otrdiena, 2014. gada 23. decembris

Putniņa žēl?

Kā jau putnu aizsardzības organizācijai pieklājas, LOB bieži saņem zvanus no cilvēkiem, kas aicina glābt to vai citu putnu. Katrai sezonai ir savas īpatnības. Pavasarī putni atlido par ātru, vasarā no ligzdām "krīt" mazuļi, rudenī putnu aizlido par vēlu, bet ziema ir gulbju "iesalšanas" laiks. Nenoniecinot cilvēku rūpes par putniem, tomēr varu apgalvot, ka lielākajā daļā gadījumu, par kuriem tiek ziņots, putniem palīdzība nav nepieciešama, bet lielākajā daļā no atlikušajiem gadījumiem putniem palīdzēt nav iespējams.

Piekrītu Kasparam Funtam, kurš pauda, ka putnus jāglābj tikai tajos gadījumos, kad vainīgs ir cilvēks. Nevajag darīt tā, kā man reiz piezvanījusī kundze, kas esot atņēmusi "ūpim" vārnu sašutumā par to, ka tas gribot ēst dzīvu putnu. Arī katru laikus neaizlidojušo putnu izglābt nevar. Vienkāršam cilvēkam visvairāk nepatīk dzirdēt vārdus "dabiskā izlase", bet tā nu tas ir - tie, kas kļūdās, lemti bojāejai, populācijai kopumā kļūstot "gudrākai". Tomēr gadās arī reizes, kad tam pārgalvīgajam ziemotājam izrādās taisnība. Ne velti Rīgā pārziemo lērums meža pīļu un melno mežastrazdu, kas citādi varētu būt aizceļojuši uz "siltajām zemēm" Rietumeiropā.

Tomēr nenoliedzami tas, ka cilvēkiem rūp putni, ir labi. Reizēm tikai gribētos, lai šīs rūpes tiktu vērstas pareizajā virzienā, tāpēc šoreiz putnu draugiem piedāvāju dažus praktiskus padomus putnu glābšanā. Ievērojot šīs lietas, jūs patiesi varēsiet novērst liela skaita putnu bojāeju, nevis iejauksieties dabas procesos vai uz ledus sēdoša gulbja diendusā.

1. Nelaidiet ārā kaķi

Jūs teiksiet - tas nav iespējams! Piekrītu, ka tas var sagādāt zināmas neērtības, bet tad nu apdomājiet, vai jums svarīgāka kaķa labsajūta vai putni. Aprēķini par to, cik daudz putnu kaķi nogalina, ir dažādi (un Latvijā šādi pētījumi nav veikti), bet skaidrs, ka skaits ir liels, un vismaz dažos pētījumos norādīts, ka kaķi ir galvenais cilvēku izraisītais putnu bojāejas iemesls. Vienu pārskatu par ASV var palasīt šeit. Mūsdienās arvien biežāk tiek runāts par postu, ko dabai nodara invazīvās sugas (cilvēka ievazātās sugas, kas apdraud vietējās), bet reizēm aizmirstam, ka mājas kaķis ir viena no tām. Dzirdēts, ka kaķu attaisnošanai izmanto argumentu, ka putnus lielā skaitā apēd arī dabiski sastopamie plēsēji - citi putni, caunas utt. Bet, kur kāds dzird attaisnojumu kaķiem, es dzirdu dubultu apsūdzību - tie ne tikai medī savvaļas putnus, bet arī konkurē par barību ar savvaļas plēsējiem.

Nu, labi, labi - neierobežojiet savu kaķi! Bet varbūt ieklausieties Deividā Atenboro un pielieciet kaķim zvaniņu (lasīt šeit). Ja nu zvaniņš nestrādā, uzdūros šādai lapai (par šo neko nezinu, vērtējiet paši).

2. Izrotājiet savas mājas logus

Redz, kaut kas arī par Ziemassvētku tēmu! Šoreiz gan nepietiks tikai ar logos ielīmētām sniegpārsliņām, vismaz tad, ja tās salīmētas loga iekšpusē.

Ar stiklu saistītās briesmas mums it kā vajadzētu aptvert. Mana kolēģe savulaik ar galvu sasita vaļā atstātas skapja stikla durvis, un līdzīgi negadījumi būs piemeklējuši lielāko daļu no mums. Putni ir mazāki radījumi, bet pārvietojas ar lielāku ātrumu, tāpēc viņu sadursme ar stiklu bieži ir nāvējoša.

