Vakar biju aizbraucis uz Rīgu ciemos pie saviem vecākiem, kas dzīvo koku ieskautā privātmājā Ziepniekkalnā. Jau pirms vairākiem gadiem mans tēvs pagalmā ierīkoja putnu dzirdinātavu - uz nepilnus divus metrus gara mieta piestiprinātu lēzenu (ap 3 cm dziļu) plastmasas šķīvi 40 centimetru diametrā, kurā regulāri tiek atjaunots ūdens. Dažu stundu laikā, ko pavadījām sēžot pagalmā un runājoties, dzirdinātavu apmeklēja astoņas putnu sugas: melnais mežastrazds, mājas strazds, svilpis, sarkanrīklīte, lauku zvirbulis, lielā zīlīte, zilzīlīte un sīlis.
Dažās valstīs (piemēram, Lielbritānijā) cītīgākie putnu draugi putnus baro visu cauru gadu. Latvijā tādas tradīcijas nav, un tas nav arī nepieciešams. Putnu dzirdinātavas ierīkošana nav nekas pārlieku oriģināls, bet vismaz Latvijā šāda nodarbe nav ne tuvu tik izplatīta kā putnu barošana ziemā. Protams, nodrošinot putniem iespēju mazgāties un dzert, nevar radīt sev sajūtu, ka tā mēs kādu glābjam (kas ir ierasts pamudinājums putnu barošanai ziemā), taču arī šādi mēs varam izdarīt kaut ko labu, turklāt dodot sev un bērniem iespēju vērot pagalmā mītošos putnus.
Dažas praktiskas detaļas: Dzirdinātavai nav noteikti jāatrodas mieta galā, tā var būt arī trauks uz zemes, bet vietās, kur apkārt klejo kaķi (kā tas ir manu vecāku pagalmā), dzirdinātavas pacelšana no zemes pasargās putnus no kaķu uzbrukumiem. Domājot par uzbrukumiem no gaisa, tāpat kā barotavu, arī dzirdinātavu vēlams novietot krūmu tuvumā, lai, pamanot uzbrucēju, putniem ir kur patverties. Putniem peroties pa dzirdinātavu, ūdens tiek izšļakstīts, tāpēc tas laiku pa laikam jāpapildina. Ik pa laikam arī jāiztīra trauks no tajā sakritušajiem kukaiņiem un citiem objektiem.
Manu vecāku dārzs ir mazliet īpašs, tāpēc tādu pašu putnu sugu sarakstu apsolīt jums nevaru, bet tādi vai citādi putni ir visur, tāpēc noteikti iesaku pamēģināt ierīkot dzirdinātavu jūsu dārzā. Tas būs vēl viens jauks nieks, kas padarīs dārzu draudzīgāku putniem un interesantāku cilvēkiem.
otrdiena, 2014. gada 22. aprīlis
svētdiena, 2014. gada 13. aprīlis
Kāpēc nekliegt?
Laiku pa laikam, skaldot malku un klausoties, kā pieklust apkārtnē dzirdamie putni, iedomājos, ka jāuzraksta turpinājums savulaik šeit blogā publicētajam rakstam "Nekliedz!" Te nu beidzot būs.
Kad piedzima mana otrā meita Marta, Dobeles slimnīcā blakus dzemdību nodaļai notika remonts. Strādnieku rībināšanās man krita uz nerviem un lika bažīties par tikko dzimušā bērna mieru, bet mazulis par spīti manām bažām un remonta trokšņiem gulēja mierīgi, un tā tas turpinājās visas trīs dienas, ko pavadījām slimnīcā.
Jau no pirmās dzīves dienas pieradusi pie trokšņošanas slimnīcā, arī mājās Marta, kad nu gribēja gulēt, darīja to, nepievēršot uzmanību apkārt notiekošajam. Ak, cik tas svētīgi vecākiem, kam viena meita jau dauzās pa māju! Tomēr ar laiku, dzīvojot meža klusumā (lielākai augot, Martu pa dienu parasti likām gulēt ārā), arī viņa kļuva tikpat tramīga pret trokšņošanu, kā savulaik vecākā māsa. Tad nu sēņu sezonas laikā, vizinot ratiņos bērnu un cerot uz drīzu viņas aizmigšanu, sēņotāju bļaustīšanās kļuva tikpat kaitinoša, kā savulaik slimnīcas remonta trokšņi. "Andri! ĀĀĀNDRĪĪĪ!" un bērns atkal ir augšā un raud.
