pirmdiena, 2019. gada 28. janvāris

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma un sabiedrībai tās lielākoties nepatīk, turklāt vismaz daļā gadījumu arī ekonomiska pamatojuma tām nav, bet tās ir ērtas un ierastas, tāpēc mums ar tām būs jāsamierinās. Taču gudrs un apzinīgs mežu apsaimniekotājs atradīs iespējas, kā kailciršu negatīvās ietekmes mazināt. Kā jau solīju rakstā  Kailcirte: sākums, izmantojot negatīvos un pozitīvos piemērus no kailcirtes, ko pie manām mājām pērn novembrī veica AS "Latvijas valsts meži" (LVM), pastāstīšu, kā mīkstināt kailcirtes nodarījumu. Rakstāmā ir daudz, tāpēc šajā rakstā aplūkošu tikai sociālos aspektus. Turklāt šos sociālos aspektus aplūkošu tikai no viena skatupunkta - kā jūtas cilvēks, kas pie kailcērtamā meža dzīvo.

Iedzīvotāji bieži protestē pret kailciršu veikšanu pie viņu mājām. Esmu gan lasījis izteikumus, kuros noniecinātas iedzīvotāju tiesības izteikties par viņu dzīvesvietai blakus esošo mežu apsaimniekošanu, kas skan apmēram: "Cilvēks nopērk mazu zemes gabaliņu pie kādam citam piederoša meža, un tad sūdzas, kad mežu īpašnieks apsaimnieko mežu tā, kā pats vēlas." Tajā pašā laikā kādā seminārā Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane apgalvoja, ka mežu īpašnieki cenšas pie savām mājām mežus cirst izlases cirtē, jo arī viņi kailcirti pie savām mājām negrib.

Mans gadījums ir mazliet specifisks (lai gan domāju, ka līdzīgi ir daudzos citos gadījumos Latvijā). Manas sievas ģimene šajās mājās dzīvoja jau tad, kad Latvijas neatkarība nebija atjaunota, visa zeme piederēja valstij un LVM vēl nebija dibināts. Īsāk sakot, mēs te bijām pirmie. Arī arguments "nopērc mežu un saimnieko kā gribi" šajā gadījumā nestrādā, jo mežs ap mūsu mājām pieder valstij un valsts mežu nopirkt nevar. Taču varētu gribēt, lai valsts mežs tiktu apsaimniekots valsts iedzīvotāju interesēs, un gan jau ne tikai mežu īpašnieki, bet arī citi cilvēki kailcirtes pie savām mājām negrib.

Iemesli negribēšanai var būt dažādi - gan samaitāts skats, gan lielāka vēju ietekme uz māju un pagalmu, gan labāka mājas redzamība no attāluma... Lai kādi būtu šie iemesli, mans pirmais ieteikums - neveikt kailcirtes pie apdzīvotām mājām. Pieņemu, ka privātīpašniekiem ar maziem mežu īpašumiem šāda pieeja varētu sagādāt problēmas (lai gan sk. A. Grasmanes komentāru iepriekš), bet valsts mežos būtu visnotaļ saprotami respektēt cilvēku vēlmi dzīvot meža, nevis izcirtuma malā.Arī uzņēmumi, kas ieguvuši FSC sertifikātu, ir apņēmušies ievērot sabiedrības intereses mežu apsaimniekošanā (pat tad, ja šie meži ir privāti).

LVM gan nevairās no kailciršu veikšanas blakus mājām, tomēr vismaz mūsu klātbūtne tika ievērota. Par to, ka kailcirte tiks veikta, mēs tikām brīdināti jau labu laiku iepriekš. Pie mums ieradās LVM pārstāvis, ar kuru kopā izstaigājām ciršanai paredzēto mežu, un viņš man izstāstīja, kur būs cirsmas robežas, kurus kokus paredzēts saglabāt (vēlāk gan izrādījās, ka ne viss, ko viņš norādīja kā saglabājamu reāli tika saudzēts) un pat radīja iespaidu, ka man ir tiesības uz viedokli. Jāatzīst, nemēģināju šo sajūtu gaisināt, tiešām mēģinot norādīt, ka es gribētu, lai cirsts tiek citādi.

Katrā ziņā tas, ka šeit atrodas māja, tika ņemts vērā, izvēloties atstājamos ekoloģiskos kokus - viena to grupa tika atstāta tieši mājām tuvākajā izcirtuma galā. Tātad, lai gan arī uz mums attiecas iepriekš minētās negatīvās sekas kailcirtei pie mājām, mazliet tomēr aizvējš un aizsegs mājai ir saglabāts. Piemēram, šajā fotogrāfijā no izcirtuma puses jūs nemaz neredzat, ka māja ir turpat aiz kokiem.