Stiklam ir divas no redzamības viedokļa nelāgas īpatnības. Pirmkārt, kā mana kolēģe sāpīgi pārliecinājās, stikls ir caurspīdīgs, kas to padara gandrīz neredzamu (atzīstiet - bieži no ieskriešanas stiklā mūs glābj tas, ka zinām, ka stiklam tur jābūt, nevis tas, ka stiklu redzam). Otrkārt, un to dažreiz aizmirstam, zināmos gaismas apstākļos stiklu neredzamu padarīt var tas, ka tas kļūst par spoguli. Tieši tāpēc, lai stiklu padarītu putniem redzamu, uzlīmes vai vienalga ko līdzīgu labāk likt loga ārpusē. Tam, ko līmē uz stikla nav noteikti jābūt plēsīga putna siluetam, derēs jebkas, ko pietiekami labi var redzēt.

Par šo tēmu detalizēti var lasīt mana kolēģa Rolanda Lebusa rakstā žurnālā "Putni dabā" (lasīt šeit).

3. Braucot ar auto, ievērojiet atļauto braukšanas ātrumu

Protams, atļautais ātrums pirmkārt jāievēro, lai neapdraudētu savu un savu līdzcilvēku dzīvības, tomēr tas var glābt arī ievērojamu skaitu putnu un citus dzīvnieku, kam gadījies atrasties uz ceļa.

Ir kāds pētījums, kurā noskaidrots, ka putni iemācās, kāds ir atļautais braukšanas ātrums noteiktos ceļa posmos (lasīt šeit), un es nepārrakstījos - putni iemācās ātruma ierobežojumus un pielāgo tam to, cik tālu no mašīnas ceļas gaisā, bet nepielāgojas konkrētas mašīnas ātrumam. Nu labi, patiesībā jau putni visticamāk apgūst vidējo braukšanas ātrumu konkrētajā posmā, nevis noteiktos ierobežojumus, bet šā vai tā ir skaidrs, ka tie var laikus nenoreaģēt uz mašīnu, kas "izlec" no ierastās plūsmas. Īpaši aktuāla problēma šī ir vasarā, kad apkārt klīst putnu jaunuļi, kas, protams, neko daudz vēl nav iemācījušies.

4. Neindējiet kukaiņus un nezāles savā dārzā vai laukā

Ceru, ka neviens no mana bloga lasītājiem nelaista dārzu vai lauku ar kaut ko tādu, ko aizliedz likums. Tāpat ceru, ka neviens nelolo ilūzijas, ka ir tāda lieta kā nekaitīga inde. Ja nu tomēr - ilūziju kliedēšanai atgādinu stāstu par poniju, kas gāja bojā pēc pavisam legālas lauka miglošanas (lasīt šeit). Gribētu ticēt, ka ponija noindēšana ir rets negadījums, taču kukaiņi gan tiek indēti bieži un apzināti. Tomēr apzināti indētajiem kukaiņiem varam paraut līdzi arī tādus, ko indēt nebijām plānojuši (piemēram, bites), bet, ņemot vērā raksta tēmu, gribu likt lasītājam aiz auss, ka putni ēd arī "kaitīgos" kukaiņus, labi noindētā laukā labākajā gadījumā paliekot bez barības, sliktākajā - saindējoties paši. Par vienu arī šobrīd pavisam legālu zemesvēžu/pupuķu indi esmu rakstījis jau iepriekš (lasīt šeit). Tātad mans ieteikums būtu, ja nevarat kaut ko izaudzēt bez dzīvas radības indēšanas, labāk neaudzējiet vispār.

5. Necērtiet savu mežu putnu ligzdošanas laikā

Putnu jautājumiem līdzi sekojošs lasītājs jau būs pamanījis (un varbūt pat atbalstījis) LOB aicinājumu noteikt mežizstrādes pārtraukumu aktīvākajā meža putnu ligzdošanas sezonā no aprīļa līdz jūnijam (lasīt šeit). AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos vien katru gadu šajos trīs mēnešos iet bojā vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu. Ja LVM vai valsts kopumā nepieciešamību cirst katru dienu par katru cenu var mēģināt pamatot ar nepieciešamību nodrošināt koksnes plūsmu, tad neliela meža īpašniekam, kas savu mežu nocirtīs reizi vai divas mūžā, nevajadzētu būt grūti mežizstrādi atlikt uz laiku, kad tā nerada liekus upurus.