Es, protams, neesmu vienīgais meža iemītnieks, kuru traucē šāda bļaustīšanās. Mežā mītošie putni un zvēri šādus traucējumus uztver vēl asāk. Mēs esam pieraduši, ka mūsu trokšņošana mūs neapdraud. Skaldot malku mežmalā, man nav jābaidās, ka no meža iznāks vilks un mani apēdīs. Dabā ir citādi - trokšņot ir bīstami, jo ēdāji ir visapkārt. Ja kāds taisa troksni, tad vai nu tam nav jābaidās tikt apēstam (un no tāda būtu saprātīgi baidīties) vai tas jau tiek ēsts (un arī šādai vietai labāk mest līkumu).
Mums pēkšņs troksnis liek vien salekties, bet putnu gadījumā sekas var būt nopietnākas. Pat varenais plēsējs ūpis ir visai tramīgs dzīvnieks - no ligzdas iztramdīts, tas atgriežas negribīgi, un pa to laiku olas var būt kļuvušas par kraukļu barību. Ogotāju izbiedēta medņu ģimene pajūk uz visām pusēm, un mazajiem mednēniem nav daudz laika, lai tiktu atpakaļ mātes siltumā, citādi tie var nosalt.
Pavasaris. Putnu tēviņi sparīgi dzied - dziņa turpināt sugu ir spēcīgāka par bailēm par paša drošību, bet, tiklīdz ieskanas kāds negaidīts troksnis - klusums... Dziesmu vietā ieskanas uztraukuma saucieni. Ja neaizbiedēs traucētāju, tad vismaz brīdinās pārējos. Varbūt traucētājs ir nekaitīgs un aiziet, bet varbūt tas ir ēdājs, ko piesaistījusi dziedāšana. Ja kāds nogrābj nagos vai zobos, tad jākliedz, jākliedz, cik skaļi un cik ilgi var - vairs nav ko zaudēt.
Pilsētās trokšņu netrūkst, tāpēc, gluži kā mazā Marta Dobeles slimnīcā, putni iemācās nebīties no katra trokšņa. Tur arī cilvēks var brēkāt, cik tīk, bet, kad esi mežā, un no tavas kliegšanas nav atkarīga dzīvība vai vismaz pārošanās iespējas... varbūt nekliedz.
Kad piedzima mana otrā meita Marta, Dobeles slimnīcā blakus dzemdību nodaļai notika remonts. Strādnieku rībināšanās man krita uz nerviem un lika bažīties par tikko dzimušā bērna mieru, bet mazulis par spīti manām bažām un remonta trokšņiem gulēja mierīgi, un tā tas turpinājās visas trīs dienas, ko pavadījām slimnīcā.
Jau no pirmās dzīves dienas pieradusi pie trokšņošanas slimnīcā, arī mājās Marta, kad nu gribēja gulēt, darīja to, nepievēršot uzmanību apkārt notiekošajam. Ak, cik tas svētīgi vecākiem, kam viena meita jau dauzās pa māju! Tomēr ar laiku, dzīvojot meža klusumā (lielākai augot, Martu pa dienu parasti likām gulēt ārā), arī viņa kļuva tikpat tramīga pret trokšņošanu, kā savulaik vecākā māsa. Tad nu sēņu sezonas laikā, vizinot ratiņos bērnu un cerot uz drīzu viņas aizmigšanu, sēņotāju bļaustīšanās kļuva tikpat kaitinoša, kā savulaik slimnīcas remonta trokšņi. "Andri! ĀĀĀNDRĪĪĪ!" un bērns atkal ir augšā un raud.
Es, protams, neesmu vienīgais meža iemītnieks, kuru traucē šāda bļaustīšanās. Mežā mītošie putni un zvēri šādus traucējumus uztver vēl asāk. Mēs esam pieraduši, ka mūsu trokšņošana mūs neapdraud. Skaldot malku mežmalā, man nav jābaidās, ka no meža iznāks vilks un mani apēdīs. Dabā ir citādi - trokšņot ir bīstami, jo ēdāji ir visapkārt. Ja kāds taisa troksni, tad vai nu tam nav jābaidās tikt apēstam (un no tāda būtu saprātīgi baidīties) vai tas jau tiek ēsts (un arī šādai vietai labāk mest līkumu).
