pirmdiena, 2011. gada 5. septembris

Mazajiem par mežu apsaimniekošanu

Pirms samērā ilga laika klīda runas, ka AS "Latvijas valsts meži" (LVM) plāno gatavot multiplikācijas filmu, par to, cik uzņēmums labi apsaimnieko valsts mežus. Multfilma ir tapusi:

Jāatzīst, ka multiplikācijas filma ir īsts sabiedrisko attiecību šedevrs. Tās veidotāji ir ļoti labi izvērtējuši tās problēmas, kas šobrīd virmo sabiedrībā, un nu ļoti pozitīvā mērcītē pasnieguši skaidrojumu tam, kāpēc LVM darbojas tā kā darbojas un neko savā rīcībā mainīt neplāno.

Ņemot vērā to, ka vieni no skaļākajiem pašreizējās mežu apsaimniekošanas kritizētājiem ir dabas draugi, protams, dabai šajā filmiņā ir pievērsta īpaša uzmanība. Piemēram, tāda jauka frāze: "Pats svarīgākais viedoklis pieder dabai," kurai nekādu pamatojumu, paskaidrojumu vai turpinājumu reklāmā neatrast.

Ir gan arī dabas aizsardzības pretinieki, kas apgalvo, ka mežos, kas tiek apsaimniekoti, rūpējoties par dabu, pat lāgā sēņot nevar (piesaucot par piemēru Ķemeru nacionālo parku). Kā gan tu neizmantosi tādu uzknābienu dabas aizsardzībai! Tad nu LVM stāsta, ka vietās, kur tiek sargāta daba "krūmu zari nelaiž cauri pat neatlaidīgāko sēņotāju," aizmirstot, ka vairāk gan meža tips, nevis tā apsaimniekošanas veids nosaka ērtas sēņošanas iespējas.

Lai vēl vairāk uzsvērtu to, cik ļoti LVM sargā dabu, tiek minēta statistika, ka 25% mežu tiek atstāti dabai. Tajā pašā laikā Valsts mežu dienesta šogad publicētā informācija liecina, ka no visiem valsts mežiem (t.sk., Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apsaimniekošajā esošajiem mežiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās) 82% teritorijas nav nekādu saimnieciskās darbības ierobežojumu. Neticību, ka LVM apsaimniekotajos mežos dabai atstāto mežu procents varētu būt lielāks nekā valsts mežos kopumā, stiprina arī žurnāla "Baltijas Koks" šī gada jūnija numurā publicētais raksts, kurā LVM solās dabas aizsardzību kā galveno mērķi izvirzīt vien 15,7% savā apsaimniekošanā esošo mežu.

Ņemot vērā to, cik daudz iebildumu dzirdēts pret cirsmu koncentrāciju, tagad to vairs nesauks par cirsmu koncentrāciju, bet "septiņgadu ciklu" (vai esat dzirdējuši, kā Krievijā miličus par policistiem gribēja pārsaukt, lai tautas uzticību veicinātu?), kura mērķis ir... rūpēties par dabu. :-) Redz, šāda pieeja ļaujot mazināt traucējumu mežā - vienu gadu taisa troksni, bet sešus dabā valda klusums un miers. Klausoties darbu uzskaitījumu pa gadiem (pirmajā - ceļu un grāvju remonts, otrajā - meža ciršana, trešajā - augsnes sagatavošana utt.), tā īsti gan netop skaidrs, kurā brīdī tad tas miers iestājas...

Arī šajā garadarbā LVM neiztiek bez jau daudz apmuļļātā apgalvojuma, ka viena nocirsta koka vietā tiek iestādīti divi jauni, neminot, cik niecīgas iespējas šiem diviem jaunajiem kokiem izaugt līdz cērtama koka vecumam.

Nevar jau aizmirst arī sociālos jautājumus! Viena no problēmām, ko esmu šad tad pieminējis es pats, bet arī Kokrūpniecības federācija nav sevišķi slēpusi, - viens hārvesters atstāj bez darba 30 vīrus. Lūk, mums paskaidro, ka zāģeri ir pagātne. Tagad "30 vīru bara" vietā nāk kārtīgs, smaidīgs hārvestera operators, un, kādus ceļus aiziet bez darba palikušais "bars", jau vairs uz multfilmas saturu neattiecas...