6. Neizmētājiet atkritumus

Ja sekojat man vai citiem putnu cilvēkiem Tviterī, noteikti būsiet ievērojis Kaspara Funta blogā skarbo atgādinājumu, ka atkritumi nogalina (lasīt šeit). Līdzīgi skarbu gadījumu netrūkst, piemēram, Ruslans Matrozis, cik tik spēj, atgādina par to, kādu postu gulbjiem var nodarīt makšķernieku atstātie atkritumi - auklas un āķi (lasīt šeit). Jāpatur gan prātā, ka putnus apdraud arī atkritumi, kas vismaz formāli nav "izmētāti", bet kārtīgi noglabāti atkritumu poligonā (ja gribi nopirkt bildi, kas tev par to atgādinātu, to vari izdarīt šeit). Arī pats esmu redzējis, kā kaiju Daugavā pie Rīgas HES slīcina pie kājas pieķēries maisiņš, kas, iespējams, turpat netālu esošajā Getliņu izgāztuvē pavisam "legāli" dabūts.

Protams, ne viss iepriekš minētais (un neminētais) ir vienlīdz būtisks no putnu bojāejas viedokļa. Latvijā nav veikti visaptveroši pētījumi par cilvēku izraisītiem putnu bojāejas cēloņiem, bet varu piedāvāt ieskatīties pētījumā, kas veikts Kanādā (lasīt šeit). Lai gan šis pētījums, protams, neatbilst Latvijas situācijai, tas ļauj redzēt vismaz vienu piemēru dažādu cēloņu salīdzinošajam devumam putnu galēšanā. Aplūkojot 1. attēlu, redzēsiet, ka kaķi ir pārliecinoši līderi Kanādas putnu slepkavošanā. Redzēsiet arī to, ka transporta dēļ iet bojā vairāk putnu nekā medībās, mežsaimniecība nogalina vairāk putnu nekā pļavu pļaušana, bet mazāk nekā pesticīdi utt.

Noslēgumā varu vēlreiz atgādināt, ka putnus nevajag glābt no dabas. Lai cik tas būtu nežēlīgi, neviens putns nav nemirstīgs. Mirušie vai mirstošie putni dabā tiek izmantoti lietderīgi, un to populācijas dabiskajai mirstībai ir pielāgojušās (putni ar lielāku mirstību dēj vairāk olu). Savukārt cilvēks pasauli ir mainījis tik strauji un vērienīgi, ka evolūcija netiek līdzi. Tad nu paturiet prātā, ka viens pats dabā palaists kaķis nogalina vairāk putnu nekā rakstītajā Latvijas vēsturē saglabājušās ziņas par iesalušiem gulbjiem.



svētdiena, 2014. gada 21. decembris

2014. gada pirmie teikumi

Reku šeku Andris ievilka mani vienā blogu stafetē. Uzdevums šāds - izkopējam no sava bloga katra mēneša pirmā raksta pirmo teikumu un pēc tam nododam stafeti tālāk trim citiem blogu autoriem. Es gan neesmu tik cītīgs rakstītājs, lai kaut ko būtu sacerējis katru mēnesi, bet lai notiek:

Janvāris. Iepriekšējā rakstā sāku aplūkot ticību klimata pārmaiņām kā reliģiju, uzsvaru liekot uz to, kas man reliģijā patīk - ētikas kodekss, kura ievērošana nāk par labu sabiedrībai arī tad, ja sabiedrība nepieder reliģijai, kas šī kodeksa pamatā. (lasīt tālāk)

Februāris. I hear the train a comin'
It's rolling round the bend... (lasīt tālāk)

Marts. Mūsdienīga vides aizsardzība tiecas uz to, lai vides prasības tiktu integrētas visu nozaru politikās. (lasīt tālāk)


Aprīlis. Vakar biju aizbraucis uz Rīgu ciemos pie saviem vecākiem, kas dzīvo koku ieskautā privātmājā Ziepniekkalnā. (lasīt tālāk)


Maijs. Ar noteiktām interešu grupām domātiem izdevumiem problēma ir tā, ka, lai gan reizēm rakstītais it kā adresēts citiem, lielākoties neviens cits, izņemot konkrēto interešu grupu, šo izdevumu nelasa. (lasīt tālāk)


Jūnijs. 
Atrakstīja man kolēģe e-pasta vēstuli ar nosaukumu "Draudi gada putnam?" (lasīt tālāk)

Jūlijs. - Edgar, Frišvagars man te stāsta, tu viņu nesveicinot. (lasīt tālāk)

Augustā un septembrī neesmu rakstījis neko.

Oktobris. Sēžu, skatos 21. oktobra TV3 ziņas un uzzinu, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sasaucis preses konferenci, lai ziņotu, ka nāk pasaules gals, ja ne pasaules gals, tad akmens laikmets točna. (lasīt tālāk)

Novembrī atkal nekā.

Decembris. Reku šeku Andris ievilka mani vienā blogu stafetē.

Stafeti un iespēju atskatīties uz šogad blogā sarakstīto nododu Uģim, Janai un Kasparam.