Mums pēkšņs troksnis liek vien salekties, bet putnu gadījumā sekas var būt nopietnākas. Pat varenais plēsējs ūpis ir visai tramīgs dzīvnieks - no ligzdas iztramdīts, tas atgriežas negribīgi, un pa to laiku olas var būt kļuvušas par kraukļu barību. Ogotāju izbiedēta medņu ģimene pajūk uz visām pusēm, un mazajiem mednēniem nav daudz laika, lai tiktu atpakaļ mātes siltumā, citādi tie var nosalt.
Pavasaris. Putnu tēviņi sparīgi dzied - dziņa turpināt sugu ir spēcīgāka par bailēm par paša drošību, bet, tiklīdz ieskanas kāds negaidīts troksnis - klusums... Dziesmu vietā ieskanas uztraukuma saucieni. Ja neaizbiedēs traucētāju, tad vismaz brīdinās pārējos. Varbūt traucētājs ir nekaitīgs un aiziet, bet varbūt tas ir ēdājs, ko piesaistījusi dziedāšana. Ja kāds nogrābj nagos vai zobos, tad jākliedz, jākliedz, cik skaļi un cik ilgi var - vairs nav ko zaudēt.
Pilsētās trokšņu netrūkst, tāpēc, gluži kā mazā Marta Dobeles slimnīcā, putni iemācās nebīties no katra trokšņa. Tur arī cilvēks var brēkāt, cik tīk, bet, kad esi mežā, un no tavas kliegšanas nav atkarīga dzīvība vai vismaz pārošanās iespējas... varbūt nekliedz.
svētdiena, 2014. gada 6. aprīlis
Uz TVNET akciju "Mežu iznīcināšana" atskatoties
Youth, beautiful youth
We walked through the walls until we found the truth
And said "Change it, it's ugly just change it"
(George Michael)
Pagājušā gada nogalē atnāca pie manis viens zviedrs (vai norvēģis, vai soms - ja godīgi, es viņus neatšķiru) ar dārgu uzvalku mugurā un ne mazāk dārgu koferi rokās. Aprunāties vajagot. "Zini, Viestur," viņš teica. "Jums Latvijā vēlēšanas tuvojas, un es domāju, šī varētu būt īstā iespēja sagraut Latvijas meža nozari. Man ir draugi TVNET, ar kuriem mēs to vienreiz jau mēģinājām. Nekas nesagruva, tāpēc nolēmām mēģināt vēlreiz. Man teica, tu esot īstais, kas var palīdzēt." To sakot, viņš nolika koferi uz galda un atvēra, lai es redzētu tajā glīti sakārtotās eiro paciņas: "Palīdzēsi?" "Jā..." es izsvepstēju, tekot siekalām un trīcot rokām. "Labi," svešinieks teica, pasmīnot un aizcērtot koferi. "TVNET ar tevi sazināsies." Prom viņš bija, bet es joprojām trīcošām rokām ķēros pie pirmā raksta sacerēšanas...
Droši vien tādu vai līdzīgu ainu iztēlojas tie, kurus aizskārusi TVNET akcija "Mežu iznīcināšana". Jāatzīst, ka patiesība ir daudz mazāk interesanta, bet, jā, raksti tiešām bija apmaksāti. Ir vēl sliktāk - atlīdzību es saņemu par gandrīz visiem rakstiem, ko kaut kur publicēju, tāpēc noteikti ieteiktu papētīt, piemēram, žurnālu "MMD" un "Vides Vēstis" īpašnieku sastāvu, lai saprastu, kādi ir manu publikāciju patiesie motīvi. Pat par LOB žurnālā "Putni dabā" publicētajiem rakstiem saņemu atlīdzību žurnāla autoreksemplāru formā. Būtībā vienīgie raksti, par ko neko nesaņemu, ir šeit - manā blogā - atrodamie.
Varu iztēloties, cik neomulīgu sajūtu šī akcija varēja radīt tiem meža nozares pārstāvjiem, kas pieraduši dzīvot pasaulē, kur tikai viņu viedoklis ir pareizais, pasaulē, kur pat vides aizsardzībai veltītā raidījumā nedrīksti teikt neko sliktu par AS "Latvijas valsts meži", ja nevēlies tikt "noīsināts", un kur pat pašas nozares pārstāvju teiktais tiek neuzkrītoši nepublicēts nozares žurnālā, ja ir "nepareizs"...
