Kā zināms, meža nozares pārstāvji laiku pa laikam atgādina, ka vecos mežos samazinās CO2 piesaiste, tāpēc klimata pārmaiņu mazināšanas vārdā veci meži būtu jāaizstāj ar jauniem. Lūk, arī topošajās Vides politikas pamatnostādnēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegto informāciju, ka kopš 2008. gada Latvijā CO2 piesaistes apjomi samazinās, Zemkopības ministrija aicina papildināt ar teikumu: "Viens no faktoriem, kas nosaka šo tendenci, ir meža bioloģiskie procesi, tostarp meža vecumstruktūra, procentuāli pieaugot vecām mežaudzēm, kurās CO2 piesaistes apjomi nenotiek tik dinamiski kā jaunajās mežaudzēs." Īsti nezinu, ko nozīmē "apjomi nenotiek tik dinamiski", bet skaidrs, ka būtībā atkal veci meži tiek vainoti pie tā, ka samazinās CO2 piesaiste.
Ilustrācijai aicinu iepazīties ar dažiem grafikiem, ko uzmargoju no VARAM un Valsts meža dienesta datiem.
Šeit tātad redzamas CO2 piesaistes apjomu pārmaiņas pa gadiem, un patiesi - kopš 2008. gada šie apjomi ir mazinājušies:
Šeit VMD dati par 100 gadu vecumu pārsniegušu mežu īpatsvaru:
Un šeit CO2 piesaistes apjomu saistība ar vecu mežu īpatsvaru:
Kaut kā jocīgi izskatās, ka, palielinoties vecu mežu īpatsvaram, pieaug arī CO2 piesaistes apjomi...
Tad nu paskatījos vēl vienu man mīļu rādītāju - ciršanas apjomus:
Un mēģināju vizualizēt saistību starp ciršanas apjomiem un CO2 piesaisti:
Šī, protams, nav nekāda zinātne, tikai tāda ātra paniekošanās ar "Ekseli", turklāt man nav nekāda priekšstata par CO2 piesaistes apjomu aprēķinu metodiku. Tomēr ceru, ka Zemkopības ministrija liks galdā datus, uz kuriem balstās tās apgalvojums, ka viens no faktoriem, kas nosaka CO2 piesaistes apjoma samazinājuma tendenci ir vecu mežu īpatsvara palielināšanās, citādi vēl sākšu dzīvot maldos, ka CO2 piesaisti samazina ciršanas apjomu palielināšana, bet vecu mežu īpatsvara palielināšanās CO2 piesaisti palielina.