Viens no jaukumiem dzīvei mežā ir tas, ka atbilstošā sezonā vari iziet turpat pie mājas un sagādāt sev meža veltes vakariņām. Nocirstais mežs gan nebija mums būtiskākā ogošanas un sēņošanas vieta (un par laimi nebija arī pēdējais palikušais meža nogabals pie mūsu mājām), taču par meža nozīmi ogošanai un sēņošanai LVM pārstāvis nemaz nepajautāja. Tas man atgādināja, ka reiz kāds cits LVM pārstāvis man skaidroja, ka uzņēmums nevar zināt, kuri meži cilvēkiem ir svarīgi ogošanai un sēņošanai. Vismaz viena iespēja taču ir - pajautāt.

Dažas dienas pirms mežizstrādes darbu sākšanas arī darbu vadītājs atnāca izstāstīt, ko un kā darīs. Apsolīja, ka laikā no divpadsmitiem naktī līdz sešiem rītā darbus neveiks, lai netraucētu. Mums mājās ir mazi bērni, kam guļamlaiks gan nav gluži no divpadsmitiem līdz sešiem, bet vai nu meža tehnika nebija tik skaļa, vai bērni pieraduši pie citu bērnu trokšņošanas, un mūsu naktsmiers traucēts netika.

Skatoties kartē, redzams, ka cauri mūsu mājai iet ceļš, tāpēc reizēm cauri pagalmam braukā svešas mašīnas. Pēdējos gados īpaša problēma ir bijuši kokvedēji, jo kartē nevar redzēt to, ka caur mūsu pagalmu izbraukt ar smago mašīnu nevar. Tad nu pa laikam kāds kokvedējs iesprūda mūsu pagalmā un pēc tam mīcījās atpakaļgaitā mežā iekšā, lai apgrieztos. Par šo izstāstījām arī mežizstrādes vadītājam un, lūk, kokvedējiem tika uzstādītas skaidras norādes, lai mūsu pagalmā nebrauc, bet apgriežas ātrāk.

Tātad kopsavilkumā, ja, veicot mežizstrādi pie apdzīvotām mājām, gribat iespējami izvairīties no šīs mājas iemītnieku dusmām un neapmierinātības, būtu ieteicams:
  • priekšroku dot izlases cirtei, nevis kailcirtei;
  • izvēloties kailcirti, ekoloģiskos kokus saglabāt māju tuvumā (ja vien nav liels risks, ka šos atstātos kokus pēc kailcirtes izgāzīs vējš);
  • informēt iedzīvotājus par plānotajiem darbiem;
  • noskaidrot, kā māju iedzīvotāji izmanto šo mežu un iespēju robežās šīs vajadzības respektēt;
  • cik vien iespējams, samazināt traucējumus iedzīvotājiem mežizstrādes darbu laikā (t.sk., nestrādāt pa nakti un izvairīties no tehnikas braukāšanas pa iedzīvotāju īpašumu).
Nākamajā "Kailcirtes" turpinājumā - ieteikumi, kā mazināt ietekmi uz vidi.

otrdiena, 2019. gada 15. janvāris

Klau, jaunā valdība, ko jūs ar šo domājāt?

Šodien uzmeklēju publiski pieejamo topošās valdības deklarācijas melnrakstu, un pārliecinājos, ka tajā atrodama šāda intriģējoša frāze: "Balstoties uz mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, nepieļausim saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos."

Es saprotu, ko šī frāze nozīmē, jo esmu sekojis līdzi tās tapšanai (par ko mazliet vēlāk), bet, mēģinot slēpt savus patiesos nolūkus, tās autori ir mazliet sapinušies meistarībā vai varbūt vienkārši cer, ka topošā valdība to norīs veselu un neiedziļināsies, ko patiesībā apstiprina. Taču tagad oficiāli šīs frāzes autori ir pati topošā valdība, tāpēc ceru, ka pirms valdības un šīs deklarācijas apstiprināšanas kāds no lēmējiem uzdos šādus jautājumus:

1) Kāda ir saimnieciskajai darbībai paredzētā meža platība? 

Pieļauju, ka deklarācijas autori domā mežsaimniecisko darbību, taču, kā reiz teicis mans kolēģis, nav svarīgi, kas domāts, bet kas uzrakstīts. Jāpatur prātā, ka arī teritorijās, kur mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta, cita veida saimnieciskā darbība (piemēram, tūrisms, medības, ogu un sēņu vākšana) var būt atļauta.

2) Vai jaunā valdība paredz ierobežot meža ceļu būvi?

Kā jau minēju, daļā teritoriju, kur mežsaimnieciskā darbība ir ierobežota, ir iespējama cita veida saimnieciskā darbība, taču atmežošana (t.i., meža nociršana, to vairs neatjaunojot) gan neapšaubāmi samazina meža platību. Valsts meža dienesta statistika liecina, ka 2017. gadā vien atmežoti 742 ha, lielākoties - meža ceļu un meliorācijas sistēmu būvei. Valstī kopumā to gan atsver (ja runājam tikai par platību) meža ieaudzēšana, kas veikta 1279 ha platībā. Taču interesanti, ka tieši valsts mežos gan šī bilance ir negatīva: atmežoti 545 ha, bet mežs ieaudzēts vien 84 ha.

