(Inese Zandere)
Tiem, kas dusmojas par dabas aizsardzības dēļ zaudētajām koksnes ieguves iespējām, vēlos norādīt, ka šobrīd meža ceļu aizņemtā platība atbilst apmēram pusei no kopējās mikroliegumu platības. Kamēr mikroliegumu meži turpina augt un sniegt dažādus labumus - ne tikai nodrošina dzīvotnes aizsargājamām sugām, bet arī piesaista oglekli, attīra gaisu utt., un atsevišķos gadījumos tajos pieļaujama pat koksnes ieguve, tikmēr ceļi ir mežam, tostarp koksnes audzēšanai un ieguvei, pilnīgi zudusi teritorija. Taču par ceļu platības nemitīgo pieaugumu neviens nebrauc ar hārvesteru protestēt pie Ministru kabineta.
Kā zaļas saliņas kopumā sadrumstalotajā mežu ainavā izceļas vien dažas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, piemēram, Lubāna mitrājs, Ķemeru Nacionālais parks, Slīteres Nacionālais parks un arī jau iepriekš pieminētais dabas liegums "Ances purvi un meži". Taču, kā redzams, LVM stratēģijā, šī uzņēmuma mērķis ir sadalīt gabalos pat aizsargājamo teritoriju mežus.
 |
| Pirms pieciem gadiem šeit visur bija mežs (arī ceļa vietā). |
Ceļi - svarīgi, bet miruši
"Ceļš ir mirušas zemes josla," bērnībā izlasīju kādā grāmatā par dabu. Neatceros ne autoru, ne grāmatas nosaukumu, bet atceros, ka pirmajā brīdī salecos: "Nu, nu, vai tad ir tik traki?" Taču apdomājot nonācu pie slēdziena, ka tas, vai ir vai nav traki, ir mana emocionālā attieksme, taču neatkarīgi no attieksmes tas ir fakts - ceļš tiešām ir mirušas zemes josla.
Skaidrības labas uzreiz atzīmēšu, ka iepriekš minētais fakts nemaina to, ka es apzinos ceļu lielo nozīmi cilvēkam. Ceļi ne tikai nodrošina ērtu pārvietošanos, bet arī glābj dzīvības. Un ceļš jau ne tuvu nav vienīgais piemērs, kad savas ērtības vai izdzīvošanas labad nogalinām augus, dzīvniekus, zemi vai citus cilvēkus. Izdzīvot jau vajag.
Taču tas, ka mums ceļi principā ir svarīgi, joprojām nemaina sākumā minēto - tie ir mirusi zeme. Un vēl vairāk nekā no ceļiem mūsu un ne tikai mūsu izdzīvošana ir atkarīga no dzīvas zemes. Tāpēc, lemjot par katra jauna ceļa būvēšanu, vienmēr būtu jāapsver, vai ieguvumi no ceļa atsvērs zaudēto zemi.
Meža ceļi un ķiršu lasīšana
Ja runājam par meža ceļiem, jāņem vērā, ka meža pilnīga novākšana, augsni ieskaitot, nav vienīgā šo ceļu ietekme uz vidi. Ceļu iebūvēšana mežu ekosistēmās noved pie dzīvotņu zuduma un fragmentācijas, dzīvnieku mirstības un stresa palielināšanās, invazīvo sugu ienākšanas [1], [2], [3]. Ceļa ietekmes zona var sniegties tālu no paša ceļa (ietekmes attālums uz dažādām sugām ir atšķirīgs) [4]. Piemēram, kāds Skotijā veikts pētījums rādīja, ka medņi izvairās no ceļiem 61-108 m attālumā [5]. Savukārt Lietuvā izpētīts, ka mazais ērglis izvairās ligzdot meža ceļu tuvumā. Ceļam tuvākā ligzda bija 31 m attālumā [6]. Īsāk sakot, pētījumu, kas apliecina meža ceļu negatīvo ietekmi uz mežu apdzīvojošām sugām, ir daudz.
