriekš minēto ir tas, ka līdz šim lielā mērā tieši Lielbritānijas tirgus ir bijis iemesls, kāpēc nozare visu laiku uzstājusi, ka AS "Latvijas valsts meži" jāsaglabā FSC sertifikāts to apsaimniekošanā esošajiem mežiem. Skaidrs, ka FSC, kas paģēr līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu, daudziem nozares spēlētājiem ir kā zobu sāpes un jau gadiem nozare taustās pēc iespējām tirgoties ar valstīm, kam šis sertifikāts nav tik būtisks. Ja eksports uz Lielbritāniju kļūst apgrūtināts, nozarei var būt vairāk motivācijas pārorientēties un beidzot tikt vaļā no FSC noteiktajām prasībām.

Visbeidzot Lielbritānijas izstāšanās ir zināms drauds arī Eiropas Savienības dabas aizsardzības politikai kopumā (divu ES mēroga organizāciju viedoklis par to lasāms šeit un šeit), un, ja, kā jau iepriekš minēju, finansējums dabas aizsardzībai mums ir arī nacionālajā budžetā, tad nacionālā dabas aizsardzības politika gan lielā mērā turas tikai uz Eiropas Savienības prasībām.

Raugoties no dabas aizsardzības NVO skatupunkta, nevaru nepieminēt, ka līdz ar Lielbritānijas izstāšanos ES esam zaudējuši vienu no būtiskākajiem spēlētājiem - Lielbritānijas Karalisko putnu aizsardzības biedrību (RSPB). Šī organizācija bija būtisks spēks BirdLife International un citu dabas aizsardzības organizāciju cīņā par ES Putnu un Biotopu direktīvām, cīņā, kas diemžēl vēl nav galā. Turklāt šo direktīvu likteni britu aiziešana no spēles galda ietekmē divējādi. Pirmkārt, balss, kas iestājas par direktīvu saglabāšanu, būs jūtami klusāka. Otrkārt, līdz šim Eiropas Komisijas iegansts gala lēmuma nepieņemšanai direktīvu jautājumā bija bēgļu krīze, bet tagad Lielbritānija ir sagādājusi jaunu lielisku attaisnojumu Eiropas Komisijai turpināt vilcināties, iespējams, aizkulisēs klusi meklējot ceļus, kā direktīvas tomēr grozīt par spīti ES pilsoņu un Eiropas Parlamenta deputātu viedoklim un pierādījumiem, ka direktīvas strādā labi.

Man nav kristāla bumbas, kurā ielūkoties, tāpēc nākotni varu tikai minēt, bet, ņemot vērā iepriekš minēto, pieredze liek domāt, ka labākajā gadījumā Latvijas dabas aizsardzībā Lielbritānijas aiziešanas sekas būtiski nejutīsim, sliktākajā - būs slikti. Cik slikti, rādīs laiks. Protams, britiem neviens nevar aizliegt lemt par savu valsti, bet man neviens nevar aizliegt klusi pie sevis dungot Pink Floyd: "How I wish, how I wish you were here..."



otrdiena, 2016. gada 21. jūnijs

Trenējies labāk uz... kaķiem!

Pirms kāda laika LNT raidījumā 900" varēja noskatīties (un šeit var noskatīties joprojām) sižetu par LOB iniciatīvu nodrošināt mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā: https://manabalss.lv/i/969. Šoreiz galvenais uzsvars tika likts uz to, ka 77% meža īpašnieku piekrīt, ka šāds pārtraukums būtu jānosaka.

Šoreiz meža nozares viedokli pārstāvēja Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa. Tieši tā - meža nozares (konkrēti - mežizstrādes veicēju) viedokli, jo, mēģinot runāt par meža īpašnieku nostāju, M. Liopa pinās pretrunās un īpatnējos argumentos...

"Nepazīstu nevienu meža īpašnieku, kurš, ieraugot putna ligzdu, mestos ar zāģi virsū," apgalvo M. Liopa. Lieliski! Es arī nē. Un tieši to apliecina pēc LOB pasūtījuma "Latvijas Faktu" veiktā aptauja - meža īpašnieku vairākums piekrīt nepieciešamībai noteikt mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā. Skaidrs, ka šajā laikā nevar nozāģēt mežu, neiznīcinot kādu putna ligzdu, vienalga, vai meža īpašnieks šo ligzdu ir ieraudzījis vai nē.