3) Kā jaunā valdība paredz kompensēt "Rail Baltica" ietekmi uz mežu platību?

Kā liecina citi punkti valdības deklarācijā, jaunā valdība neplāno apturēt "Rail Baltica" projektu. Šīs dzelzceļa līnijas izbūvei arī būs jāatmežo lielas platības. Vai jaunajai valdībai azotē būtu apmežošanas projekts "Forest Baltica"? Vai varbūt (mež)saimnieciskajai darbībai paredzēto mežu platību saglabāt nemainīgu paredzēts, likvidējot dabas rezervātus?

Labi, labi, beidzu blēņoties un pateikšu jums, ko šī frāze nozīmē! Patiesībā tā ir vēršanās pret dabas aizsardzību un būtu jālasa: "Nepieļausim dabas aizsardzībai paredzēto mežu platības palielināšanos." Valdības deklarācijas melrakstā iedēstītais mērķis nāk no Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam, taču sākotnēji pamatnostādnēs tas tika formulēts citādi - noteikts, ka nedrīkst palielināties mežaudžu platības ar saimnieciskās darbības aprobežojumiem. Vēlāk mērķis tika pārformulēts, lai skanētu mazliet skaistāk, taču doma palika, un to apstiprinātu arī godīgas atbildes uz augstāk minētajiem jautājumiem.

Pie pašreizējās mežsaimniecības intensitātes dabai atvēlēto platību īpatsvars ir acīmredzami nepietiekams. Tā turpinot, turpināsies gan īpaši aizsargājamu mežu platību samazināšanās, gan īpaši aizsargājamu meža sugu dzīvotņu degradācija, un to nemainīs vārdi "ilgtspējīga apsaimniekošana", kas deklarācijā iesprausti, lai mērķis turpināt iznīcināt Latvijas mežu dabas vērtības izklausītos mazliet pieņemamāks.



pirmdiena, 2018. gada 10. decembris

Kailcirte: sākums

Kopš 2007. gada es dzīvoju mežā, valsts mežā, ko apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Sakritības dēļ tajā pašā gadā kļuvu par LOB valdes priekšsēdētāju un tāpēc sāku pievērst īpašu uzmanību tam, kā Latvijā tiek apsaimniekoti meži. Tā dzīvesvieta un ieņemamais amats ļauj man sekot līdzi mežu apsaimniekošanas politikai un regulējumam no diskusijām ar nozares uzņēmumiem un ministriju līdz izpausmēm mežā.

Tāds šobrīd izskatās 2003. gadā veiktais izcirtums. Tātad mana
astoņgadīgā meita, kas skuma par šogad pie mājām nocirsto
mežu, šādu ainu tā vietā redzēs ap to laiku, kad beigs augstskolu.
Sākot strādāt jaunajā amatā, mēdzu arī tikties un aprunāties ar LVM pārstāvjiem. Tā uzzināju par uzņēmuma plāniem uzsākt cirsmu koncentrāciju. Tas nozīmē, ka vienā plānošanas vienībā nocērt to, ko nu var nocirst, ievērojot likumā noteiktos cirsmu piesliešanās un mežu vecuma ierobežojumus, un tad nākamreiz šajā vienībā mežizstrādi veic pēc septiņiem gadiem. Vēlāk LVM, saprotot, ka "cirsmu koncentrācija" neskan labi, pārsauca šo pieeju par septiņgadu ciklu, bet tagad laikam vairs nekā īpaši nesauc.

Bet šī gadsimta pirmais izcirtums manu māju apkārtnē (ar ko šeit un turpmāk saprotu teritoriju 500 m rādiusā ap mājām) radās jau 2003. gadā, kad šeit pirmo reizi ierados ciemos.

2011. gadā mežizstrāde manu māju apkārtnē tika veikta putnu
ligzdošanas laikā.
Nākamais izcirtums sekoja 2009. gadā, šoreiz - jau pie pašām mājām. Divus gadus vēlāk (2011. gadā) māju apkārtnē parādījās vēl viens jauns izcirtums, bet vairāku izcirtumu sarašanās plašākā apvidū - nosacīti starp Lesteni un Jaunpili - lika saprast, ka nu arī šos mežus ķērusi LVM cirsmu koncentrācija.

Tātad miers uz septiņiem gadiem...

Un patiesi - septiņi gadi ir pagājuši, un manu māju apkārtnē ir divi jauni izcirtumi. Viens no tiem tieši blakus vietai, kur mežs tika nocirsts 2009. gadā. Jauni izcirtumi saradušies arī daudzviet citur Lestenes apkārtnē.



Tātad kopš 2003. gada (15 gadu laikā) 500 m rādiusā ap manām mājām radušies pieci izcirtumi. Taču nav tā, ka es būtu bijis īpaši neveiksmīgs dzīvesvietas izvēlē. Šajā gadsimtā kailciršu platības ir stipri augušas visā Latvijā. Protams, līdz ar kailciršu platībām aug arī sabiedrības neapmierinātība ar tām.