Uz šo pētījumu fona īpaši izceļas mūsu pašu zinātnieku veikums - LVMI "Silava" zinātniski informatīvais materiāls "Meža autoceļu būvniecības un meža meliorācijas sistēmu atjaunošanas pozitīvie vides aspekti", kas tapis pēc AS "Latvijas valsts meži" pasūtījuma [7]. Jāteic, ka šī ir sliktākā "Silavas" publikācija, ko man līdz šim gadījies lasīt. Lai gan šis materiāls pasniegts kā zinātnisks un rakstīts zinātnisku publikāciju stilā, faktiski tas ir šausminošs un reizē smieklīgs piemērs "ķiršu lasīšanai", t.i., "pareizāko" faktu atlasei, lai nonāktu pie vēlamajiem secinājumiem.
Jau pats darba mērķis: "Apkopot un pamatot tos meža ceļu būves un meža meliorācijas sistēmu renovācijas aspektus, kuriem varētu būt pozitīva (izcēlums mans) ietekme uz vidi, meža ekosistēmu funkcijām un meža nodrošinātajiem ekosistēmu pakalpojumiem." Tātad mērķis ir nevis sniegt objektīvu pārskatu par meža ceļu ietekmi uz vidi, bet atlasīt tikai pozitīvos aspektus. To tad nu autore cītīgi arī darījusi, brīžiem visai dīvainā veidā.
Varam lasīt, piemēram, ka "Naiman un Décamps (1997) runā par ceļa un apkārtējo ekosistēmu saskares virsmu (..) un raksta, ka šajā saskares joslā ir relatīvi augsta bioloģiskā daudzveidība". Taču, atverot rakstu, uz ko autore atsaucas, izrādās, ka tas vispār nav par ceļiem, bet gan par upmalām [8].
Turpinot par upēm, kādu citu rakstu materiāla autore mēģina apgriezt uz galvas. Lai gan raksts ir par to, kā mazināt ceļu negatīvo ietekmi uz ūdeņu ekosistēmām [9], autore to pārvērš par: "Pareizi izveidoti un uzturēti ceļu infrastruktūras elementi (..) var uzlabot arī ūdens ekosistēmu savienojamību.", tā radot sagrozītu iespaidu, ka ceļi kaut kā nāk par labu ūdeņu fragmentācijas mazināšanai.
Tāpat, lai parādītu, cik ceļi svarīgi bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai, autore atsaucas uz rakstiem, kuros patiesībā aplūkotas intensīvi apsaimniekotas (tātad no dabas daudzveidības viedokļa noplicinātas) lauksaimniecības zemes [10], [11], nevis meži, kuri ir šī zinātniski informatīvā materiāla tēma. Jā, tas ir zināms, ka noplicinātā lauksaimniecības ainavā ceļmalas var būt dzīvības saliņas, taču tam maz sakara ar mežu ekosistēmām.
Protams, manu interesi īpaši piesaistīja apgalvojums, ka "Čehijā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka meža putnu sugu daudzveidība ceļa malās un mežmalās bija augstāka nekā mežaudzēs." Taču arī šajā gadījumā pētījuma autori runā par ļoti noplicinātu ekosistēmu - blīvām un vienveidīgām egļu plantācijām [12]. Turklāt paši autori nevis secina, ka meža ceļi ir forši, bet aicina mežus apsaimniekot tā, lai nodrošinātu lielāku daudzveidību, piebilstot, ka tad, ja konkrētās audzes nebūtu strukturāli tik nabadzīgas "varētu būt, ka ceļu ietekme uz putniem būtu neitrāla vai negatīva".
Un uz šī fona pat nekas īpašs vairs nešķiet tie gadījumi, kad materiāla autore no rakstiem, kuros apskatītas ceļu pozitīvās un negatīvās ietekmes, izlasījusi tikai pozitīvās.
Varētu jau šo "Silavas" neparasto veikumu neņemt vērā, ja vien nebūtu jādomā, kāpēc maksātājs šādu mūziku pasūtījis.