Te pēkšņi atkārtojas tas pats murgs, kas pirms dažiem gadiem ar "Al Jazeera" filmu "Latvia's Pulp Fiction" - kādu ietekmīgu mediju interesē CITS viedoklis! Vienpusējs viedoklis! Murgi un spams! Go back to the shadow, sasodītais zaļais! Kā gan kāds var atļauties jaukt gaisu multenīšu, zvēriņu, sivēnonkuļu un smalkos diedziņos iekārtu ampelmaņu noslīpētās sabiedriskās attiecības! Kas, pie velna, viņam maksā!!! Pat dabas aizsardzībai draudzīga iestāde sastinga bažās: Kas nu būs? Vai ta' nu nāks un mūs provocēs kaut ko sliktu par mežu apsaimniekošanu teikt?
Nozares pārstāvju un atbalstītāju sašutuma vilnis parāva līdzi pat pazīstamo dabas draugu Māri Olti, kas dusmās par TVNET akciju un to, ka TVNET nav publicējuši viņa viedokli nākošajā dienā, apgānīja savu makšķerēšanas blogu, kurā bija apņēmies iztikt bez "politiskiem saukļiem vai citām glupībām", ar savām pārdomām par mežu apsaimniekošanu (lasīt šeit). Izlasīju un tā arī nesapratu, vai mežu apsaimniekošanas ekonomiskiem mērķiem vārdā nākas upurēt daudzveidību vai tā, gluži pretēji, daudzveidību nodrošina, bet skaidrs ir viens - LVM strādā labi un pareizi un ievēro likumus.
Interesanti bija vērot Tvitera lietotāju reakciju uz Māra dusmām uz TVNET par laicīgu viedokļa nepublicēšanu. Rakstu savā blogā Māris vēl nebija publicējis, kad kāds jau pauda sajūsmu, ka nu būs lasāms objektīvs viedoklis ("objektīvs viedoklis"... hmm...), bet vairāki portāli metās piedāvāt sevi raksta publicēšanai.
Māris un citi, kas metās aizstāvēt LVM, pat nebija pamanījuši, ka es nemaz nerunāju par šo uzņēmumu. Mazliet samulsis par sašutumu par pārlieko LVM kritizēšanu, pārlasīju līdz tam uzrakstītos rakstus un tiešām gandrīz neko neatradu... Vai tiešām visi, kas pārmeta piesiešanos LVM (un aicināja vairāk skatīties uz privāto vai pašvaldību mežu apsaimniekotājiem) varētu vainot vienu pašu uzņēmumu pie visa, par ko esmu rakstījis?
Pa tam lāgam kārtējo reizi varēju pārliecināties, cik latvieši pieticīga tauta - tik ļoti gribas izteikties, bet tik mazsvarīgi, vai kāds sadzird! Par maniem rakstiem TVNET kopumā saņemts vairāk nekā 2000 komentāru (no kuriem lasījis neesmu nevienu), bet personīgi saņēmu, šķiet, kādas nepilnas divdesmit replikas uz rakstīto. Interesanti, ka neviens no tiem, kurš kaut ko komentēja, neapstrīdēja nevienu no rakstos minētajiem faktiem, vien pārmeta uzbrukumus nozarei, vienpusēja viedokļa paušanu utt., brīžiem gan atstājot sajūtu, ka lasīti ir tikai rakstu virsraksti. Ilustrācijai esmu šeit ielicis vienu no šīm diskusijām Tviterī. Jāatzīst, ka šī gan bija viena no saturīgākajām.
Tomēr, domājot par akcijas noslēgumu, visu laiku nevilšus sāku dungot dziesmu "Nothing really has changed" - nekas jau nav mainījies. TVNET nevienam nebūs likuši kaut ko mainīt Latvijas mežu apsaimniekošanā, meža nozare tā arī paliks nesagrauta un LVM - nesašūpoti, bet tie, kas stipri ticībā, ka Latvijas mežos viss ir kārtībā, pie savas ticības turpinās turēties. Viss ir kārtībā. Guliet mierīgi!
Ja tomēr kādreiz nenāk miegs, varat ielūkoties manā blogā. Šeit joprojām būšu sastopams ar savu viedokli, neapmaksātu un vienpusēju.