Taču uz sabiedrības neapmierinātību LVM parasti atbild, nevis mainot savu darbu mežā, bet pastiprinot savu darbu sabiedriskajās attiecībās. Viens no pēdējo gadu jaunumiem ir tas, ka kailcirtes pareizi esot saukt par "atjaunošanas cirtēm". Jocīgi, ka labi trenētie LVM sabiedrisko attiecību speciālisti nav pamanījuši, ka, nepatīkamu lietu nosaucot jaukā vārdā, ar laiku rodas nepatika pret šo vārdu, nevis patika pret minēto lietu. Droši vien daudzi no mums tagad nevar uzklausīt, piemēram, vārdus "saskaņa", "ģimenes vērtības" un "tikumība", bez zināmas piegaršas. Sauciet kailcirtes kaut par meža apmīļošanas cirtēm, bet tās nekļūs ne ekoloģiski pamatotākas, ne sabiedrībā pieņemtākas!

Tomēr ir iespējas, kā kailciršu nodarījumu vismaz mazināt, bet par to - nākamreiz.





ceturtdiena, 2018. gada 11. oktobris

Nu, jaunie deputāti, gribat zināt, ko jūs apsolījāt?

Pirms vēlēšanām Latvijas Kokrūpniecības federācija un Latvijas Meža īpašnieku biedrība uzdeva visām partijām jautājumus, lai noskaidrotu, kuru partiju nostāja labāk atbilst minēto organizāciju nostājai.

Pārlasot uzdotos jautājumus, man radās aizdomas, ka jautājumi varētu būt apzināti uzdoti tā, lai deputātu kandidāti nepamanītu tajos paslēptos zemūdens akmeņus. Varbūt kļūdos un topošie deputāti visu saprata ļoti labi. Šā vai tā nolēmu dabas aizsardzībai būtiskākos aizplīvurotos jautājumus iztulkot, lai gan deputātiem, gan sabiedrībai būtu skaidrāks, kādi ir LKF un LMĪB plāni nākošajiem četriem gadiem un kas draud Latvijas mežiem.

Tātad šeit izvilkums no aptaujas rezultātiem:


Paturiet prātā, ka vērtējums veikts no meža nozares organizāciju skatupunkta. Citējot LMĪB lapā rakstīto: "Ar zaļu krāsu atzīmētas tās atbildes, kas pauž atbalstu jautājuma aktualitātei un risinājumam, ar dzeltenu krāsu atzīmēts, ka atbilde ir neitrāla vai daļēja, savukārt ar sarkanu krāsu atzīmētas tās atbildes, kurās nav redzams atbalsts no politiskajiem spēkiem."

Un šeit jautājumu tulkojums:

1. Vai piekrītat, ka nedrīkst veidot jaunas aizsargājamas teritorijas?

Izlasot oriģinālo jautājumu, varētu šķist, ka es pārspīlēju, taču izstrādājot Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes, nozares pārstāvji par saviem plāniem bija atklātāki. Jā, sākotnējais formulējums, ka aizsargāto mežu platības nedrīkst palielināties, pamatnostādņu gala redakcijā (šeit) tika aizstāts ar nosacījumu, ka koksnes ieguvei pieejamās platības nedrīkst samazināties, taču būtībā ar to tiek saprasts tieši tas pats - aizsargājamu mežu platības ierobežošana. Skaidrs, ka vieglāk šādu nostāju pasniegt kā meža īpašnieku tiesību aizstāvību.

3. Vai panāksiet, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā priežu mežus drīkstēs cirst kailcirtēs?

Šis (un arī 9.) jautājums skaidri parāda, ka tiek plānota atgriešanās pie koku ciršanas noteikumu grozījumiem, ko neizdevās panākt pirms vēlēšanām. Toreiz kailciršu attaisnošanai galvenais arguments bija tas, ka izlases cirtēs priežu mežus atjaunot neesot iespējams. Protams, priežu mežus jūras piekrastē varētu saglabāt, tos vienkārši necērtot, taču šāda iespēja izskatīta netiek. Mazliet vairāk par priedēm un to atjaunošanu ar kailcrtēm var lasīt šeit.

4. ???

Jāatzīst, ka šis jautājums ir tik dīvains, ka es tam labu tulkojumu piedāvāt nevaru. Formulējums liek saprast, ka "Eiropas Savienības, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu līdzekļi" tiks izmantoti tikai uzskaitītajiem mērķiem, taču nedomāju, ka nozare grib ierobežot AS "Latvijas valsts meži" mārketinga tēriņus vai panākt, ka lauksaimniekiem vairs netiek piešķirts finansējums no ES budžeta. Taču arī otrs iespējamais skaidrojums - ka šos līdzekļus drīkstēs izmantot uzskaitītajām darbībām, ir tikpat jocīgs, jo AS "Latvijas valsts meži" savus līdzekļus mierīgi iegulda ceļu būvē, jaunaudžu kopšanā un mežu mākslīgā atjaunošanā, nevienam deputātam vai ministram atļauju neprasot. Īsāk sakot, būtu pateicīgs, ja man kāds partiju pārstāvis paskaidrotu, kā viņi šo jautājumu saprata, ja reiz ir uz to atbildējuši.