Stratēģiskā atmežošana
Maksātājs - AS "Latvijas valsts meži" - jau kādu laiku mērķtiecīgi nodarbojas ar mežu pārvēršanu ceļos. LVMI "Silavas" meža monitoringa dati rāda, ka Latvijā kopumā meža ceļu aizņemtā platība arvien pieaug, 2022. gadā sasniedzot 24,22 tūkstošus hektāru [13]. Ja laikā, kad "Silava" uzsāka mežu monitoringu, valsts mežos bija apmēram puse no šīs platības, tad tagad jau divas trešdaļas visu meža ceļu platības ir valsts mežos.
 |
| Meža ceļu aizņemtā platība. Datu avots: LVMI "Silava" Nacionālais meža monitorings [13] |
Kāpēc LVM tik cītīgi būvē ceļus? Uzņēmuma lapā lasāms: "Optimāls meža autoceļu blīvums ir būtisks priekšnosacījums meža vērtības palielināšanai. Tas tiek nodrošināts būvējot jaunus un uzturot esošos meža autoceļus. Ceļu tuvums ļauj samazināt mežsaimnieciskās un mežizstrādes izmaksas. Vislielāko efektu dod kokmateriālu pievešanas attāluma samazināšana no cirsmas līdz ceļam, kā arī cirsmu pieejamības uzlabošanās." [14] Skaidrs, ka arī šajā gadījumā, runājot par "meža vērtības palielināšanu", LVM domā vērtību no koksnes , nevis dabas daudzveidības viedokļa. To apliecina arī nākamie teikumi - ceļi vienkārši ļauj vieglāk piekļūt mežam, to nocirst un izvest kokus.
Jāatzīmē arī, ka mežu izciršana ceļu būves vajadzībām dod arī iespēju tikt pie koksnes, kas citādi nebūtu pieejama (piemēram, galvenās cirtes vecuma ierobežojuma dēļ). Turklāt, tā kā maksimāli pieļaujamais mežu ciršanas apjoms valsts mežos noteikts tikai galvenajai cirtei, ceļu būvei izcirstie koki netiek pieskaitīti šī apjoma izpildei.
Savukārt uzņēmuma stratēģijā ceļu būves plāni piedzīvojuši interesantas pārmaiņas. Atbilstoši augstāk rakstītajam stratēģijā ceļi atrodami zem stratēģiskā mērķa "Palielināt uzņēmuma apsaimniekojamo aktīvu un kokaudžu vērtību". Taču ja kādreiz mērķi raksturojošais rādītājs attiecībā uz ceļiem bija "Palielināt LVM koksnes transportēšanas ceļu blīvumu" [15], tad tagad tas ir "Meža nogabali (t.sk. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās) atrodas ne tālāk par 800 m no ugunsdzēšanai izmantojama LVM, pašvaldības vai valsts ceļa." [16]
Kāpēc gan šādas pārmaiņas LVM stratēģijā, ja ne stratēģiskais mērķis, ne būtība - meža autoceļu būvēšana - nemainās? Daļa no apsvērumiem noteikti ir sabiedriskās attiecības, kam LVM vienmēr piešķīruši ļoti būtisku lomu. Daudz labāk taču izklausās, ja ceļi tiek būvēti mežu pasargāšanai no ugunsgrēkiem, nevis vienkārši koksnes transportēšanai.
Ceļu ietekmes novērtējums
Taču stāsts nav tikai par sabiedriskajām attiecībām. Tas ir arī mēģinājums padarīt ceļu būvi svarīgāku par dabas aizsardzību. Kā reiz norādījis kāds LVM pārstāvis: "Ja mēs, piemēram, paņemam vienā svaru kausā cilvēku drošību un veselību, kas var tikt ietekmēti no liela ugunsgrēka, ar vienu kukaini vai kaitēkli, kas bija iemeties konkrētajā kokā, tad tās ir divas nesalīdzināmas lietas." Jaudīgi, vai ne? Kurš būs tas, kurš teiks, ka kukainis ir svarīgāks par cilvēku drošību un veselību? Nekad pie šāda argumenta netiksi, ja atzīsi, ka ceļi domāti koksnes transportēšanai.