----------
Šeit saites uz visiem maniem rakstiem TVNET:
Ievads: Vai Latvijas meži tiek iznīcināti?
Latvijas mežos saimnieko kā burkānu laukā
Vai mežā aug tikai nauda?
Cik īsti Latvijā palicis mežu?
Neaizskaramais mežu ciršanas apjoms
Latvijas mežu platība sarūk
Meža putnu stāvoklis pasliktinās
Mežsaimniecība apdraud Latvijas mežu lepnumu - melno stārķi
Katru pavasari meža darbos izposta tūkstošiem putnu ligzdu
Kāpēc jāsatraucas par mežu fragmentāciju
Miruši koki nodrošina dzīvību mežā
Klimata pārmaiņas izmanto kā attaisnojumu mežu izciršanai
Latvijas mežu apsaimniekošana - nav tikai slikti, bet varētu būt labāk
We walked through the walls until we found the truth
And said "Change it, it's ugly just change it"
(George Michael)
Pagājušā gada nogalē atnāca pie manis viens zviedrs (vai norvēģis, vai soms - ja godīgi, es viņus neatšķiru) ar dārgu uzvalku mugurā un ne mazāk dārgu koferi rokās. Aprunāties vajagot. "Zini, Viestur," viņš teica. "Jums Latvijā vēlēšanas tuvojas, un es domāju, šī varētu būt īstā iespēja sagraut Latvijas meža nozari. Man ir draugi TVNET, ar kuriem mēs to vienreiz jau mēģinājām. Nekas nesagruva, tāpēc nolēmām mēģināt vēlreiz. Man teica, tu esot īstais, kas var palīdzēt." To sakot, viņš nolika koferi uz galda un atvēra, lai es redzētu tajā glīti sakārtotās eiro paciņas: "Palīdzēsi?" "Jā..." es izsvepstēju, tekot siekalām un trīcot rokām. "Labi," svešinieks teica, pasmīnot un aizcērtot koferi. "TVNET ar tevi sazināsies." Prom viņš bija, bet es joprojām trīcošām rokām ķēros pie pirmā raksta sacerēšanas...
Droši vien tādu vai līdzīgu ainu iztēlojas tie, kurus aizskārusi TVNET akcija "Mežu iznīcināšana". Jāatzīst, ka patiesība ir daudz mazāk interesanta, bet, jā, raksti tiešām bija apmaksāti. Ir vēl sliktāk - atlīdzību es saņemu par gandrīz visiem rakstiem, ko kaut kur publicēju, tāpēc noteikti ieteiktu papētīt, piemēram, žurnālu "MMD" un "Vides Vēstis" īpašnieku sastāvu, lai saprastu, kādi ir manu publikāciju patiesie motīvi. Pat par LOB žurnālā "Putni dabā" publicētajiem rakstiem saņemu atlīdzību žurnāla autoreksemplāru formā. Būtībā vienīgie raksti, par ko neko nesaņemu, ir šeit - manā blogā - atrodamie.
Varu iztēloties, cik neomulīgu sajūtu šī akcija varēja radīt tiem meža nozares pārstāvjiem, kas pieraduši dzīvot pasaulē, kur tikai viņu viedoklis ir pareizais, pasaulē, kur pat vides aizsardzībai veltītā raidījumā nedrīksti teikt neko sliktu par AS "Latvijas valsts meži", ja nevēlies tikt "noīsināts", un kur pat pašas nozares pārstāvju teiktais tiek neuzkrītoši nepublicēts nozares žurnālā, ja ir "nepareizs"...
Te pēkšņi atkārtojas tas pats murgs, kas pirms dažiem gadiem ar "Al Jazeera" filmu "Latvia's Pulp Fiction" - kādu ietekmīgu mediju interesē CITS viedoklis! Vienpusējs viedoklis! Murgi un spams! Go back to the shadow, sasodītais zaļais! Kā gan kāds var atļauties jaukt gaisu multenīšu, zvēriņu, sivēnonkuļu un smalkos diedziņos iekārtu ampelmaņu noslīpētās sabiedriskās attiecības! Kas, pie velna, viņam maksā!!! Pat dabas aizsardzībai draudzīga iestāde sastinga bažās: Kas nu būs? Vai ta' nu nāks un mūs provocēs kaut ko sliktu par mežu apsaimniekošanu teikt?