Bet, protams, naudiski saimnieciskais skatījums uz mežu neizpaliek arī šajā reklāmā - koks joprojām ir "raža", no kuras reizi septiņos gados tiek novākts pavisam nedaudz, turklāt cērtot pārsvarā "nobriedušus un pāraugušus" kokus (veci koki vispār ir slikti un laikus jānomaina). Bez tam koksnes daudzums mežā pieaug, un tātad viss ir kārtībā.

Ja nu pēc visa šī jaukā skaidrojuma tev joprojām nepatīk, kā LVM izcērt mežus, sorry, aiztaisi logu un pacieties dažus gadu desmitus - mežs ataugs!

6 komentāri:

  1. tavuprāt ir labāk ka 30 strādnieki ar zāģiem kādā meža nogabalā darbojās vairākas nedēļas vai ka to pašu darbu paveic dažās dienās ar harvesteru?

    AtbildētDzēst
  2. nnn un citus bloga lasītājus vēlos informēt, ka uz anonīmiem komentāriem neatbildu.

    AtbildētDzēst
  3. labs veids kā nonicināt LVM darbu! uzrakstot savas [kļūdainas] domas (nesaku ka nepareizas, jo domas katram savas ir pareizas :D )kāda blogā.
    pirmkārt. par tiem 30 vīru bariem .. vai tev ir informācija cik daudzi mežstrādnieki[zāģeri] sirgst ar tām slimībām kas rodas vibrāciju rezultātā ko rada zāģis ? labs veids kā barot farmaceitus un to uzņēmumus ne ? ja nemaldos procents bija liels teju ap 76% nejau tāpēc lai atstātu cilvēkus bez darba- tiek pielietoti harvesteri. bet lai celtu darba ražīgumu un komfortu strādniekam. ap 1963. gadu ražīgums bija līdz 3 kubikmetriem kokmateriāla uz cilvēkdienu. tagad tas ir ap 32 kubikmetriem kokmateriālu uz cilvēkdienu . nu tad padomāsim .. strādāt komfortabli un ar vismaz 10X lielāku ražīgumu, lētākām izmaksām,mazākām iespējām gūt traumas darba laikā(darbs mežā ir bīstams)vai arī parūpēties lai cilvēkiem darbs ir un atsakamies no tehnoloģijas kas nes labumu un liekam večiem mežā rukāt ziemā pie mīnuss 30 grādiem plusā mūžīgā vibrācija uz rokām un muguru . .. jā tiešām labāk liekās lai tak tie onkas iet un cērt .. un cilā to visu tā tak vismaz darbs viņiem būs .

    septiņgadu cikls arī manuprāt ir ļoti laba lieta . varbūt runa par to ka būs 6 miera gadi tā nebūs jo būs 5 miera gadi . pirmajā izbūvē ceļus un sāk jau darbus, kas var ieilgt manuprāt maximums uz gadu, un augsnes sagatavošana ir visai vienkārš un mieīgs proces pietam ļoti ātrs. pāris dienās mežā var sagatavot milzīgu platību augsnes. ja izmanto frēzi ar 4 galvām . Latvijā retāk jo pārsvarā ar 2 galvām .. bet tāpat tas ir ļoti ātri un pāris dienās[MAXIMUMS] viss būs sagatavots .
    tiklīdz nebūs ceļi un grāvji saremontēti tā bļaus gan lauksaimnieki gan tādi kā tu ka redz pasēņotnevar. meliorācija sūdīga mezšs noplūdis vai arī piebraukt nevar :D par šo tēmu labāk nesākt jo mūsdienu cilvēks ir slinks pēc velna. visur piebraukt grib . ir tikkai mazums entuziastu kad var un ir gatavi kārtīgi izbristies pa mežu. nejau vienreiz bet ja vajaga tad katru dienu.