9. Vai jūs atbalstāt, ka Latvijā mežus jāļauj cirst bez ierobežojumiem koku vecumam un izmēram?

Arī šī ir atgriešanās pie noteikumu grozījumiem, ko neizdevās panākt pērn, tikai šoreiz ar smago artilēriju. Atgādinu, ka Latvijā mežus kailcirtē drīkst nocirst, kad tajā augošie koki sasnieguši noteiktu vecumu vai izmēru. Pērn tika mēģināts "nolaist latiņu" sasniedzamajam izmēram, bet jau tad tika piesaukta Skandināvija, kur vecuma un koku izmēru ierobežojumu mežu ciršanai neesot - cērt, kad vien vēlies. Par to, ko šāda pieeja nozīmē Somijai, esmu rakstījis jau iepriekš (šeit). Lai šāda soļa triecienu uz dabu kaut vai mīkstinātu, būtu vairākkārt jāpalielina aizsargājamo mežu platības, bet... sk. 1. punktu.

12. Vai neiebildīsiet, ja AS "Latvijas valsts meži" atteiksies no FSC sertifikāta?

Tas, ka tieši šāds ir jautājuma zemteksts, ir skaidrs tāpēc, ka mežu sertificēšana jau tagad ir brīvprātīga. Vienīgais īpašnieks, ko Saeima vai Ministru kabinets šajā jautājumā varētu ierobežot, ir pati valsts. Iepriekš minētajās Meža nozares pamatnostādnēs gan noteikts, ka viens no mērķiem ir "Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga un starptautiski atzīta", taču nekādi rādītāji, kas varētu liecināt par šo starptautisko atzīšanu, nav noteikti. Ilgtspējīgas mežsaimniecības sertifikāts FSC varētu būt šāds apliecinājums, taču, kad reiz uz šo norādīju, Zemkopības minstrijas (LVM akciju turētāja!) atbildīgais ierēdnis norādīja, ka tas, vai sertificēties vai nē, ir paša uzņēmuma darīšana. Taču uzņēmums pret šo sertifikātu jau izsenis izturas kā pret zobu sāpēm un pusē no apsaimniekotās platības jau no tā atteicies (šeit var lasīt par iespējamiem iemesliem).

Tātad īsumā tas, ko LKF un LMĪB vēlas, ir pēc iespējas lielāka visatļautība Latvijas mežu apsaimniekošanā. Ceru, ka jaunievēlētie deputāti tomēr izvērtēs, kādas varētu būt šādas visatļautības sekas un neturēsies pie solījumiem, kas sniegti, neapzinoties, kas patiesībā tiek solīts. Taču sabiedrībai jātur acis vaļā, jo, kā jau esmu teicis, viss liecina, ka pēc Saeimas vēlēšanām mežiem nekas labs nav gaidāms.

trešdiena, 2018. gada 26. septembris

Par zaļām pudelēm

Bija 1994. gads, kad maza bērnu (kuru skaitā biju arī es) un piegušo kompānija pulcējās žurnāla "Zīlīte" redakcijā. Runājām pārsvarā par dabu, bet droši vien pieaugušo dēļ saruna nonāca arī līdz politikai. "Ar to partiju zaļumu ir kā ar limonādi šajā pudelē," ieteicās Ilmārs Tīrmanis. "Pudelē limonāde izskatās zaļa, bet, kad ielej glāzē, izrādās, ka bezkrāsaina."

Vispār man demokrātija ļoti patīk. Tā uztur mani pie dzīvības. Jā, burtiski! Mazāk demokrātiskā valstī tādam kā es būtu liela iespēja attapties cietumā vai beigtam. Taču demokrātiskā valstī es varu aktīvi un skaļi iestāties par dabas aizsardzību, norādīt valsts vadītājiem uz viņu kļūdām un aicināt tās labot.

Laikā starp vēlēšanām Saeimas un Ministru kabineta locekļiem visbiežāk īpaši neinteresē "parastā iedzīvotāja" viedoklis un arī iespējas to uzzināt ir visnotaļ ierobežotas. Šajā laikā deputāti un ministri ir dažādu organizāciju un lobija grupu varā un pakļaujas tam, kurš vairāk maksā, vai tam, kurš skaļāk bļauj, vai  retos gadījumos - tam, kuram ir spēcīgāki argumenti. Taču vēlēšanas ir demokrātijas zvaigžņu stunda - iespēja patiešām ikvienam pilsonim pateikt lēmumu pieņēmējiem, kas viņam šķiet svarīgi. Šādu iespēju būtu grēks neizmantot!

Partiju piedāvājumu eleganti apkopojis Jānis Polis:

Katrā ziņā es esmu nolēmis balsot par savējiem - no realitātes atrautiem, viegli snobiskiem intelektuāļiem. Protams, ceru, ka arī jūs viņus atbalstīsiet, taču demokrātija pirmajā vietā - izvēle ir jūsu pašu ziņā.

