otrdiena, 2011. gada 27. septembris

Par putnu vērošanu un Putnu vērošanas dienām

Kāds akadēmiskāk noskaņots kolēģis reiz teicis, ka ornitologiem (t.i., zinātniekiem) neklājas nodarboties ar putnu vērošanu. Tautai savukārt bieži vien šķiet, ka ornitologs tas pats putnu vērotājs (nu labi - profesionāls putnu vērotājs) vien ir. Skatās jau uz putniem visi, arī zinātnieki (ir gan arvien vairāk arī tādu, kas zinātni taisa tikai datorā un savu pētāmo putnu vispār nav redzējuši), bet tādā šaurā izpratnē putnu vērotājs ir cilvēks, kas vēro putnus vienkārši sava prieka pēc vai arī (un Latvijā tādu ir arvien vairāk) nodarbojas ar putnu vērošanu kā sportu - skrien riņķī, meklē retumus un sastāda janvāra, gada, mūža, Latvijas, pasaules utt. sarakstus. Vienu vārdu sakot, no iepriekš minētā kolēģa skatu punkta putnu vērošana ir izklaide, kam ar zinātni vai dabas aizsardzību nav nekāda sakara.

Patiesībā "putnistu" vidē zināmā mērā tiešām ir tāda divkopienu sabiedrība - mazs drusciņš zinātnieku/dabas aizsardzības speciālistu un lielāks drusciņš putnu vērotāju. Protams, daļēji šīs kopienas pārklājas un reizēm robeža starp putnu vērošanu un zinātni ir ļoti izplūdusi, bet tomēr...

Ik rudeni arī Latvijā tiek rīkotas starptautiskās Putnu vērošanas dienas - nedēļas nogale, kurā jebkurš var doties uz jebkurieni (vai nedoties nekur) un ziņot par jebkuru novērotu putnu. Redzi trīs vārnas pa dzīvokļa logu - piezvani uz LOB un pastāsti! Ik rudeni žurnālisti un citi cilvēki jautā - kādēļ tiek rīkota šāda putnu skaitīšanas akcija un ko ornitologi darīs ar ievākto informāciju? Iespējams, jautā tādēļ, ka nezina šo "profesionālajiem putnu vērotājiem" zināmo robežu starp putnu vērošanu un zinātni. Jā, nekādu lielo zinātni no šī pasākuma uztaisīt nevar - neviens jau nevar zināt, vai tās trīs Brīvības ielā novērotās vārnas nav tās pašas trīs, kas vēlāk redzētas Imantā un vai viena no tām nav pieskaitīta Papē nākošajā pēcpusdienā.

Bet kāpēc tad tāda nopietna organizācija kā LOB nodarbojas ar tik nezinātnisku pasākumu? Atbilde ir samērā vienkārša - lai cilvēki pamanītu putnus! Piezvanīs cilvēks par savām trim vārnām, tiks uzklausīts un nākošreiz jau zinās, uz kurieni zvanīt, ja redzēs vēl kaut ko interesantu - strazdi šopavasar atlidojuši agrāk, redzēju tādu jocīgu pīli ar baltu pieri, kaut kāds milzīgs putns vazājas pa trotuāru un nelido, šoziem zīlīšu dikti maz pie barotavas, pagājušajā gadā melnais stārķis lidoja virs meža, ko tagad cērt nost... Cilvēks ir pamanījis putnus sev visapkārt un sāk interesēties, sāk uztraukties un nemanot pāriet jau nākošajā līmenī - no putnu vērotāja ir kļuvis par dabas aizsardzības entuziastu, un tieši šie cilvēki - "vienkāršā tauta", kam rūp putni - ir tie, uz kuriem balstās mazais drusciņš zinātnieku un to, kas iestājas par dabas aizsardzību. Šķiet, nav nevienas citas dzīvnieku vai augu grupas, kuru aizsardzībā tik liela nozīme ir amatieriem. Un tieši tāpēc putni ir visvairāk izpētītā dzīvnieku grupa. Viss, ko mēs zinām, un viss, kas mums palīdz putnus aizsargāt, ir sācies ar to, ka kādu tas vienkārši ir ieinteresējis.