    par stādiem runājot . vai esi pabijis piemēram strenču kokaudzētavā ? tur sīki un smalki tev apstāstīs piemēam par to kā jau pie viniem vārgie stādiņu tiek atlasīti un ka mežā stādāmajās mašīnās vai stādītāju rokās(kā tas pārsvarā ir latvijā) nonāk produktīvi un spēcīgi stādāmie materiāli. bet ja tu domā to ka nopostīs meža zvēri vai arī aukstās ziemas. :D nu kas tāds var piemeklēt arī mežā augošos mazos kociņus . no tā nav pasargāts neviens stāds vai jaunais kociņš .

    manuprāt šī LVM jaunā sistēma pēc kuras viņi strādā ir ļoti laba un ar iespējām labāk un efektīvāk apsaimniekot mūsu Latvijas mežus .

    AtbildētDzēst
  4. Nu tikai jācer, ka arī visi pārējie mežus apdzīvojošie sapratīs un sāks pielāgoties 7 (vai cik tur) gadu ciklam tajos 75% mežu. Vai varbūt LVM izvedīs mežos informatīvo kampaņu medņiem par to kā izvēlēties & mainīt (jau desmitiem gadu izmantoto) riesta vietu uz šai piecgadē paredzēto? Varbūt būs izcirtumos izliktas norādes susuriem, kurā virzienā meklēt pēdējo dobumaino ozolu?
    Tā tik turpināt L(fuckin')VM!

    AtbildētDzēst
  5. Neapšaubāmi meža darbu drošības u.tml. jautājumos neesmu tik kompetents kā dabas aizsardzības lietās, tāpēc varbūt šī nav īstā vieta, kur par to runāt, bet no man pazīstama meža nozares cilvēka un darba drošības speciālista saņēmu komentāru, ko nevaru nepublicēt, neskatoties uz manu attieksmi pret anonīmiem ("mežinieku" u.tml.) komentāriem. Tālāk citēju:

    tavuprāt ir labāk ka 30 strādnieki ar zāģiem kādā meža nogabalā darbojās vairākas nedēļas vai ka to pašu darbu paveic dažās dienās ar harvesteru?
    Jau matemātiski nepareizs apgalvojums, jo harvesteram būs jāstrādā tieši tik pat ilgi, cik 30 strādniekiem. Tapēc jau ir salīdzinājums, ka viens aizstāj 30.

    vai tev ir informācija cik daudzi mežstrādnieki[zāģeri] sirgst ar tām slimībām kas rodas vibrāciju rezultātā ko rada zāģis ? labs veids kā barot farmaceitus un to uzņēmumus ne ? ja nemaldos procents bija liels teju ap 76%
    Vibrācija neapšaubāmi ir viens no kaitīgajiem faktoriem darbā ar zāģi, tāpēc ir paredzēti aizsarglīdzekļi, kas šo ietekmi samazina. Vispirms jau pati zāģa uzbūve, tad cimdi ar aizsardzību, bet pats galvenais ir pareizs darba režīms un darba paņēmieni. Pēc drošības noteikumiem tiešajā darbā ar motorzāģi drīkst pavadīt tikai 4 stundas dienā. Pārējais laiks paredzēts zaru vākšanai, sortimentu kraušanai, zāģa uzpildei ar degvielu, ķēdes asināšanai un atpūtai. Ja šos noteikumus ievēro, nekāda vibrācija neskādē, jo asinsvadi paspēj atpūsties.
    Citās nozarēs, piemēram celtniecībā strādājot ar dažādiem elektroinstrumentiem, vibrācija ir būtiski kaitīgāka.

    Traumatisms meža darbos rodas pamatā no drošības noteikumu neievērošanas, strādājot neapmācītiem cilvēkiem, nereti piepalīdz alkohols. Jāatzīst, ka valsts mežos kārtība drošības noteikumu ievērošanā ir krietni lielāka, nekā privātajos.
    Un neviens nerunā par to, kādos apstākļos (nakts darbs, stress par atbildību, piespiedu poza operatora krēslā) jāstrādā harvestera operatoriem.
    Pieminētā statistika ir no pirksta izzīsta, neesmu visus šos gadus ar tādiem cipariem saskāries. Noteikti būtu dzirdējis, ja tādi dati būtu.