Ja jūsu izvēli varētu ietekmēt partiju nostāja vides jautājumos, aicinu iepazīties ar Latvijas Dabas fonda nupat publicēto "Zaļo barometru":
Vērtējot "Zaļo barometru", gan neaizmirstiet, ka šīs ir tikai partiju programmas - tā zaļā pudele! To, kas pudelē iekšā, uzzināsim tikai pēc vēlēšanām. Jāatzīst, ka man ir nelāgas aizdomas, ka vienā otrā pudelē nav limonāde, bet gan neatbilstoši uzglabāti pesticīdi. Tāpēc vērtējiet ne tikai partiju vārdus, bet arī darbus! Noteikti svarīgus darbus paveikuši arī tie cilvēki, kas veido jaunās partijas. Vērtējiet!

Taču demokrātijas jaukums ir arī tas, ka jūs varat izvēlēties arī nepiedalīties. Bet tad sarunājam, ka tādā gadījumā jūs nākošos gadus neīdēsiet par deputātiem, kas nebalso vai atturas lēmumu pieņemšanā, vai vispār nenāk uz darbu. Sarunāts? Demokrātija tomēr...

otrdiena, 2018. gada 21. augusts

Kā mazināt mežu vērtību, tos "ilgtspējīgi" apsaimniekojot

Šī gada jūlijā zinātniskajā žurnālā "Forest Policy and Economics" publicēts somu zinātnieku pētījums Mitigating forest biodiversity and ecosystem service losses in the era of bio-based economy, kas skaidri parāda, kādas var būt negatīvās sekas, ja vienmērīgas koksnes plūsmas nodrošināšana tiek uzskatīta par galveno mežu apsaimniekošanas ilgtspējas rādītāju, kā tas nereti tiek propagandēts Latvijā.

 Ja jautāsiet kādam no Latvijas meža nozares priekšstāvjiem, vai Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, ar garantiju saņemsiet atbildi: "Protams! Mēs nocērtam mazāk par pieaugumu." Tieši šī pieeja ir pamatā arī tam, ka jau daudzus gadus ik pa laikam tiek sludināta ideja, ka mēs varētu cirst vēl vairāk. Lūk, viens citāts no žurnāla "Baltijas Koks" 2012. g. aprīļa numura: "Norobežojoties no radikāliem vides aizstāvju un sabiedrības viedokļiem un ņemot vērā tikai resursu plūsmas stabilitāti ilgtermiņā, ciršanas apjomu galvenajā cirtē gan valstij piederošajos mežos, gan privātajās platībās varētu palielināt par pāris miljoniem kubikmetru gadā."

Pieeja mežu apsaimniekošanas ilgtspēju vērtēt pēc attiecības starp izcirsto apjomu un pieaugumu radusies pirms 300 gadiem. Kamēr daļa Latvijas meža nozares pārstāvju savā apziņā kavējas gadsimtiem senā pagātnē, pasaule ir gājusi uz priekšu. Tagad mēs zinām, ka meži sniedz mums daudz vairāk nekā tikai koksni, un, tāpat kā mēs nevērtējam veselības aprūpi tikai pēc attiecības starp iedzīvotāju mirstību un dzimstību, arī mežu apsaimniekošanā tik primitīva vērtēšana nav pieļaujama. To, kāpēc tas nav pieļaujams, labi parāda iepriekš minētais somu zinātnieku pētījums.

Lai gan Somija nav gluži Latvija, tā mums ir pietiekami līdzīga gan mežsaimnieciskā, gan dabas ziņā, lai pētījumu varētu attiecināt arī uz Latviju, ja ne konkrētu skaitļu, tad vismaz vispārēju likumsakarību ziņā. Turklāt pētījuma autoru izvēlētie rādītāji lielākoties ir aktuāli arī mums.

Saskaņā ar autoru rakstīto Somijas mežos tiek nocirsts zem 70% pieauguma, bet meža nozares politika paredz šo rādītāju tuvināt 100%, tāpēc pētījumā aplūkots, kas notiek, ciršanas intensitāti palielinot no 60% līdz 100% koksnes pieauguma. Šo paturiet prātā, arī lasot tālāk, - nav runa par ciršanu virs dabiskā pieauguma, tātad mežsaimniecības ilgtspēja no koksnes plūsmas viedokļa apdraudēta netiek. Šobrīd Latvijā tiek nocirsti apmēram 65% koksnes pieauguma, tāpēc gan pašreizējas stāvoklis, gan "varētu cirst vairāk" labi iekļaujas pētījumā analizētajā diapazonā.

Lai novērtētu ietekmi uz citām meža vērtībām somu zinātnieki analizējuši ciršanas intensitātes ietekmi uz melleņu ražu, dzīvotņu pieejamību, oglekļa uzkrājumu un mirušās koksnes pieejamību. Šeit vēl kāds būtisks aspekts - šajos modeļos koksnes ieguve ir galvenais mērķis, taču aprēķini tiek veikti tā, lai, iegūstot noteikto koksnes daudzumu, negatīvā ietekme uz iepriekš minētajiem bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu rādītājiem būtu pēc iespējas mazāka.

Aprēķinu rezultāti redzami grafikos. Melnā nepārtrauktā līnija tajos atspoguļo attiecīgā rādītāja vidējo vērtību, bet sarkanās līnijas standartnovirzi (tātad jo tuvāk kopā abas sarkanās līnijas, jo mazākas atšķirības starp pētītajiem mežu apgabaliem).

Attēls modificēts pēc Eyvindson et al. 2018:
https://doi.org/10.1016/j.forpol.2018.04.009
Kā jau to varētu gaidīt, palielinot mežizstrādes intensitāti, ienākumi no meža pieaug.
Attēls modificēts pēc Eyvindson et al. 2018: 
https://doi.org/10.1016/j.forpol.2018.04.009
Savukārt meža sugu dzīvotnes pieejamība, kāpinot ciršanas apjomus, strauji samazinās. Šeit jāatzīmē, ka dzīvotnes pieejamības indekss balstīts uz šādu sugu dzīvotnes prasībām: mednis, mežirbe, trīspirkstu dzenis, mazais dzenis, garastīte un lidvāvere. Vienīgā no šīm sugām, kas Latvijā (vairs) nav sastopama, ir lidvāvere, taču pārējās sugas ir aktuālas arī mums. Turklāt par divām no tām - mežirbi un medni - zināms, ka to populācijas sarūk un būtisku lomu tajā spēlē tieši mežu apsaimniekošana. Grafika izpratnei jāņem vērā, ka dzīvotnes piemērotības indekss parāda varbūtību, ka vismaz kāda no uzskaitītajām sugām attiecīgajā mežā būs sastopama. Tātad augsta indeksa vērtība nozīmē, ka mežs ir piemērots vismaz vienai no sugām, zema - ka nav piemērots nevienai no tām.
Attēls modificēts pēc Eyvindson et al. 2018: 
Mirušās koksnes pieejamība sarūk vēl straujāk - par 70%. Kā zināms, mirušās koksnes daudzums ir viens no mežu dabiskuma rādītājiem un mirusī koksne ir ļoti nozīmīga dažādām mežu iemītnieku sugām. Par to sīkāk savulaik rakstīju TVNET. Ievērojiet, ka šajā un iepriekšējā grafikā samazinās arī standartnovirze, kas liecina, ka samazinās atšķirības starp dažādiem mežu apgabaliem - tie kļūst ne tikai nabadzīgāki, bet arī līdzīgāki. Tātad samazinās dabas daudzveidība arī ainavas līmenī.
Attēls modificēts pēc Eyvindson et al. 2018: 
Gan Latvijā, gan Somijā viens no sabiedrībai būtiskiem meža nekoksnes produktiem ir mellenes. Pētījuma rezultāti parāda, ka melleņu ražu koksnes ieguves kāpināšana sākumā būtiski neietekmē, taču sasniedzot 90% no maksimālā ilgtspējīgā koksnes ieguves apjoma, strauji sarūk arī tā.
Attēls modificēts pēc Eyvindson et al. 2018: 

Un, lai kā Latvijā tiktu skandēts, ka intensīvāka mežu izciršana palīdz mazināt klimata pārmaiņas, protams, arī mežā piesaistītais oglekļa apjoms samazinās, palielinot ciršanas intensitāti. 
Vai jums šķiet, ka šie grafiki rāda bēdīgu ainu? Esiet mierīgi - nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Atgādinu, ka šie scenāriji paredz iegūt koksni tā, lai atstātu pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz dabas daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem. Piemēram, pie 60% no maksimālās vienmērīgas koksnes plūsmas 38% mežu netiek aiztikti vispār un vēl 42% mežu netiek veiktas kailcirtes. Tātad Latvijai ierastā kailciršu saimniecība dažādās variācijās tiek piekopta vien 20% mežu. Pat pie maksimālā - 100% - koksnes ieguves līmeņa galvenais saimniekošanas veids ir izlases cirtes (41% mežu).

Taču vērīgāks lasītājs noteikti būs pamanījis, ka tā arī neesmu izskaidrojis, ko grafikos parāda raustītā zilā līnija. Tas ir Latvijas situācijai atbilstošākais scenārijs - kādas ir attiecīgo rādītāju vērtības tad, ja "norobežojas no radikāliem vides aizstāvju un sabiedrības viedokļiem un ņem vērā tikai resursu plūsmas stabilitāti". Tātad jau pie zemākās aplūkotās ciršanas intensitātes dzīvotnes pieejamība meža dzīvnieku sugām, melleņu ražas un oglekļa uzkrājums ir apmēram tikpat neliels kā tad, ja nocirstu visu pieaugumu. Taču, atbilstoši plānojot, pie Latvijas ciršanas intensitātes mežu devums dabai un cilvēkam varētu būt daudz lielāks. Jāatgādina, ka Latvijā privātajos mežos mežizstrādes apjomi netiek regulēti vispār, bet valsts mežos, rēķinot maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu, no aprēķiniem tiek izslēgtas vien zināmās aizsargājamās teritorijas (kas, protams, ne tuvu nav 38%), bet pārējiem mežiem vienīgais izvirzītais mērķis ir vienmērīga koksnes plūsma.

