Karavīru izauklētie pupuķi

Foto: Ieva Mārdega

Mūsdienīga vides aizsardzība tiecas uz to, lai vides prasības tiktu integrētas visu nozaru politikās. Pagaidām (vismaz Latvijā) bieži vien šāda integrācija ir tikai deklaratīva - tik zaļa, tik zaļa mūsu mežu politika un lauksaimniecības plānošanas dokumenti, kamēr šo nozaru galvenie spēlētāji dara visu, lai netraucēti gandētu vidi. Aizsardzības nozare īpaši nereklamē sevi arī kā vides sargātājus, taču savā attieksmē pārspēj daudzus, kam rūpēm par vidi vajadzētu būt pašsaprotamām.

NATO ir sava vides politika un standarti (sīkāka informācija šeit), un arī Latvijas Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki pret vides aizsardzību izturas nopietni. Nezinu, vai šādas attieksmes pamatā ir iepriekš minētais NATO standarts, karavīriem ieaudzinātā disciplīna darīt to, kas jādara, bez ļurkāšanās un mēģinājumiem politiski atmazgāties no vārdu nesakritības ar darbiem vai izpratne par to, cik cieša saistība starp vides izpostīšanu un no vides atkarīgās sabiedrības sakaušanu. Šā vai tā aizsardzības sektors apzinās savu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un seko tam, lai to mazinātu.

Tomēr nav tā, ka militārajai darbībai uz vidi ir tikai negatīva ietekme. Pasaulē daudzas militārās teritorijas laika gaitā kļuvušas par vērtīgām teritorijām dabas aizsardzībai, un viena no tām ir arī mūsu pašu Ādažu militārais poligons. Daudzus gadu desmitus ilgusī militārā darbība ir aizkavējusi dabisko sukcesiju, tā radot piemērotu vidi virknei īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Ne velti, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, arī Ādažu poligons (daļa no aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži") tikai pievienots ES īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklam Natura 2000.

Viena no sugām, kam Ādažu poligons ir piemērota dzīvesvieta, ir Latvijā īpaši aizsargājamais putns - pupuķis. Šī suga gan nav īpaši aizsargājama ES mērogā, tāpēc arī nav starp dabas vērtībām, kas poligonam nodrošina Natura 2000 vietas statusu, tomēr pupuķim šī vieta ir īpaša. Pie tādas atziņas ar kolēģiem nonācām jau 2000.-2004. gadā, vācot novērojumus Latvijas ligzdojošo putnu atlantam un apsekojot potenciālās Natura 2000 teritorijas.

Šķiet, tas bija 2005. gads, kad no atvaļināta karavīra Arņa Bērziņa saņēmu ierosinājumu Ādažu poligonā izmēģināt pupuķu būrus, kādi tiek izmantoti bijušajos militārajos poligonos Vācijā. Pirmos divus būrus izmēģinājumam uzstādījām jau tajā pašā gadā, bet pa īstam pupuķu pētījumi Ādažu poligonā sākās tikai 2006. gadā, kad tos finansēja Aizsardzības ministrija (lasīt šeit).

Nelielai atkāpei jāpiebilst, ka toreiz īstenotā projekta ietvaros Ādažu poligonā tika izvietoti ne tikai pupuķu, bet arī zaļo vārnu būri. Būri ļāva poligonā apmesties šai Latvijā un arī globāli apdraudētajai putnu sugai, kam šeit bija pieejamas piemērotas barošanās vietas, bet acīmredzot trūka piemērotu vietu ligzdošanai. Šobrīd Ādažu poligons ir Eiropas zaļo vārnu izplatības galējā ziemeļu robeža, jo Igaunijā zaļās vārnas jau ir izzudušas.

Bet atgriezīsimies pie pupuķa...

Jaunos būrus ligzdošanai pupuķi sāka izmantot jau tajā pašā 2006. gadā. 2008. gadā zaļo vārnu un pupuķu pētījumiem atkal tika piešķirts Aizsardzības ministrijas finansējums, kas ļāva palielināt poligonā izvietoto būru skaitu (lasīt šeit), bet, sākot ar 2009. gadu, pupuķu pētījumi Ādažos ir manis paša finansēts pasākums. Gadu gaitā poligonā veiktie pētījumi ļāvuši iegūt jaunas ziņas par pupuķu ligzdošanu un pilnīgāk apzināt Ādažu poligona nozīmi šai sugai. Par pupuķiem Ādažu poligonā vairāk var izlasīt žurnāla "Putni dabā" rakstā "Dzīve zem lodēm".

Foto: Ieva Mārdega

Pupuķi būrus ir iepazinuši un labprāt izmanto, tomēr lielākā daļa poligonā sastopamo pāru joprojām ligzdo dažādajās ēkās un drupās, kuru šajā teritorijā netrūkst. Par to, ka šīs ēkas nebūs mūžīgas, mums bija zināmas bažas jau laikā, kad sākām aptvert poligona nozīmi pupuķiem. Tāpēc arī doma par būrīšu, kuros pupuķi varētu ligzdot, ja drupas tiktu novāktas, izvietošanu man un kolēģim radās jau pirms Arnis Bērziņš bija piezvanījis un galu galā šo ideju īstenojis dzīvē.

Gadiem ilgušās bažas nu ir materializējušās - drošības apsvērumu dēļ Ādažu poligonā esošās ēkas ir paredzēts nojaukt. Apzinoties šī soļa iespējamo ietekmi uz viena no slavenākajiem poligona iemītniekiem labklājību, Aizsardzības ministrija piedāvāja ēku un drupu novākšanu kompensēt ar papildinājumu poligona pupuķu būriem, un pirmie trīsdesmit jaunie būri tika uzstādīti jau pagājušā gada nogalē. Zinu, ka vismaz dažiem žurnālistiem ļoti interesē pupuķiem veltīto pasākumu izmaksas, tāpēc informēju, ka šo būru uzstādīšana izmaksāja Ls 850.

Foto: Ieva Mārdega

Pupuķis man ir īpašs putns, tāpēc esmu pateicīgs par Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izpratni par savām iespējām un atbildību šīs sugas populācijas saglabāšanā. Tomēr jāatzīst, ka pupuķis nav lielākā dabas vērtība Ādažu poligonā un lielākais ieguldījums, ko mūsu karavīri ir devuši pupuķa, zaļās vārnas un neskaitāmu citu īpaši aizsargājamu dzīvnieku un augu sugu saglabāšanā, ir Ādažu poligona uzturēšana un apsaimniekošana tā primārajam mērķim - militārajām mācībām.