Nozares pārstāvju un atbalstītāju sašutuma vilnis parāva līdzi pat pazīstamo dabas draugu Māri Olti, kas dusmās par TVNET akciju un to, ka TVNET nav publicējuši viņa viedokli nākošajā dienā, apgānīja savu makšķerēšanas blogu, kurā bija apņēmies iztikt bez "politiskiem saukļiem vai citām glupībām", ar savām pārdomām par mežu apsaimniekošanu (lasīt šeit). Izlasīju un tā arī nesapratu, vai mežu apsaimniekošanas ekonomiskiem mērķiem vārdā nākas upurēt daudzveidību vai tā, gluži pretēji, daudzveidību nodrošina, bet skaidrs ir viens - LVM strādā labi un pareizi un ievēro likumus.
Interesanti bija vērot Tvitera lietotāju reakciju uz Māra dusmām uz TVNET par laicīgu viedokļa nepublicēšanu. Rakstu savā blogā Māris vēl nebija publicējis, kad kāds jau pauda sajūsmu, ka nu būs lasāms objektīvs viedoklis ("objektīvs viedoklis"... hmm...), bet vairāki portāli metās piedāvāt sevi raksta publicēšanai.
Māris un citi, kas metās aizstāvēt LVM, pat nebija pamanījuši, ka es nemaz nerunāju par šo uzņēmumu. Mazliet samulsis par sašutumu par pārlieko LVM kritizēšanu, pārlasīju līdz tam uzrakstītos rakstus un tiešām gandrīz neko neatradu... Vai tiešām visi, kas pārmeta piesiešanos LVM (un aicināja vairāk skatīties uz privāto vai pašvaldību mežu apsaimniekotājiem) varētu vainot vienu pašu uzņēmumu pie visa, par ko esmu rakstījis?
Pa tam lāgam kārtējo reizi varēju pārliecināties, cik latvieši pieticīga tauta - tik ļoti gribas izteikties, bet tik mazsvarīgi, vai kāds sadzird! Par maniem rakstiem TVNET kopumā saņemts vairāk nekā 2000 komentāru (no kuriem lasījis neesmu nevienu), bet personīgi saņēmu, šķiet, kādas nepilnas divdesmit replikas uz rakstīto. Interesanti, ka neviens no tiem, kurš kaut ko komentēja, neapstrīdēja nevienu no rakstos minētajiem faktiem, vien pārmeta uzbrukumus nozarei, vienpusēja viedokļa paušanu utt., brīžiem gan atstājot sajūtu, ka lasīti ir tikai rakstu virsraksti. Ilustrācijai esmu šeit ielicis vienu no šīm diskusijām Tviterī. Jāatzīst, ka šī gan bija viena no saturīgākajām.
Tomēr, domājot par akcijas noslēgumu, visu laiku nevilšus sāku dungot dziesmu "Nothing really has changed" - nekas jau nav mainījies. TVNET nevienam nebūs likuši kaut ko mainīt Latvijas mežu apsaimniekošanā, meža nozare tā arī paliks nesagrauta un LVM - nesašūpoti, bet tie, kas stipri ticībā, ka Latvijas mežos viss ir kārtībā, pie savas ticības turpinās turēties. Viss ir kārtībā. Guliet mierīgi!
Ja tomēr kādreiz nenāk miegs, varat ielūkoties manā blogā. Šeit joprojām būšu sastopams ar savu viedokli, neapmaksātu un vienpusēju.
----------
Šeit saites uz visiem maniem rakstiem TVNET:
Ievads: Vai Latvijas meži tiek iznīcināti?
Latvijas mežos saimnieko kā burkānu laukā
Vai mežā aug tikai nauda?
Cik īsti Latvijā palicis mežu?
Neaizskaramais mežu ciršanas apjoms
Latvijas mežu platība sarūk
Meža putnu stāvoklis pasliktinās
Mežsaimniecība apdraud Latvijas mežu lepnumu - melno stārķi
Katru pavasari meža darbos izposta tūkstošiem putnu ligzdu
Kāpēc jāsatraucas par mežu fragmentāciju
Miruši koki nodrošina dzīvību mežā
Klimata pārmaiņas izmanto kā attaisnojumu mežu izciršanai
Latvijas mežu apsaimniekošana - nav tikai slikti, bet varētu būt labāk
Abonēt:
Ziņas (Atom)