Tad nu atcerieties šos grafikus, kad kārtējo reizi dzirdēsiet kādu sakām, ka mežu putniem un mellenēm nekas nedraud, jo nocērtam taču mazāk par pieaugumu! Atcerieties un atgādiniet viņam, ka pēdējos 300 gados esam izgudrojuši un atmetuši tvaika dzinēju, atklājuši Rentgena starus, aizlidojuši uz Mēnesi un apjēguši, ka mežs nav tikai koksnes ražotne!

pirmdiena, 2018. gada 4. jūnijs

Likumpaklausība ar 1% atlaidi

Jau desmit gadu pagājis, kopš Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina noteikt mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam, lai izvairītos no desmitiem tūkstošu putnu ligzdu iznīcināšanas ik gadu. Šķiet, apmēram pēdējā gada laikā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) uz šo aicinājumu sākuši atbildēt ar "putnu ligzdošanas laikā meža kopšanas un ciršanas darbi notiek 1% no LVM apsaimniekotajiem mežiem". Oficiālā sarakstē ar LOB LVM norādīja, ka "LVM speciālistu vērtējumā meža apsaimniekošanai pavasara - vasaras periodā (..) ietekme uz putnu populāciju ir nebūtiska." Jautājumi, kas tie par speciālistiem, kā un uz kādām putnu sugām ietekme vērtēta, palika neatbildēti, sarakstei noslēdzoties ar negaidīti visaptverošu LVM apgalvojumu, ka "Latvijas kontekstā koku ciršana nav vērtējama kā darbība, kam var būt būtiska ietekme uz vidi".

Lai gan LOB, runājot par mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā, nereti tiek pārmesta balstīšanās uz emocijām, arī LVM šoreiz nolēmuši spēlēt tieši uz tām. Viens procents platības taču izklausās daudz labāk nekā vismaz 50 tūkstoši putnu ligzdu, kas šādā platībā katru gadu tiek iznīcināti, vai ne? Viens procents taču izklausās tik daudz pieņemamāks nekā tā pati platība izteikta hektāros - apmēram 14 tūkstoši hektāru, kuros katru gadu tiek iznīcinātas putnu ligzdas? Un pat LOB taču nereti runā par ietekmi uz putnu populācijām, nevis glābj katru atsevišķo putnu!

Protams, mežizstrādei putnu ligzdošanas laikā ir ietekme arī uz putnu populācijām, ne tikai individuāliem putniem, bet, mēģinot radīt emocionālu priekšstatu par sava nodarījuma nebūtiskumu, LVM noklusē svarīgāko - pat vienas putna ligzdas iznīcināšana ir likuma pārkāpums! Kā jau esmu rakstījis iepriekš, Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants nosaka, ka aizliegta apzināta putnu ligzdu un olu iznīcināšana vai bojāšana.

Tā kā par šo runāts jau desmit gadu, LVM nevarētu apgalvot (un arī neapgalvo), ka putnu ligzdas iznīcina neapzināti. Tikai saka, ka tas nav tik būtiski. Un vēl piemet klāt apgalvojumu, kas jau gan balansē uz melu robežas, ka "aizsargājamo putnu ligzdu un medņu riestu tuvumā LVM mežizstrādi neveic". Tincināti sīkāk, gan norāda, ka "mežu apsaimniekošanas plānošanā (..) ar aizsargājamiem putniem LVM saprot mežos ligzdojošās putnu sugas, kuras būvē lielas ligzdas kokos, kā arī medni". Procentu cienītājus varu informēt, ka minētās sugas veido apmēram 34% no mežos ligzdojošajām īpaši aizsargājamām putnu sugām. Kā saprotams no LVM skaidrojuma, atlikušie 66% sugu aiziet vienā maisā ar "ne īpaši aizsargājamām sugām" bez jebkādas ievērības no LVM puses.

Vai jūs varat iedomāties, piemēram, zagli, kurš tiesā sev par attaisnojumu norāda, ka 99% dzīvokļu pilsētā nav apzadzis? Vai ātruma pārsniedzēju, kurš ceļu policijai aizrāda, ka 99% laika viņš vispār nepārvietojas ar auto? Vai kādam šķiet pieņemami nodauzīt no staba baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem un paskaidrot Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem, ka šādi ietekmēti tikai 0,01% balto stārķu populācijas?

Kaut kā muļķīgi, ka jāvāc paraksti, lai panāktu to, ka valsts uzņēmums, kas apsaimnieko valsts mežus, ievērotu valstī noteiktos likumus, taču tādā laikā dzīvojam. Tad nu, ja vēl neesi atbalstījis LOB iniciatīvu par mežizstrādes miera perioda noteikšanu, Tev joprojām ir iespēja to izdarīt: http://ej.uz/parputnudzivi