Vai Tev jau ir plāni šai nedēļas nogalei? Varbūt gribi ieraudzīt un atklāt putnus? Piedalies!

svētdiena, 2011. gada 11. septembris

Naudas vara arī "meža" nozarē

Apskaitos pilnīgi... Gluži kā ar Kristapa Klausa vēstuli kolēģiem it kā jau nav nekāds pārsteigums, kad apstiprinās aizdomas, bet tomēr... Redz, no kolēģa uzzināju, ka pret Uģi Rotbergu (bijušo Pasaules Dabas Fonda vadītāju, tagadējo Saeimas deputātu) tiešām ir vērsta apmaksāta nomelnošana. Protams, tas jau bija skaidrs, lasot par it kā U. Rotberga ierosinātiem grozījumiem Meža likumā (starp citu, U. Rotbergs vispār esot Meža likuma grozījumu iniciators), kam nav sakara ne ar Meža likumu, ne ar Uģi Rotbergu. Melnā PR vilnis parāva līdzi pat savējos, kas, nezinot patieso situāciju, centās publiski oponēt neesošiem priekšlikumiem. Kad nu mežu tēma bija izsmelta ķērās pie prostitūtām... Viena, lūk, esot starp piedāvātajām bildēm kā vienu no saviem klientiem atpazinusi U. Rotbergu. Iedomājieties to ainu, kā kāds patiesības cīnītājs ar simtiem deputātu kandidātu fotogrāfijām portfelī klīst par prostitūtu darba vietām, taujājot tām pēc pazīstamām sejām! Jā, uz šī fona nesen saņemtā informācija par to, ka viss iepriekš minētais ir pasūtījuma izpausmes, tiešām nešķiet pārsteidzoša. Zinot, ka Uģis ir kā skabarga aizmugurē vienam otram "meža" nozares pārstāvim, bet visādi citādi nav pārāk redzams politiskajos notikumos, apmēram var nojaust, no kuras puses pasūtījums nāk.

Droši vien dažus pārsteidza nesagatavotus tas, ka U. Rotbergs, nevalstiskas dabas aizsardzības organizācijas vadītājs, vispār tika Saeimā. Tagad, runājot par Meža likumu un meža politiku vispār, nu ļoti traucējoši ir ierosinājumi un argumenti, kas ir tik skaidri, konkrēti un pamatoti, ka jēdzīgu pretargumentu tiem nav. Turklāt varu pavisam godīgi atzīt, ka manuprāt Uģis ir viskonstruktīvākais no mums visiem, meža dabas un sabiedrības vērtību aizstāvjiem. Vai tad var kāds nozares darbonis pateikt, kāpēc netiek ievērota pašu pirms kāda laika apstiprinātā Meža politika? Vai kāpēc AS "Latvijas valsts meži" nedrīkstētu daļēji piederēt arī Vides ministrijai? Tad nu nozares vīri kaut kā stomās, bet naudu, ko varētu tērēt jēdzīgai mežu apsaimniekošanai, novirza pērkamu PR darboņu nolīgšanai.

Katrs jau laikam spriež pats pēc sevis, tāpēc arī ļauži, kas nupat nolikuši galdā žūksni kādam, kas tad nu uzkricelēs nākošo rakstiņu pret Rotbergu, ieraudzījuši kādu dabas draugu akciju (kaut vai to pašu "Cirvi", piemēram), krata pirkstu pret debesīm un sludina: "Mēs vēl nezinām, kas par to visu maksā!" Riebjas...

pirmdiena, 2011. gada 5. septembris

Mazajiem par mežu apsaimniekošanu

Pirms samērā ilga laika klīda runas, ka AS "Latvijas valsts meži" (LVM) plāno gatavot multiplikācijas filmu, par to, cik uzņēmums labi apsaimnieko valsts mežus. Multfilma ir tapusi:

Jāatzīst, ka multiplikācijas filma ir īsts sabiedrisko attiecību šedevrs. Tās veidotāji ir ļoti labi izvērtējuši tās problēmas, kas šobrīd virmo sabiedrībā, un nu ļoti pozitīvā mērcītē pasnieguši skaidrojumu tam, kāpēc LVM darbojas tā kā darbojas un neko savā rīcībā mainīt neplāno.

