Vakar (un arī šodien) plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņas, ka pērn esot samazinājies koku ciršanas apjoms, kailciršu platībai sarūkot par 30% (šeit).
Mazliet pārsteigts, ka šāda informācija pieejama jau tik ātri, ielūkojos Oficiālās statistikas portālā (šeit) - nē, statistika par mežizstrādes apjomiem 2023. gadā vēl nav publicēta, un to paredzēts publicēt tikai 22. aprīlī. Tad nu ieskatījos Valsts meža dienesta lapā, un tur patiesi šāda ziņa ir atrodama (šeit).
Taču virsraksts par koku ciršanas apjomu sarukumu izrādās clickbait, uz kuru uzķērušies arī žurnālisti. Nezinu, kādi ir VMD apsvērumi šādi mēreni maldināt sabiedrību, taču rakstā atrodamā informācija neatspoguļo koku ciršanas apjoma pārmaiņas, bet tikai to, par cik lielām platībām izsniegti ciršanas apliecinājumi (atļaujas veikt mežizstrādi). Tātad varētu teikt, ka šie ir meža apsaimniekotāju plānotie, nevis faktiskie ciršanas apjomi. Tā kā ciršanas apliecinājums ir derīgs trīs gadus, mēs patiesībā nezinām, vai attiecīgais mežs tika nocirsts pērn, tiks nocirsts šogad vai nākamgad, vai varbūt īpašnieks pārdomās un mežu nenocirtīs nemaz. Viss liecina, ka mežu ciršanas apjoms pērn tiešām varētu būt samazinājies, bet, vai tieši par 30%, to mēs vēl nezinām.
Lai ilustrētu, ko nozīmē atšķirības starp izsniegtajiem apliecinājumiem un faktisko mežizstrādi, šeit grafiks, kur atspoguļotas platības, par kādām attiecīgajā gadā izsniegti ciršanas apliecinājumi, un platības, kādās faktiski veikta mežizstrāde (datu avoti ir augstāk norādītās lapas - Oficiālās statistikas portāls un VMD ziņā publicētā informācija).
Kā redzams (un arī būtu loģiski gaidāms), starp izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem un faktisko mežizstrādes apjomu ir korelācija, taču platība, kādā veikta mežizstrāde ir mazāka, nekā attiecīgajā gadā izsniegtajos apliecinājumos uzrādītā.
Kāpēc es šobrīd ņemos par šķietami nebūtiskām niansēm statistikā? Tāpēc, ka prognozēju, ka šī informācija varētu tikt izmantota tiesā. Burtiski. Kā zināms, 14. februārī notiks pirmā Satversmes tiesas sēde, lai izskatītu Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas Fonda un LOB iesniegto sūdzību par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu Noteikumos par koku ciršanu mežā.
Minēto grozījumu dēļ prognozējams, ka vairāk būs gadījumu, kad meži tiks nocirsti pēc caurmēra, nevis vecuma (vienkāršoti sakot - ātrāk nekā tiks sasniegts likumā noteiktais ciršanas vecums). VMD arī savā publicētajā informācijā īpaši atzīmējis kailcirtes pēc caurmēra. Kā redzams, attiecībā uz šīm cirsmām tendences ir atšķirīgas no kopējām.
Redzams, ka 2022. g., kad tika pieņemti minētie grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā, kopējās (faktiskās) mežizstrādes platība atgriezās 2020. gada līmenī pēc neliela krituma 2021. g. Savukārt caurmēra cirsmu platībās šāds kritums 2021. g. nav redzams - šādu cirsmu platība pieauga gan 2021. gadā, gan 2022. gadā.
Taču vēl vairāk uzmanības vērts ir kāds cits aspekts, ar ko es atgriežos pie iepriekš minētās atšķirības starp apliecinājumos uzrādītās un faktiski nocirstās platības un apliecinājumu derīguma termiņiem: 2022. g. apliecinājumos uzrādītās caurmēra cirsmu platības pieaugums ir ievērojami straujāks nekā faktiski izcirsto platību pieaugums. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka pēc noteikumu grozīšanas, mežu apsaimniekotāji izņēma ciršanas apliecinājumus drošībai - caurmēra cirsmām, kam apliecinājumi izsniegti līdz 2023. g. 1. janvārim, vēl nepiemēro stingrākus atjaunošanas noteikumus. Nocirst plānoto meža apsaimniekotāji mierīgi varēs turpmākajos gados ciršanas apliecinājuma derīguma ietvaros.
Kad nu tie mežu apsaimniekotāji, kas gribētu cirst mežus pēc jaunajiem noteikumiem, ir nodrošinājušies, laikus izņemot apliecinājumus, nav brīnums, ka nākošajā gadā pieprasījums pēc šādiem apliecinājumiem krītas. Taču ievērojiet, ka pieprasījums pēc cirsmām pēc caurmēra 2023. g. ir samazinājies tikai nedaudz (nav nokritis pat līdz 2021. g. līmenim), salīdzinot ar kopējo platību, kādai pērn izsniegti ciršanas apliecinājumi, kas noslīdējusi zem 2020. gada līmeņa.
