Slepenais tīkls Natura 2000

Šorīt klausoties, kā Latvijas Radio žurnālisti, runājot par "Dabas koncertzālei" piešķirto Natura 2000 balvu, mēģina tikt skaidrībā, kas īsti ir Natura 2000, sapratu, ka varētu būt vērts uzrakstīt latviski rakstu, ko pirms dažiem gadiem publicēju sava bloga angļu valodas versijā, ko neviens nelasa. Šķiet, aktualitāti raksts nav zaudējis - Natura 2000 joprojām ir slepens un daudziem nezināms tīkls.

Nez, cik daudzi zina, kas ir brīvmūrniecība. Domāju, ka lielākā daļa cilvēku, ja viņiem jautātu, par brīvmūrniekiem būtu vismaz dzirdējuši. Bet ir kāds tīkls, kas ir daudz slepenāks. To sauc Natura 2000, un, lai gan tas darbojas tikai Eiropas Savienībā, 73% eiropiešu par to nekad nav dzirdējuši. Natura 2000 tīkls atrodas visās ES valstīs, tas sastāv no SAC un SPA, un apmēram 20% ES teritorijas, mūsu izdzīvošanai un labklājībai daudzējādā ziņā vissvarīgākās vietas, atrodas tā kontrolē.

Labā ziņa ir tā, ka šis ir visnotaļ draudzīgs tīkls, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa eiropiešu zina vismaz kādu no tā "biedriem": nacionālajiem parkiem, rezervātiem, dabas liegumiem... Natura 2000 ir ES īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas izveidots atbilstoši ES Biotopu direktīvai un Putnu direktīvai. Acīmredzot mārketings nav dabas aizsardzības speciālistu stiprā puse, tāpēc Eiropas visvērtīgāko dabas teritoriju zīmolu lielākā daļa nepazīst, bet daudziem no tiem, kas par to zina, tas īsti nepatīk, jo šim zīmolam ir zināma ierobežojumu aura. Bet kad es dzirdu "Natura 2000", es domāju par dabas daudzveidību un vienreizību: lai gan tās visas apvieno viens vārds, katra no vietām ir unikāla un katra no tām ir dabas pērle.

Mana attieksme pret Natura 2000 vietām balstīta personīgā pieredzē ar vairākām šādām vietām manas dzīves laikā.

Ķemeru nacionālais parks bija tikko nodibināts (un, tā kā Latvija vēl nebija iestājusies ES, tas vēl netika saukts par Natura 2000 teritoriju), un es tikko kļuvu par ornitologu: Ķemeru nacionālais parks bija divus gadus vecs, bet man bija 15 gadu, kad starplaikā starp pamatskolas beigšanas eksāmeniem kopā ar savu jaunāko brāli veicu lauka darbus nacionālā parka ligzdojošo putnu atlantam. Nacionālais parks ietver lielu biotopu daudzveidību: no melnalkšņu dumbrājiem līdz sausiem piejūras priežu mežiem, no jūras līdz purviem, ezeriem, upēm un pilsētas parkiem... Tas viss atstāja uz mani paliekošu iespaidu, tāpēc Ķemeru nacionālais parks joprojām ir viena no manām mīļākajām Natura 2000 teritorijām.

Kas sākās kā brīvprātīgi veikti lauka darbi Ķemeros, padarīja mani par "putnu atlantu speciālistu", nodrošināja manu pirmo darbavietu Latvijas Ornitoloģijas biedrībā un galu galā noveda pie tā, ka šobrīd esmu biedrības valdes priekšsēdētājs. Šajā laikā bija darbi arī Gaujas nacionālajā parkā un Slīteres nacionālajā parkā, kas ir tik līdzīgi pēc nosaukumiem, bet tik atšķirīgi pēc vēstures un izskata.

Gaujas nacionālā parka uzdevums jau no sākta gala ir bijis saglabāt ne tikai dabas, bet arī kultūras mantojumu un sniegt iespēju cilvēkiem baudīt dabu. Nacionālais parks ir pilns ar tūrisma objektiem (gan vietām, gan pasākumiem), no kuriem ievērojamākais varētu būt zelta rudens Siguldā, kad mazo pilsētu pārpludina tūristi, kas grib redzēt, nu... daudz koku ar dzeltenām lapām.

Savukārt Slīteres nacionālais parks kādreiz bija rezervāts: vieta, kur saglabājušies gandrīz dabiski meži un purvi, mājvieta daudzām retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, no kurām daļa nav sastopama gandrīz nekur citur. Kopš neatminamiem laikiem (t.i., es neatceros, cik sen) Slīteres nacionālajā parkā notiek arī LU Bioloģijas fakultātes pirmā kursa studentu lauka prakse, kurā tie apgūst augu un dzīvnieku pētījumus dažādos teritorijā sastopamajos biotopos.