Ņemot vērā to, ka vieni no skaļākajiem pašreizējās mežu apsaimniekošanas kritizētājiem ir dabas draugi, protams, dabai šajā filmiņā ir pievērsta īpaša uzmanība. Piemēram, tāda jauka frāze: "Pats svarīgākais viedoklis pieder dabai," kurai nekādu pamatojumu, paskaidrojumu vai turpinājumu reklāmā neatrast.

Ir gan arī dabas aizsardzības pretinieki, kas apgalvo, ka mežos, kas tiek apsaimniekoti, rūpējoties par dabu, pat lāgā sēņot nevar (piesaucot par piemēru Ķemeru nacionālo parku). Kā gan tu neizmantosi tādu uzknābienu dabas aizsardzībai! Tad nu LVM stāsta, ka vietās, kur tiek sargāta daba "krūmu zari nelaiž cauri pat neatlaidīgāko sēņotāju," aizmirstot, ka vairāk gan meža tips, nevis tā apsaimniekošanas veids nosaka ērtas sēņošanas iespējas.

Lai vēl vairāk uzsvērtu to, cik ļoti LVM sargā dabu, tiek minēta statistika, ka 25% mežu tiek atstāti dabai. Tajā pašā laikā Valsts mežu dienesta šogad publicētā informācija liecina, ka no visiem valsts mežiem (t.sk., Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apsaimniekošajā esošajiem mežiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās) 82% teritorijas nav nekādu saimnieciskās darbības ierobežojumu. Neticību, ka LVM apsaimniekotajos mežos dabai atstāto mežu procents varētu būt lielāks nekā valsts mežos kopumā, stiprina arī žurnāla "Baltijas Koks" šī gada jūnija numurā publicētais raksts, kurā LVM solās dabas aizsardzību kā galveno mērķi izvirzīt vien 15,7% savā apsaimniekošanā esošo mežu.

Ņemot vērā to, cik daudz iebildumu dzirdēts pret cirsmu koncentrāciju, tagad to vairs nesauks par cirsmu koncentrāciju, bet "septiņgadu ciklu" (vai esat dzirdējuši, kā Krievijā miličus par policistiem gribēja pārsaukt, lai tautas uzticību veicinātu?), kura mērķis ir... rūpēties par dabu. :-) Redz, šāda pieeja ļaujot mazināt traucējumu mežā - vienu gadu taisa troksni, bet sešus dabā valda klusums un miers. Klausoties darbu uzskaitījumu pa gadiem (pirmajā - ceļu un grāvju remonts, otrajā - meža ciršana, trešajā - augsnes sagatavošana utt.), tā īsti gan netop skaidrs, kurā brīdī tad tas miers iestājas...

Arī šajā garadarbā LVM neiztiek bez jau daudz apmuļļātā apgalvojuma, ka viena nocirsta koka vietā tiek iestādīti divi jauni, neminot, cik niecīgas iespējas šiem diviem jaunajiem kokiem izaugt līdz cērtama koka vecumam.

Nevar jau aizmirst arī sociālos jautājumus! Viena no problēmām, ko esmu šad tad pieminējis es pats, bet arī Kokrūpniecības federācija nav sevišķi slēpusi, - viens hārvesters atstāj bez darba 30 vīrus. Lūk, mums paskaidro, ka zāģeri ir pagātne. Tagad "30 vīru bara" vietā nāk kārtīgs, smaidīgs hārvestera operators, un, kādus ceļus aiziet bez darba palikušais "bars", jau vairs uz multfilmas saturu neattiecas...

Bet, protams, naudiski saimnieciskais skatījums uz mežu neizpaliek arī šajā reklāmā - koks joprojām ir "raža", no kuras reizi septiņos gados tiek novākts pavisam nedaudz, turklāt cērtot pārsvarā "nobriedušus un pāraugušus" kokus (veci koki vispār ir slikti un laikus jānomaina). Bez tam koksnes daudzums mežā pieaug, un tātad viss ir kārtībā.

Ja nu pēc visa šī jaukā skaidrojuma tev joprojām nepatīk, kā LVM izcērt mežus, sorry, aiztaisi logu un pacieties dažus gadu desmitus - mežs ataugs!

sestdiena, 2011. gada 3. septembris

Izvēlies prātīgi!

Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un atkal mums ir iespēja īstenot savas pilsoņa tiesības, šoreiz nevis balsojot "pret", bet "par". Par ko? Mēs visi zinām, ka Zatlers un Vienotība cīnās pret oligarhiem, Šlesers cīnās par oligarhiem, Saskaņas centrs cīnās par krieviem, Nacionālā apvienība - par latviešiem, un ZZS necīnās par neko... Man, piemēram, nesimpatizē partijas, kas sludina, ka (vai rīkojas it kā) tām būtu tikai viens mērķis. Ko tad, ja vēlētāju interesē kas vairāk nekā partiju karoguzstādījumi? Varbūt vēlētaju interesē, piemēram, ko partijas domā par vides un dabas aizsardzības jautājumiem. Neatliek nekas cits kā uzmeklēt partiju interneta lapas un palasīties to programmas.


Protams, es neesmu tik naivs, lai domātu, ka partiju programmās rakstītajam ir liels sakars ar to pēcvēlēšanu rīcību (tad jau varētu ticēt, ka ar kolu ēdiens ir garšīgāks un Maggi buljons ir veselīgs), bet zināms rādītājs partiju programmas tomēr ir - tās parāda to, kas vai nu partijām šķiet svarīgi, vai arī to, kas partijuprāt varētu šķist svarīgi to noskatītajam vēlētājam. Tad nu es vēlētājs, atbildīgs pilsonis būdams, ķēros pie darba un sāku ķidāt, kas partiju programmās par vidi atrodams. Vīlušies būs tie, kas sagaidīs, ka es tagad kādam pateikšu, par ko balsot. Ir lietas, ko kā nepolitiskas organizācijas vadītājs atļauties nevaru (un negribu), tāpēc arī tālāk rakstītajā partijas būs anonīmas, un "pareizās atbildes" aicinu pašiem partiju programmās sameklēt.


Uzreiz jāatzīmē, ka no 13 partijām, kas savus sarakstus iesniegušas Saeimas vēlēšanām, septiņas (tostarp divas, kam ir lielas izredzes būt starp pirmajām nākošajā Saeimā) savās programmās par vidi nerunā vispār. Re, uzreiz vieglāk - jāizvēlas tikai starp atlikušajām sešām, kam vides jautājumi šķiet vismaz pieminēšanas vērti. Nākamajā filtrā var atmest tukšās frāzes kā "ilgspējīga nozares attīstības politika ar sakārtotu likumdošanu" (tas runājot par mežsaimniecību un lauksaimniecību), un tad jau var skatīties tālāk.


Viena no partijām, kam tikšana Saeimā nedraud, aicina uz programmu vietējo enerģētisko resursu vietējo attīstībai, jaunu tehnoloģiju izstrādei vietējā organiskā kurināmā sadedzināšanai un... piedalīšanos AES būvniecībā Lietuvā. Te nu bija vietējie enerģētiski resursi!


Citas partijas programmā, par dabas aizsardzību runājot, iezogas kaut kāds dīvains naivums (nezināšana? neizpratne?): "Dzīvnieku aizsardzība un cieņa pret tiem kā dzīvo radību ir svarīgs faktors." Nenoliedzami! Bet nākošais teikums: "Dzīvnieki jātur tiem piemērotos apstākļos..." Kādos piemērotos apstākļos nez jātur jūras ērglis, piemēram? Tajā pašā laikā partija uzsver, ka atbalsta "meža dzīvnieku populāciju regulēšanu", bez kaut kādām piebildēm, ka lielākā daļa (bet varbūt visas?) populāciju nemaz nav "jāregulē". Un pēdējais teikums videi veltītajā sadaļā: "[partija] vēlas saglabāt mūsu pēctečiem sakārtotu apkārtējo vidi, kurā būtu ērti dzīvot." Atviegloti nopūšos, ka arī šai partijai iekļūšana Saeimā nedraud, un ķeros pie nākošās programmas.


Nākošā partija par vidi nerunā daudz, vien min, ka jāpanāk, "lai ekonomiskās izaugsmes tempi pārsniegtu vides piesārņojuma un resursu patēriņa tempus". Nu... jā, ja neesi Krievija, tad jau citādi nemaz nevar, bet doma, protams, saprātīga.


Tad nu atliek vēl trīs partijas, kas par vides lietām izpaudušās plašāk (turklāt šīm visām ir ticama iespēja iekļūt Saeimā), tik plaši, ka visu ne nocitēt, ne pārstāstīt, tad nu izcelšu tās lietas, kas man visvairāk krita acīs.