Varētu domāt, ka meža īpašnieku pārstāvis tikai vēlreiz pasvītro to, kas jau noskaidrots aptaujā - meža īpašnieki ir gatavi saudzēt mežus putnu ligzdošanas laikā, bet te pēkšņi: "77% meža īpašnieku nevar būt ar mieru, ka viņiem palielinās apgrūtinājumi." Ir jākompensē! "Mēs taču neļaujam kādam izmantot savu dzīvokli tāpat."

Un skatītājs paliek neizpratnē... Jākompensē tas, ka meža īpašnieks nemetas ar zāģi virsū putna ligzdai? Jākompensē par to, ka ir apgrūtinājumi? Mūsu dzīve ir visdažādāko apgrūtinājumu un ierobežojumu pilna - nedrīkst plūkt puķes apstādījumos, nedrīkst sist bērnus, nedrīkst braukt ar ātrumu 120 km/h, nedrīkst ķert lašus nārsta laikā... Un galu galā, jā, pat savā dzīvoklī mēs nedrīkstam darīt visu, kas mums ienāk prātā (bet par to, kā dzīvoklis ir mežs, vēl varētu padiskutēt). Vai par visu iepriekš minēto un vēl nenosauktajiem ierobežojumiem mums būtu jāsaņem kompensācijas? Prasību pēc kompensācijām vēl paradoksālāku padara tas, ka meža īpašniekiem ir izdevīgi savu mežu necirst pavasarī (par ko jau esmu rakstījis iepriekš - šeit). Pieļauju, ka lielā mērā tieši ekonomiskie apsvērumi ir pamatā tam, ka meža īpašnieku vairākums piekrīt mežizstrādes pārtraukuma noteikšanas nepieciešamībai.

Arī no tradicionālajām "bet lai viņi paskatās uz citiem" klišejām, ar ko jāsastopas strādājot dabas aizsardzībā, M. Liopa nav varējis izvairīties. Kristaps Klauss savulaik ieteica koncentrēties uz kaķiem. M. Liopa ornitologus aicina pievērsties kūlas dedzināšanai. Būtībā šādi argumenti ir līdzvērtīgi aicinājumiem nepūlēties novērst autoavārijas, jo galu galā ar sirdi aiziet vairāk. Turklāt šobrīd mums nav datu, kas apliecinātu, ka kaķu vai kūlas dedzināšanas dēļ bojāgājušo putnu skaits būtu lielāks nekā mežizstrādes iznīcināto putnu skaits. Kaķu gadījumā tas varētu būt ticami, kūlas dedzināšanas gadījumā gan nē. Tomēr vienā ziņā M. Liopas salīdzinājums ir ļoti trāpīgs - gan kūlas dedzināšana, gan putnu ligzdu postīšana ir nelikumīgas nodarbes.

Ja Tu vēl neesi paudis savu atbalstu LOB iniciatīvai nodrošināt to, ka dabas aizsardzības likumi tiek ievēroti arī mežu apsaimniekošanā, to var izdarīt šeit: https://manabalss.lv/i/969

ceturtdiena, 2016. gada 16. jūnijs

Patiesības ministrijas nostāja biotopu kartēšanas jautājumā

Šķiet, nu jau ilgāk nekā gadu velkas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mēģinājumi uzsākt Latvijā Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo biotopu kartēšanu. Velkas tāpēc, ka dažādas interešu grupas, sākumā zem Latvijas Pašvaldību savienības karoga, pēc tam jau arī pašas par sevi, dara visu iespējamo, lai šo procesu kavētu, un pats galvenais - panāktu, ka pēc iespējas lielākās platībās biotopi vispār kartēti netiktu.

Pirms pāris dienām piedalījos sanāksmē par šo tēmu, un diemžēl nācās pārliecināties, ka par spīti tam, ka formāli viss saskaņots, faktiski sarunas nav sevišķi uz priekšu pavirzījušās, bet īpašs pārsteigums (ne fakts kā tāds, bet tas, ka tika pateikts skaļi) bija Zemkopības ministrijas pārstāves izteikumi, kuru rezultātā Tviterī tapa mans ieraksts, kurš mazliet uzjundīja interneta auditoriju:

Daži ļaudis lūdza pastāstīt par šo gadījumu sīkāk, ko tūlīt darīšu, bet vispirms neliela atkāpe "tautai". Daļa no problēmas šajās diskusijās ir tā, ka sarunu dalībnieki īsti nesaprot, kas ir "biotops". Tajā pašā laikā dabas aizsardzības speciālisti (un es to skaitā) tik ļoti pieraduši pie šī vārda, ka jēdzīgu alternatīvu īsti nespēj atrast. Ļoti vienkāršojot, biotops ir faktiski jebkura konkrēta, no citām atšķirīga vides apstākļu, augu un dzīvnieku kombinācija. Tātad biotops ir gan smilšaina pludmale, gan priežu mežs, gan pilsēta. Īpaši aizsargājami biotopi ir tādi, kas bez šīs īpašās aizsardzības varētu izzust, un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo biotopu saraksts noteikts t.s. Biotopu direktīvā (lasāma šeit).

Kāpēc šī atkāpe? Lai lasītājam atšķirībā no sanāksmē klātesošā LVM pārstāvja un dažiem no tiem, kas reaģēja uz iepriekš minēto tvītu, būtu skaidrs, ka ne biotops, ne īpaši aizsargājamais biotops nav kaut kas tāds, kas pēkšņi "parādās" vai "tiek uzlikts" no dabas aizsardzības ekspertu puses. Īpaši aizsargājams biotops ir tur, kur tas ir, un to var vien iznīcināt (vai ļaut iznīkt) vai saglabāt (kas reizēm nozīmē aktīvu apsaimniekošanu). Iestājoties ES, mēs apņēmāmies atbilstoši iepriekš minētajai Biotopu direktīvai šos īpaši aizsargājamos biotopus saglabāt. Bet, protams, nevar novērtēt, vai savu apņemšanos esam izpildījuši, ja nezinām, kur šie biotopi atrodas. Un, lūk, vairāk nekā desmit gadus pēc iestāšanās ES beidzot ir plānots to noskaidrot.

Dažādo, bet vienā virzienā (t.i., pret dabas aizsardzību) domājošo uzņēmumu un organizāciju galvenās bažas ir divas. Pirmkārt, jau pieminētās iedomas, ka biotops ir kaut kas tāds, ko eksperts izdomā un tad kādā vietā nosaka. Otrkārt, bažas, ka tas vien, ka īpaši aizsargājamais biotops tiek atrasts, nozīmē automātisku tā aizsardzību, kas savukārt automātiski nozīmē, ka zemes īpašnieks šajā vietā neko nedrīkst darīt.

Tāpēc arī Zemkopības ministrijas ierosinājums, kas, cik nu vien precīzi atceros, skanēja apmēram tā: Mums būs Eiropas Komisijai jāziņo par biotopu platībām, bet mēs zinām, ka daļu no tām būs jāiznīcina, tāpēc par šiem biotopiem Eiropas Komisijai nevajag ziņot, lai nesagādātu sev problēmas.

Būtībā analoģisks ierosinājums ir amatpersonai nedeklarēt VID skaidras naudas uzkrājumus ("A ja nu noder?"), vai neiekļaut Meža valsts reģistrā daļu mežu, jo mēs zinām, ka gribēsim tos izcirst, un tas tad maitās mūsu smuko mežu statistiku. Ja no "vidējā latvieša" šādu nostāju varētu sagaidīt, tad šāda attieksme no ministrijas ir šokējoša (un šo vārdu es lietoju reti).

Interesantas reakcijas rosināja arī mans ieraksts Tviterī. Lūk, piemēram, bijusī deputāte (es nezinu, kas esošā) Elīna Siliņa cer, ka neziņošana glābs Latvijas ekonomiku:
Bet Daina Baidekalne paziņo, ka jau tā esam zaļākā valsts Eiropā, kur neko nedrīkst:

Mans lūgums Baidekalnes kundzei padalīties ar kādu skaitli, kas apliecina viņas rakstīto, gan paliek bez atbildes...

Patiesībā gan iepriekš citētie tvīti, gan sanāksmē runātais ir tradicionālā pret dabas aizsardzību vērstā retorika - mums jau viss ir aizliegts, dabu sargājam vairāk nekā cilvēkus, mēs ražojam, bet zaļie par Eiropas naudu mums traucē dzīvot utt.

Pirmkārt, vērts atzīmēt, ka biotopu kartēšana neko neaizliedz, tā tikai ļauj mums noskaidrot, kur atrodas īpaši aizsargājamie biotopi. Šo biotopu saglabāšanai nepieciešamo pasākumu noteikšana ir cits process.