Bet ja jūsu priekšstats par Natura 2000 teritorijām saistās ar ierobežojumiem un neskartu dabu, padomājiet par Natura 2000 teritoriju, kurā es veicu lielāko daļu pupuķu pētījumu, - aizsargājamo ainavu apvidu "Ādaži". "Ādaži" ir ne tikai īpaši aizsargājama dabas teritorija, bet arī lielākais militārais poligons Baltijas valstīs. Šeit militārā darbība ne tikai sadzīvo ar dabas aizsardzību, bet patiesībā ir veidojusi dabas vērtības, kuru aizsardzībai Natura 2000 teritorija dibināta, - plašas virsāju un kāpu biotopu teritorijas.

Kristīne, tolaik Ādažu bāzes vides virsniece, reiz man teica: "Ja mani kolēģi iebilst pret dabas aizsardzību poligonā, es viņiem paskaidroju, ka, ja šī nebūtu dabas aizsardzības teritorija, iespējams, mums tās vairs nebūtu arī kā poligona." Viņai varētu būt taisnība - tik lieka "brīva" teritorija tik tuvu Rīgai varētu būt gards kumoss nekustamā īpašuma biznesam, un patiesi daļu no poligona teritorijas jau paņēmuši privātīpašnieki. Bet tagad teritorija ir dubulti aizsargāta, jo tā ir ne tikai starptautiski nozīmīgs militārais poligons, bet arī ES nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija.

Starp citu meži poligona perifērijā tiek izmantoti ne tikai taktiskajām militārajām mācībām, bet, par lielām galvassāpēm poligona apsaimniekotājiem un karavīriem, arī ogošanai un sēņošanai. Ne tikai vietējie, bet arī cilvēki no tālienes vasarā un rudenī brauc uz šejieni, lai papildinātu savas ēdienkartes un reizēm arī mājsaimniecības ienākumus ar meža veltēm.

Es nevaru apgalvot, ka man ir dziļas zināšanas par Natura 2000 teritorijām (vismaz salīdzinot ar dažiem maniem kolēģiem), bet, kā varat redzēt, mana personīgā pieredze liecina, ka Natura 2000 teritoriju tīkls ir ne tikai svarīgs sugu un biotopu aizsardzībai, bet tas dod arī darbavietas (deva man manējo), pozitīvas emocijas tūristiem un ienākumus vietējiem uzņēmumiem (atcerieties par rudeņiem Siguldā), ir instruments un klase neformālai un formālai izglītībai (piemēram, Bioloģijas fakultātes studentiem Slīteres nacionālajā parkā), veselīgas pārtikas un mājsaimniecības ienākumu avots (ogotājiem un sēņotājiem Ādažos) un kalpo pat militārām vajadzībām. Un pilnais Natura 2000 sniegto ieguvumu klāsts ir daudz plašāks. Pat ja mēs nezinām vārdu, katrs no mums tā vai citādi gūst labumu no šī "slepenā" tīkla.

Varētu jautāt: ja cilvēki zina šīs vietas un vērtības, ko tās sniedz, vai tā ir problēma, ja tik daudzi nezina Natura 2000 "zīmolu" un to, ka šis tīkls balstīts uz diviem ES likumiem (Putnu direktīvu un Biotopu direktīvu)? Manuprāt tas ir tāpat, kā zināt, ka piens nāk no govīm, nevis veikalā nopērkamām kastēm. Kamēr ar govīm viss kārtībā, mēs dzeram pienu, tas nāk par labu mūsu veselībai un zināšanas par govīm mūs padara tikai mazliet gudrākus par tiem, kas neapgrūtina sevi ar domām, no kurienes rodas piens. Bet, ja (hipotētiska) valdība izlems aizliegt piena lopkopību, zināšanas mums var palīdzēt saprast, kā šis lēmums ietekmēs mūsu piena dzeršanas paradumus, un varbūt pamudinās cīnīties pret hipotētiskās valdības lēmumu. Tāpēc, jā, ir svarīgi zināt, no kurienes nāk Natura 2000 un ko tas īsti nozīmē, un arī to varu teikt no savas personīgās pieredzes: atzīstos, ka 2003. gadā es biju viens no tiem 32%, kas balsoja pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ko es nebūtu darījis, ja būtu aptvēris saistību starp pienu un govīm.