Arguments "cilvēku drošība svarīgāka par kukaini" īpaši noder tad, kad LVM ar ceļu būvi grib ielauzties īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Īpaši skaļu rezonansi pirms dažiem gadiem ieguva gadījums, kad LVM bez ietekmes novērtējuma un Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojuma sāka ceļu vajadzībām izcirst kokus dabas liegumā "Ances purvi un meži" [17]. Tā kā Dabas aizsardzības pārvalde uzdeva LVM mazināt nodarījuma ietekmi, uzņēmums pret pārvaldi vērsās tiesā. Galu galā pagājušā gada beigās ES Tiesa lēma, ka pat tad, ja LVM pasniedz ceļus kā ugunsdrošības pasākumu, nevērtējot ietekmi uz vidi, plosīties pa aizsargājamām teritorijām tomēr nedrīkst [18].
Protams, mežu ceļi ierobežo uguns izplatīšanos - tur, kur nav nekā, kam degt, nekas arī nedeg. Taču nedrīkst aizmirst arī to, ka lielākoties mežu ugunsgrēki Latvijā ir cilvēku izraisīti. Tas liek domāt, ka ceļi ne tikai ierobežo ugunsgrēku izplatību, bet arī palielina meža aizdegšanās risku (man nav zināms, vai šādu analīzi kāds Latvijā ir veicis). Turklāt ir iespējamas situācijas, kad uguns aizsargājamām dabas vērtībām nodara mazāku ļaunumu nekā ceļa būve, un tieši tāpēc nepieciešams objektīvs ietekmes novērtējums.
Mežu ceļu būves ietekme uz vidi vērtējama arī ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām. Tā kā šo novērtējumu veic pašu LVM eksperti, gadās, ka aizsargājamu sugu ligzdošanas vietas paliek nepamanītas [19] vai arī ietekme uz tām netiek vērtēta kā būtiska. Saskaņā ar pūču [20] un dzeņu [21] sugu aizsardzības plāniem, svarīgākajās šo sugu dzīvotnēs nevajadzētu veikt nekādu mežsaimniecisko darbību, taču LVM savā meža apsaimniekošanas plānā nolēmuši šīs rekomendācijas ignorēt, paredzot šajās teritorijās pat ceļu būvi, nosakot vien to, ka tā nebūtu veicama attiecīgo sugu ligzdošanas laikā [22]. Tad nu, protams, arī uzņēmuma eksperti nonāk pie slēdziena, ka tas arī ir viss, kas šīm sugām vajadzīgs. Turklāt LVM pašu veiktajos novērtējumos ceļu ietekme tiek vērtēta pa vienam posmam, lai gan zinātnieki norāda, ka "ticami, ka ceļu tīkla ietekme uz ainavu pārsniedz atsevišķo posmu ietekmes summu" [2].
Taču ar LVM ekspertiem viss nebeidzas, jo šos atzinumus vērtē arī atbildīgās iestādes - Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests. Šis tad arī ir tas brīdis, kad LVM velk ārā "Silavai" pasūtīto zinātniski informatīvo materiālu, lai tiem, kas nav šajā dokumentā iedziļinājušies, pierādītu, ka meža ceļi veicinās bioloģisko daudzveidību.
Sadrumstalotie Latvijas meži
Latvijas meži jau tā ir ļoti fragmentēti. Starptautiska zinātnieku komanda pirms vairākiem gadiem izstrādājusi meža ainavas integritātes indeksu (Forest Landscape Integrity Index), kas, vienkāršoti sakot, rāda, cik meži ir viengabalaini [23]. Latvija pēc šī indeksa vidējās vērtības ir 159. vietā no 172 valstīm, kam tas aprēķināts [24].
 |
| Meža ainavas integritātes indekss Latvijā [25]. |
Kā zaļas saliņas kopumā sadrumstalotajā mežu ainavā izceļas vien dažas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, piemēram, Lubāna mitrājs, Ķemeru Nacionālais parks, Slīteres Nacionālais parks un arī jau iepriekš pieminētais dabas liegums "Ances purvi un meži". Taču, kā redzams, LVM stratēģijā, šī uzņēmuma mērķis ir sadalīt gabalos pat aizsargājamo teritoriju mežus.