Bet pat pieņemot, ka visos īpaši aizsargājamos biotopos neko nedrīkst (kas nav īsti patiesība, bet pagaidām pieņemsim), vērts paturēt prātā, ka aplēses liecina, ka mežu īpaši aizsargājamie biotopi aizņem vien 4% valsts platības (kartēšana nepieciešama, lai saprastu, kur tieši šie 4% atrodas), un, kā jau esmu rakstījis iepriekš (šeit), pēc šī rādītāja esam starp pēdējām vietām Eiropā. Mums priekšā ir gan Lietuva un Igaunija, gan Somija un Zviedrija, bet nav dzirdēts, ka kādas valsts ekonomika tāpēc būtu sabrukusi. Savukārt bioloģiski vērtīgie zālāji (t.i., īpaši aizsargājamie zālāju biotopi) aizņem mazāk nekā 1% Latvijas teritorijas (sk. šeit). Kur tad ir tas "katrs paksis", kurā ir pa biotopam? Kur ir  "zaļākā valsts Eiropā"?

Neesmu ekonomists, bet man ir aizdomas, ka Latvijas ekonomiku vairāk par informācijas slēpšanu glābj Eiropas Savienības fondu finansējums. Interesanti, ka visas nozares, kuru priekšstāvji aktīvi iestājas pret biotopu kartēšanu, ir atkarīgas no "Eiropas naudas" - gan mežsaimnieki, gan lauksaimnieki, gan ceļu būvētāji, gan pašvaldības. Tiklīdz mums Latvijā kādas grūtības, stiepjam savu rociņu Eiropas Komisijas virzienā. Bet, kā reiz teica mans kolēģis, ja gribi vizināties, proties stumt ragaviņas - līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāk ne tikai nauda, bet arī pienākumi, un, jā, par šo pienākumu nepildīšanu arī var būt jāmaksā nauda. Vai tas izglābs Latvijas ekonomiku?

Protams, ir nožēlojami, ka Eiropas Komisijai ir jābūt mūsu VID. Galu galā Eiropas Komisija tikai uzrauga, lai ievērojam likumus, lai kādi tie būtu. Latvijas dabas vērtību apzināšanai un saglabāšanai vajadzētu būt mūsu pašu interesēm, turklāt mēs zinām, ka Latvijas iedzīvotājiem tas tiešām rūp. Tieši tāpēc ir tik nepatīkami redzēt, kā "cilvēka aizsardzības" vārdā uzņēmēju lobiji un pat ministrija ir gatava melot mūsu naudas devējiem.

piektdiena, 2016. gada 10. jūnijs

Tava balss par putnu dzīvi

Martā Latvijas Ornitoloģijas biedrība sāka portālā ManaBalss.lv vāk parakstus par mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā: https://manabalss.lv/i/969 Šobrīd, kad rakstu, jau 3467 cilvēki pauduši atbalstu tam, lai laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam mežizstrādes tehnika pieklustu un dotu iespēju dzīvot un vairoties vieniem no meža pamatiedzīvotājiem - putniem.

Katram no 3467 cilvēkiem ir savi apsvērumi, kāpēc atbalstīt LOB iniciatīvu. Šeit ir četri no viņiem ar saviem apsvērumiem.

Gluži tāpat kā Ērikam, arī man pavasaris pa īstam sākas ar gājputnu iedziedāšanos mežos:

Valters atgādina, ka arī paši mežu apsaimniekotāji aicina saudzēt meža dzīvnieku mājas:


Zane ir skarba un salīdzina mežizstrādi pavasarī ar bumbu uz dzemdību nama:



Pēteris atgādina to, ko visiem lēmumu pieņēmējiem vajadzētu iededzināt savā apziņā - cilvēka veselībai nav nekā svarīgāka par apkārtējo vidi:



Un Tu?












Aptauja liecina, ka mežizstrādes pārtraukšanu putnu ligzdošanas laikā atbalsta 80% Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā Eurobarometer datiem (šeit) 62% Latvijas iedzīvotāju dabas daudzveidības samazināšanos Latvijā uzskata par nopietnu problēmu. Vai Tu esi viens no šiem 80% vai no šiem 62%? Vai Tu jau esi parakstījis LOB iniciatīvu - https://manabalss.lv/i/969 Mums ir vajadzīga Tava balss. Parakstīšanās prasīs mazāk laika nekā šī raksta izlasīšana, un Tu no vairākuma, kam rūp, būsi kļuvis par vienu no tiem, kas rīkojas.