Sarkanais variants

I hear the train a comin'
It's rolling round the bend...
(Johnny Cash)

"Rail Baltica" - dzelzceļš, kas savienos Latviju ar Eiropu, atnesot visdažādākos labumus. Šobrīd tiek apskatīti četri varianti šī dzelzceļa maršrutam caur Latviju (tostarp divi pa esošām dzelzceļa līnijām), un pagaidām par labāko atzītajā variantā jaunais dzelzceļš tiks izcirsts cauri vairākām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tostarp aizsargājamo ainavu apvidum "Ādaži" un dabas liegumam "Garkalnes meži" - Latvijas pēdējās zaļo vārnu populācijas dzīvesvietai.

Ietekmes uz vidi novērtējums plānotajam dzelzceļam vēl nav veikts, tāpēc varētu cerēt, ka šis variants (kurš visos plānos iezīmēts ar sarkanu krāsu) tiks atmests, bet tas droši vien lielā mērā atkarīgs no tā, kas šo ietekmes uz vidi novērtējumu veiks (šo novērtējumu kvalitāte ir cits stāsts, kas būtu stāstāms citu reizi). Tomēr mazliet dīvaini, ka šāds variants vispār tiek apsvērts, turklāt pagaidām tapušajos dokumentos tas atzīts par labāko arī no vides viedokļa (es nejokoju!).

Varētu, protams, pieņemt, ka dzelzceļu plānotāji nezina un ka viņiem nav jāzina par Natura 2000 teritorijām. Vienkārši ievelk sarkanu strīpu kartē pa īsāko ceļu no punkta A uz punktu B, un tad nu lai citi vērtē. Tomēr "AECOM Limited" sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka "sarkanā" līnija skars visvairāk Natura 2000 teritoriju, un, lūk, kāds citāts (manā tulkojumā) no šī dokumenta:

"Kā minēts iepriekš, sarkanais variants ir galvenokārt jauna līnija, kas pārsvarā iet caur lauksaimniecības un meža zemēm. Lai gan tā iet cauri vairākām Natura 2000 vietām un tas ietekmēs plānošanas procesu, nav sagaidāms, ka tas sagādās būtiskas problēmas projekta īstenošanai."

Būdams viens no potenciālajiem problēmu radītājiem, varu apsolīt un likt aiz auss dzelzceļa plānotājiem, ka, mēģinot īstenot "sarkano variantu", būtiskas problēmas ir gan gaidāmas. Ilustrācijai, ko tas nozīmē, varu atgādināt gadījumu, kad Polijā nācās pārplānot "Via Baltica" posmu, lai neiznīcinātu dabas vērtības Rospudas upes ielejā (par šo gadījumu var lasīt šeit).

Atgriežoties Latvijā, gribu vērst uzmanību arī uz kādu ekonomisku aspektu, kas plānotājiem paslīdējis garām vai nav šķitis svarīgs. Aizsargājamo ainavu apvidū "Ādaži" ir īstenots ES finansēts projekts, kura ietvaros tika atjaunots purvs (kuram tieši pa vidu plānots jaunais dzelzceļš), un nupat uzsākts jauns projekts, lai šos darbus turpinātu. Šeit iezīmējas kārtējais nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanas gadījums - nauda tiek ieguldīta biotopu atjaunošanā un pēc tam vēlreiz - atjaunoto biotopu iznīcināšanā, un pēc tam vēl trešo reizi - kad Latvijai būs jāmaksā soda nauda pēc zaudējuma ES tiesā par Natura 2000 teritoriju postīšanu.

Visbeidzot gribu citēt vienu tabuliņu no "Rail Baltica" koridora alternatīvu izvērtējuma, kas uzskatāmi parāda plānotāju vērtību skalu. Vērtējumā izmantota virkne indikatoru, kas kopvērtējumā tika apvienoti ar šādu svaru:

- ekonomiskie un reģionālās attīstības indikatori - 45%;
- sociālie - 25%;
- telpiskās plānošanas - 20%;
- vides - 10%.

Prioritāšu secība skaidra - nauda, cilvēki, vide...