Ja meža ceļa trase ir 20 metrus plata, tad katrs jauna ceļa kilometrs nozīmē 2 hektārus, kur meža vairs nebūs. Taču, kā to rāda iepriekš minētie pētījumi, meža sugām atņemtā dzīvotnes platība var būt ievērojami lielāka (atkarībā no konkrētās sugas jutības). Un tas nemaz nerunājot par ceļu būvei neizbēgami sekojošo (vismaz ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām) mežu ciršanas intensitātes palielināšanos jaunā ceļa tuvākajā apkārtnē.
Daudz, daudz vietas, kur nāvītei vizināties...
___
1 - Robinson, C., Duniker, P.N., Beazley, K.F. 2010. A conceptual framework for understanding, assessing, and mitigating ecological effects of forest roads. - Environmental Reviews, 18: 61-86.
2 - Lugo, A. E., Gucinski, H. 2000. Function, effects, and management of forest roads. - Forest Ecology and Management, 133: 249-262.
3 - Cameron, E.K, Bayne E.M. 2009. Road age and its importance in earthworm invasion of northern boreal forests. - Journal of Applied Ecology, 46 (1): 28-36.
4 - Benítez-López, A., Alkemade, R., Verweij, P.A. 2010. The impacts of roads and other infrastructure on mammal and bird populations: A meta-analysis. - Biological Conservation, 143: 1307-1316.
5 - Summers, R.W., McFarlane, J., Pearce-Higgins, J.W. 2007. Measuring avoidance by capercaillies Tetrao urogallus of woodland
close to tracks. - Wildlife Biology, 13: 19-27.
6 - Treinys, R. 2009. Habitat use and population status of the Lesser Spotted Eagle Aquila pomarina on the north-western periphery of the distribution range. Summary of doctoral dissertation. Vilnius: Vilnius University.
7 - Lībiete, Z. 2018. Meža autoceļu būvniecības un meža meliorācijas sistēmu atjaunošanas pozitīvie vides aspekti. Zinātniski informatīvs materiāls. Salaspils: Silava.
8 - Naiman, R.J., Décamps, H. 1997. The Ecology of Interfaces: Riparian Zones. - Annual Review of Ecology, Evolution and Systematics, 28: 621-658.
9 - Januchowski-Hartley, S.R., McIntyre, P.B., Diebel, M., Doran, P.J., Infante, D.M., Joseph, C., Allan, J.D. 2013. Restoring aquatic ecosystem connectivity requires expanding inventories of both dams and road crossings. - Frontiers in Ecology and the Environment, 11 (4): 211-217.
10 - Kleijn, D., Báldi, A. 2005. Effects of Set-Aside Land on Farmland Biodiversity: Comments on Van Buskirk and Willi. - Conservation Biology, 19 (3): 963-966.
11 - Lindborg, R., Plue, J., Andersson, K., Cousins, S.A.O. 2014. Function of small habitat elements for enhancing plant diversity in different agricultural landscapes. - Biological Conservation, 169: 206-2013.
12 - Šálek, M., Svobodová, J., Zasadil, P. 2010. Edge effect of low-traffic forest roads on bird communities in secondary production forests in central Europe. - Landscape Ecology, 25: 1113-1124.
20 - Avotiņš, A. jun. 2019. Apodziņa Glaucidium passerinum, bikšainā apoga Aegolius funereus, meža pūces Strix aluco, urālpūces Strix uralensis, ausainās pūces Asio otus un ūpja Bubo bubo aizsardzības plāns. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
21 - Bergmanis, M., Priednieks, J., Avotiņš, A. jun., Priedniece, I. 2020. Mazā dzeņa Dryobates minor, vidējā dzeņa Leiopicus medius, baltmugurdzeņa Dendrocopos leucotos, dižraibā dzeņa Dendrocopos major, trīspirkstu dzeņa Picoides tridactylus, melnās dzilnas Dryocopus martius un pelēkās dzilnas Picus canus aizsardzības plāns. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