    nejau tāpēc lai atstātu cilvēkus bez darba- tiek pielietoti harvesteri. bet lai celtu darba ražīgumu un komfortu strādniekam
    Komfortu ceļ vienam, pārējie 30 paliek bez darba un iztikas līdzekļiem. Patiesībā harvesterus sāka pielietot tāpēc, ka skandināvijā mežstrādnieka darbs ir ļoti augsti atalgots un izmantot tehniku vienkārši ir lētāk.

    liekam večiem mežā rukāt ziemā pie mīnuss 30 grādiem plusā mūžīgā vibrācija uz rokām un muguru . ..
    Pie -30 grādiem nestrādās veči un tehnika ne tik. Visa hidraulika vienkārši būs aizsalusi. Tā ka pie -30 mājās sēdēs visi.
    Savukārt motorzāģa vibrācija līdz mugurai nekādi netiek, te tiek jaukts ar krūmgriezi, ko izmanto kopšanas darbos. Un šos darbus neviena tehnika neaizstās, te vairs nenāk kubikmetri un naudiņa par tiem.

    AtbildētDzēst
  6. sorry nemāku padarīt savu kontu kkā redzamu.
    redz tur jau tā lieta --
    Vibrācija neapšaubāmi ir viens no kaitīgajiem faktoriem darbā ar zāģi, tāpēc ir paredzēti aizsarglīdzekļi, kas šo ietekmi samazina. --atļaušos piievērst uzmanību tam vārdam SAMAZINA. un cik tad daudz cajaga lai pēc padsmit gadiem dien dienā justu muguru un rokas ka neklausa ?

    -- Un neviens nerunā par to, kādos apstākļos (nakts darbs, stress par atbildību, piespiedu poza operatora krēslā) jāstrādā harvestera operatoriem.--

    pat galdnieki un noliktavu strādnieki strādā naktīs :D
    un par atbildibu un stresu .. kā jau saka . jo lielāka atbildība jo lielāks atalgojums.. nejau pa 200 vai 400 ls mēnesī viņi strādā..

    kura statistika tieši ir no pirksta izzīsta ? ??


    ---Komfortu ceļ vienam, pārējie 30 paliek bez darba un iztikas līdzekļiem. Patiesībā harvesterus sāka pielietot tāpēc, ka skandināvijā mežstrādnieka darbs ir ļoti augsti atalgots un izmantot tehniku vienkārši ir lētāk.--
    jā vienam ceļ konfortu un pārējie nevis paliek bez darba bet viņiem ir tikpat lielas iespējas konkurēt darba tirgu un ar zināšanām un prasmēm pierādit ka ir labāks par to kas sēž tur tajā kabīnē .
    jā protams :D tehniku mežā sāka pielietot tāpēc ka skandināvijā to lietoja un tāpēc ka lētāk :D nevis tāpēc ka vieglāk ir to izdarīt vienam operatoram ar vadības paneli (piem iekraut kokus ) nevis 14 vai pat 20 veči ceļ zirga ratos baļķi :D nu jā meza nozares cilvēks tiešām ir ar spēcīgiem argumentiem :D

    un neviena tehnika neveic kopšanas darbus ??
    no kurienes tu esi izkāpis meža nozares puisi ?
    kam tad ir domāti vieglās klases harvesteri kas veic piemēram kopšanas vai sanitārās cirtes ?


    Ainars... un visiem pārējiem .. kas bļaustās ka nabaga meži .. gribu redzēt kā jūs čikstētāji visi - mežu nebūs, zvēriņiem nav kur likties, dabas postītāji .. visi varat apdomāties cik kurināmā-papīra-mēbeļu-visādas dekoratīvās lietas- celtniecības materiāli un citas no koka darinātas lietas jūs paši lietojat .. kas tas koks un materiāls no pirksta izzīžams ? diez kur viņu dabon ? protams mežā / esiet tak reālisti un apdomājieties pirms bļaujiet muļķības .. pasakiet lai cērt citur ? tipiski visiem jums .. a citur cilvēki nedzīvo ?? viņiem tādi pat argumenti kā jums :D

    AtbildētDzēst