"Latvijas priekšrocība ir mūsu daba un ģeogrāfiskais stāvoklis," lasāms vienā no partiju programmām. Šī ir viena no tām frāzēm (un partiju programmās tādu netrūkst), kas principā ir pareiza, no vides viedokļa raugoties, bet tajā pašā laikā var tikt interpretēta pavisam pretēji. Vieglas bažas jau rada aiznākošais teikums: "Latvijas zemes un mežu politikai jābūt vērstai uz to, lai palielinātu katra hektāra produktivitāti." Mmm, intensīvā saimniekošana? "Veicināt enerģētisko kultūru audzēšanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā," vēl viens no principā pareiziem uzstādījumiem, kam var būt dramatiskas sekas nepareizajā izpildījumā.


Lasot šīs partijas programmas sadaļu "Vides aizsardzība", rodas sajūta, ka kaut ko no šīm lietām partija saprot, lai gan publiskajā telpā sevi parasti kā vides aizstāvjus nepozicionē (un arī rīcība ir neviennozīmīga). Apsveicams un visnotaļ saprātīgs ir aicinājums "Vides pārmaiņu un ekoloģijas jautājumus noteikt par vienu no mūsu iekšpolitikas un ārpolitikas prioritātēm XXI gadsimtā." Un tad jau atkal sabaidos: "Izvērtēt spēkā esošos apgrūtinājumus, to noteikšanas principus un aizņemtās platības." Var jau būt, ka labi domāts, bet parasti dzīvē šāds "izvērtējums" nozīmē dabas aizsardzības režīma vājināšanu un "interešu sabalansēšanu" teritorijās, kur būtu nevis intereses jāsabalansē, bet daba jāsargā.


Partija, no kuras varētu gaidīt visizvērstāko vides programmu, ir pārsteidzoši nerunīga. Sola  "Veidot Latviju par zaļāko valsti pasaulē..." un, "lai Latvijas daba un tās daudzveidība ir tās bagātība, nevis apgrūtinājums." Vispārīgs un naivs uzstādījums, kam seko nodeva dabas aizsardzības nīdējiem, solot tos pārāk neapgrūtināt. Bet ir arī ļoti saprātīgi uzstādījumi, piemēram, atbalstīt atjaunojamo enerģijas veidu izmantošanu un videi draudzīgu transportu un mazināt nodokļus vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem, tā veicinot to daļas palielināšanu enerģētikā. Solījums pasargāt Latviju no ģenētiski modificētiem organismiem un kodolenerģijas gan manuprāt ir vien piebraukšana zaļi domājošam vēlētājam. Neba nu šīs tās sāpīgākas vides problēmas Latvijā šobrīd, bet nu skaļas un visu dzirdētas gan.


Pēdējā partija (bet ne "Pēdējā partija") viedi noteic, ka "dabiskā vide ir mūsu nacionālā bagātība" un "gudri saimniekojot, dabiskās vides saglabāšanas un tās izmantošanas mērķi ir savietojami." Par mežiem piebilst, ka "meža politika jāveido, ilgtermiņā sabalansējot saimniecisko funkciju ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža vidē". Ir jau gan tāds dokuments pirms vairāk nekā 10 gadiem izveidots, tik arī īstenošanu nevedas... Apsveicams aicinājums: "nekavējoties atjaunojama kompensāciju sistēma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās..." (cerams, atcerēsies, budžetu plānojot), bet atkal: "...līdztekus gan pārskatot, vai visi šie ierobežojumi tiešām ir nepieciešami no sugu un dabīgo dzīvotņu aizsardzības viedokļa." Var jau pārskatīt, bet ka neiznāk, ka par maz esam aizsargājuši... Tajā pašā laikā šķiet, šī ir vienīgā partija, kas runā par vides monitoringa nepieciešamību, t.i., atceras, ka ne tikai jādara labas lietas, bet jāseko līdzi, vai padarītais ir devis gaidīto rezultātu.


Nu, redz, tā man ar tām partiju programmām gāja! Nevienas partijas skatījums uz vides lietām nav 100% pārliecinošs, bet pa kādai jēdzīgai domai pavīd. Tad nu lasiet programmas paši un izvēlieties prātīgi!