Cik izmaksā meža ciršana pavasarī?

Mūsu diskusijā 15. aprīlī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" (var noklausīties šeit) Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja, ka kokrūpnieku biznesu mežizstrādes pārtraukums putnu ligzdošanas laikā ietekmētu būtiski, bet konkrētu aprēķinu nav. Daži aprēķini par neiegūtajiem ienākumiem un iespējamiem zaudējumiem, nosakot šādu miera periodu, kokrūpniekiem gan ir, bet, ja reiz K. Klauss izvēlējās tos paturēt pie sevis, tad arī es tos šoreiz nepublicēšu. Iespējams, K. Klausa izvēli par skaitļiem nerunāt noteica tas, ka šobrīd ir izrēķināta tikai viena puse - pārtraukuma negatīvā ietekme uz biznesu, bet vēl ir otra puse - kādus zaudējumus rada meža ciršana pavasarī. Un, nē, šoreiz es nerunāju par zaudējumiem putniem vai ekosistēmu pakalpojumiem kopumā (kādi, protams, ir (piemēram, ietekme uz augsni, atlikušo koku augšanas apstākļiem, sēnēm), bet tos aprēķināt ir sarežģīti), bet gan par pavisam vienkārši naudā izsakāmiem zaudējumiem.

Kad pirms trim gadiem meža nozares pārstāvjiem jautāju, kādas ir ienākumu un izdevumu atšķirības, salīdzinot viena un tā paša meža nociršanu ziemā un pavasarī, atbilde (saīsinātā formā) bija apmēram šāda: "Ja mežizstrāde Latvijā būtu hobijs, nevis nopietna tautsaimniecības nozare, tad, protams, varētu izvēlēties cirst ziemā vai vasarā, jaunā vai vecā mēnesī, agri no rīta vai vēlu vakarā.... Ja šādi aprēķini pastāvētu, vai kāds uzskata, ka nozare varētu atļauties mežsaimniecisko darbu veikšanai izvēlēties tikai optimālākos laikus un termiņus?"

Tātad no K. Klausa teiktā mūsu sarunas laikā ir skaidrs, ka nozare joprojām turas pie principa, ka nezināšana ir svētlaime, vai varbūt... Varbūt kokrūpnieki ir šos aprēķinus tomēr veikuši, un rezultāts ir pārāk nepatīkams, lai to publiskotu?

"Bet no kā tad varētu rasties šie zaudējumi," jūs jautāsiet? Kā jau man aizrādīts, mežsaimniecības speciālists neesmu, tāpēc sākšu ar citātu no SIA “Billerudkorsnas Latvija” rīkotājdirektora Vara Sīpola, kurš savulaik norādīja, ka viņaprāt kokus cirst pavasarī ir nepareizi, jo "stiprības kvalitāte zūd 2-3 nedēļu laikā, turklāt mums jātransportē smags, ar ūdeni pilns koks."

No citāta skaidrs, ka papildu izmaksas varētu būt, pavasarī cirstus kokus transportējot un žāvējot, turklāt daļai izmantojumu pavasarī cirsts koks varētu vispār nebūt derīgs (sk. arī citātu zemāk) un, tāpēc, atļausiet minēt, tas varētu būt jāpārdod par zemāku cenu.

Citēju:"Ligzdas koks stāv nevis tāpēc,ka ligzda,bet tāpēc,ka bērzs.Sulu laikā sanākot sūdīgs finieris."Trūkst vārdu. https://t.co/wOeW5wlLpC

— Edgars Dzenis (@filtrs) April 8, 2016

Bet vēl jau nepieciešamība pēc koku izvešanas aizlīdzināt mīkstajā augsnē sadzītās risas un savest kārtībā ceļus. Daļā gadījumu vajadzīgi arī pasākumi, lai novērstu patogēnu izplatīšanos. Tāpēc vēlreiz (un šoreiz publiski) aicinu meža nozares pārstāvjus atbildēt uz jautājumu: Cik izmaksā meža ciršana pavasarī?

Bet tos, kas uzskata, ka Latvijas mežos ir vieta ne tikai hārvesteriem, bet arī putniem (un zinu, ka arī šo cilvēku vidū ir meža nozares pārstāvji) aicinu atbalstīt LOB iniciatīvu mežizstrādes miera perioda noteikšanai: https://manabalss.lv/i/969 Paldies!