Lestene ir lepns ciems. Pirmkārt, lai nokļūtu Lestenē, tieši uz to arī jābrauc. Lestene nav Saldus, Jelgava, Ogre vai Valmiera, kur var nokļūt nejauši, braucot uz kādu svarīgāku mērķi. Vienīgā iespēja nokļūt Lestenē caurbraucot ir tad, ja brauksiet no Jaunpils uz Džūksti. Bet kāpēc gan lai jūs brauktu no Jaunpils uz Džūksti? Otrkārt, Lestene ir vienīgais ciems Latvijā, kam veltīta zelta nauda - Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā monēta "Ak, svētā Lestene!"
Jā, Lestene ir lepns ciems, bet ļaudis, kas šeit nav bijuši, parasti vispirms sarauktu pieri mēģina saprast, ka Lestene nav Litene, līdz beidzot atplaukst: "Ā, tas ir tur, kur leģionāru kapi!". Ik gadu 16. martā uz Lestenes Brāļu kapiem plūst ļaudis, kas vēlas pieminēt kritušos karavīrus vai vienkārši parādīt sevi patriotus esam. Turpat pie kapiem ir arī otrs slavenākais Lestenes objekts - Lestenes luterāņu baznīca, savulaik izpostīta, bet šobrīd tiek pamazām atjaunota.
Šī gada 16. marts bija īpašs, jo notika ne tikai ikgadējais leģionāru piemiņas pasākums, bet arī grāmatas "Lestenes stāsts Latvijai šodien un mūžībā" atvēršanas svētki. Es cerēju, ka šis pasākums cilvēkiem atgādinās, ka Lestene nav tikai kapi un baznīca, bet... Nāca pie mikrofona viena prominence pēc otras: kapi, ciešanas, varoņu piemiņa, baznīca, karš, kritušie brāļi... Tā vien gribējās lekt kājās un saukt: "Lestenē ir arī dzīvi cilvēki!"
Es Lestenes pagasta nomales mežos dzīvoju jau deviņus gadus. Lestenes Brāļu kapos esmu bijis vienreiz, baznīcā - nekad. Tie nav jocīgi principi vai kādas attieksmes demonstrēšana, vienkārši nav gadījies. Tāpēc man Lestene nav vis leģionāru kapi un kultūrvēsturiski nozīmīgā baznīca, bet bērnudārza audzinātāja Ilze, kas dzīvo vienā no izremontētajām Lestenes muižas ēkām un katru rītu cauri muižas parkam dodas uz darbu. Lestene ir Ilzes meita Elīna, kas strādā Lestenes maiznīcā un pirms Ziemassvētkiem ir īpaši noslogota, jo tad jācep piparkūkas. Lestene ir Ieviņa, Daniels, Elīna, Patrīcija, Lienīte un citi bērni, ar kuriem manas meitas dauzījušās muižas parkā un nesen uzceltajā rotaļlaukumā. Atbraucot uz kādu no pasākumiem - Ziemassvētku vai Lieldienu sarīkojumu, pagasta svētkiem vai citu - jūs būtu pārsteigti, cik Lestenē daudz bērnu. Lestene ir arī Ramona, kas no rītiem tīra celiņus, kas ved uz bērnudārzu, un priecīgi sveicina garāmejošos bērnus, kas pat nenojauš, ka Ziemassvētkos Ramona kļūst par rūķi un apciemo viņus bērnudārzā. Lestene ir tautas nama vadītāja Iveta, kas būtu pelnījusi ordeni par to, ka rīko pasākumus, kas gan pieaugušajiem, gan bērniem ļauj aizmirst par ikdienas rūpēm (o, jā, lesteniešiem to netrūkst!) un kļūt par rūķiem, briežiem, zvēriem un dārzeņiem, dziedāt, dejot un rotaļāties. Lestene ir Ivars, kurš spēlē amatierteātrī, bet kopš jaunības dienām nodarbojas ar putnu gredzenošanu.
Jā, Lestene ir tik daudz vairāk par kapiem un baznīcu! Bet Lestene ir lepns ciems un caurbraucējiem uzreiz neatklājas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru