Tradīcijas jāturpina, tāpēc šoreiz par LNT šīvakara filmu "Latvijas meži - mīti un realitāte". Es pieļauju, ka LNT objektivitāti tāpat neviens augstu nevērtē, tāpēc arī man nebija pārsteigums, ka, protams, arī šoreiz neviens no dabas aizsardzības puses uzklausīts netika. Tika izmantots vienīgi vecs ieraksts intervijai ar Uģi Rotbergu un arī tikai tāpēc, lai pateiktu, ka Rotbergs runā muļķības. Netika uzklausīts arī neviens iedzīvotājs ("ogotājs un sēņotājs"), kura piemājas mežs ir nocirsts. Tad nu vīri, kas ekonomiku labi pārzina, runāja gan par ogošanu, gan par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Šoreiz tāds smalks gājiens bija tas, ka arī no "Latvijas valsts mežiem" neviens nerunāja, bet citi stāstīja, cik LVM labi un pareizi strādā (ja vien viņiem ļautu strādāt, kā vēlas).
Tā ir laba pieeja nosaukt kaut ko par "Mīti un realitāte". Tad katram muļķim ir skaidrs, ka "mīts" ir blēņas, bet "realitāte" - vienīgā patiesība. Viss tik melns un balts uz paplātes nolikts, ka nevienam pašam nav galva jālauza. Gan "mītu", gan "realitātes" raidījumā bija tik daudz, ka nav ne iespējams, ne vajadzīgs visu analizēt, bet te daži punkti, kas man šķita būtiskākie:
"REALITĀTE": Mežu platības Latvijā ir dubultojušās (versijas filmā atšķīrās vai nu no pirmajiem Ulmaņa laikiem vai no 20. gs. 50. gadiem).
KOMENTĀRS: Jā, mežu Latvijā ir kļuvis vairāk. Pirmais jautājums: Nu un tad? Ko mums no tā vajadzētu secināt - ka cirst var vairāk? Ka mēs nespējam nocirst visu? Ka agrāk bija, atvainojos, sūdīgi, un tagad labi? Ka mums vajadzētu panākt, lai ir tik, vēlreiz atvainojos, sūdīgi, kā bija kādreiz? Otrais jautājums: Kas ir mežs? Vecas statistikas man pie rokas nav, bet te viena bildīte (no oficiālajiem Valsts mežu dienesta datiem), kas parāda to, ka vismaz pēdējos gados tas, kā platība ir palielinājusies ir izcirtumi un mežs, kas jaunāks par 10 gadiem, kamēr vecāka meža platības ir samazinājušās:
"REALITĀTE": Bez cilvēka palīdzības kārtīgs mežs izaugt nevar. Neapsaimniekoti meži būs kā Sibīrijā, kur koki sakrituši krustām šķērsām. Neviens saimnieks tādus negribētu.
KOMENTĀRS: Nē, tieši mežs ir tā ekosistēma, kas bez cilvēka iejaukšanās var iztikt ļoti labi. Privātās un ne tik privātās sarunās pat Latvijas Kokrūpniecības federācijas šefs atzīst, ka ne jau mežam vajag cilvēku, bet cilvēkam mežu. Tieši cilvēka neskartie meži ir viena no lielākajām dabas vērtībām un attieksme, ka šie meži nav kārtīgi vai vērtīgi, ir tradicionālais "koksne-nauda" skatījums uz mežu.
"REALITĀTE": Katru gadu izcērt vien 12 miljonus kubikmetru meža, bet "Silava" aprēķinājusi, ka pieaugums ir 25 miljoni kubikmetru.
KOMENTĀRS: Lai gan precīzi skaitļus neatceros, esmu bijis vairākās sanāksmēs, kur "Silava" savu pētījumu rezultātus ir prezentējusi, un viņu lūgums vienmēr ir bijis NEIZMANTOT šo pieauguma aprēķinu dažādās diskusijās, jo nav zināms, kāda ir mežu dabiskā "mirstība". Runājot līdzībās (bet statistika ir īsta): 2009. gadā Latvijā piedzima 21750 mazuļi. Uz šādas dzimstības fona šķiet pilnīgi nebūtiski tas, ka emigrēja tikai 7388 cilvēki (apmēram trešā daļa no dzimstības). Tātad Latvijā ar demogrāfiju tāpat kā ar mežiem viss ir kārtībā!
"REALITĀTE": Samazinoties mežizstrādes apjomiem, palielināsies bezdarbs.
KOMENTĀRS: Sk. grafikus manā ierakstā 13. februārī
"REALITĀTE": Nav vērts uztraukties par to, ko stāsta arābu televīzija "Al Jazeera", jo šai televīzijai nav lielas ietekmes. Ja filmu rādītu, piemēram, BBC, tad gan būtu problēma.
KOMENTĀRS: Ziņkārības dzīts pēc "Al Jazeera" sižeta noskatīšanās sazinājos ar kolēģi Lielbritānijā (sabiedrisko attiecību speciālistu turienes ornitoloģijas biedrībā), lai apvaicātos, kā briti šo kanālu vērtē. Viņš atbildēja, ka attieksme pret "Al Jazeera" esot tāda pati kā pret citām televīzijām. Neoficiāla informācija (t.i., baumas) liecina, ka BBC iekšējā cenzūra ir pārāk liela, lai šādus sižetus atļautos rādīt.
Visbeidzot gribēju piebilst, ka nu nekādi nevaru saprast, kāpēc Latvijas televīzijas, runājot par "Al Jazeera" filmu "Latvia's Pulp Fiction", spītīgi izvairās no filmā runājušo cilvēku (vietējo iedzīvotāju un dabas aizsardzības interešu pārstāvju) intervēšanas. Tie taču nav nekādi Kataras arābi! Viņi dzīvo starp mums!
pirmdiena, 2011. gada 21. februāris
svētdiena, 2011. gada 13. februāris
Turpinājums par mežiem - Al Jazeera un LNT
Ja reiz esmu iesācis komentēt Latvijas televīzījās atspoguļoto informāciju par "Al Jazeera" sižetu par mežu apsaimniekošanu Latvijā, jāturpina vien to darīt. Šovarak ziņa par "Al Jazeera" filmu bija skatāma raidījumā "LNT Top 10". No vienas puses - šoreiz sižets no aptaujāto viedokļa bija izdevies par kapeiku objektīvāks nekā TV3. Pat Uģis Rotbergs bija pamanījies iekļūt starp runātājiem. Tas, kas šoreiz kaitināja visvairāk bija absolūti sagrozītais un pārspīlētais "Al Jazeera" filmas pārstāsts. Ilustrācijai - LNT stāsta, ka arābu televīzijas sižetā minēts, ka mežus Latvijā izcērt divreiz lielākā apjomā nekā tas ir ar likumu atļauts. Bet patiesībā minētajā sižetā stāstīts, ka Latvijā strādājošo hārvesteru jauda ir divreiz lielāka nekā ar likumu atļautais ciršanas apjoms. Par hārvesteru jaudām maz zinu, tāpēc nevaru spriest, vai "Al Jazeera" stāsta patiesību, bet šā vai tā skaidri redzams, ka paši LNT šo teikumu interpretējuši tā, lai dramatiskāk izklausītos. Nav jau teikts, ka hārvesteri strādā uz pilnu jaudu, turklāt likums ciršanas apjomu nosaka tikai valsts mežos, bet hārvesteri strādā arī privātajos. Šis ir tikai viens piemērs tam, cik neobjektīvs ir LNT pasniegtais pārstāsts, tāpēc mans aicinājums visiem, kam tas interesē, nevērtēt "Al Jazeera" sižetu pēc pārstāsta Latvijas televīziju raidījumos, bet noskatīties to un vērtēt pašiem.
Šajā pašā sižetā bija interesanti klausīties ekonomisko interešu pārstāvju komentārus, kas kārtējo reizi bija piesātināti ar klasiskām demagoģiskām klišejām. Sak, mežu pēdējos piecdesmit gados esot vairāk kļuvis. Jā, meža zemju(!) platības Latvijā tiešām ir palielinājušās, bet ar to pamatot ciršanas apjomu palielinājumu ir līdzvērtīgi kā pateikt: "Pēdējos desmit gados Latvijā dzimst daudz bērnu, tāpēc tagad cilvēkus laidīsim pensijā no 40 gadu vecuma." Ja meža platības palielinās TAGAD, tad ciršanas apjomu palielināt varēs PĒC 100 GADIEM!
Vēl viens domu grauds, ko klausīties nu jau kļūst kaitinoši, ir tas, cik daudz cilvēkus meža nozare nodarbina un cik daudz nodokļus maksā. Pavisam atklāti varu teikt, ka man nav naida pret kokrūpniecību kā tādu - es kurinu krāsni ar malku, man patīk koka mājas un riebjas plastmasas logi. Taču es neesmu tik naivs, lai ticētu, ka kāds bizness strādā ar mērķi samaksāt vairāk nodokļus, palielināt nodarbināto skaitu vai pabarot pensionārus. Uzņēmējdarbības vienīgais mērķis ir maksimāla peļņa! Šāds mērķis, protams, ir saprotams un attaisnojams, jo līdz zināmai robežai dod arī "sabiedrisko labumu" (piem., tos pašus nodokļus un darba vietas), bet tikai līdz brīdim, kad tas nenonāk pretrunā ar peļņas gūšanu. Ilustrācijai varu piedāvāt divus grafikus, kas nav manis izdomāti, bet no oficiālās statistikas ņemti:
Šajos grafikos labi redzams, ka meža nozarē strādājošo skaits kopš 2004. gada ir samazinājies gandrīz divas reizes, lai gan mežizstrādes apjomi ir bijuši svārstīgi, un 2009. gadā tie bijuši 2004. gada līmenī. Nu nevar vainot "zaļos" un dabas aizsardzību pie darba vietu sarukuma nozarē, ja skaidrs ir tas, ka pašas nozares mērķis ir izcirst pēc iespējas vairāk ar iespējami mazāku darbinieku skaitu!
LNT sižeta nobeigums nevilšus izraisīja smaidu: Burkovska kungs paziņoja, ka tikšot izplatīta "objektīva un pozitīva" informācija par situāciju Latvijas mežos. Interesants uzstādījums, ka objekīvai informācijai noteikti jābūt pozitīvai! Bet var jau būt, ka domāts bija kā vecajā jokā - ja gribi apprecēt skaistu, gudru un bagātu sievieti, būs jāprecas trīsreiz...
Šajā pašā sižetā bija interesanti klausīties ekonomisko interešu pārstāvju komentārus, kas kārtējo reizi bija piesātināti ar klasiskām demagoģiskām klišejām. Sak, mežu pēdējos piecdesmit gados esot vairāk kļuvis. Jā, meža zemju(!) platības Latvijā tiešām ir palielinājušās, bet ar to pamatot ciršanas apjomu palielinājumu ir līdzvērtīgi kā pateikt: "Pēdējos desmit gados Latvijā dzimst daudz bērnu, tāpēc tagad cilvēkus laidīsim pensijā no 40 gadu vecuma." Ja meža platības palielinās TAGAD, tad ciršanas apjomu palielināt varēs PĒC 100 GADIEM!
Vēl viens domu grauds, ko klausīties nu jau kļūst kaitinoši, ir tas, cik daudz cilvēkus meža nozare nodarbina un cik daudz nodokļus maksā. Pavisam atklāti varu teikt, ka man nav naida pret kokrūpniecību kā tādu - es kurinu krāsni ar malku, man patīk koka mājas un riebjas plastmasas logi. Taču es neesmu tik naivs, lai ticētu, ka kāds bizness strādā ar mērķi samaksāt vairāk nodokļus, palielināt nodarbināto skaitu vai pabarot pensionārus. Uzņēmējdarbības vienīgais mērķis ir maksimāla peļņa! Šāds mērķis, protams, ir saprotams un attaisnojams, jo līdz zināmai robežai dod arī "sabiedrisko labumu" (piem., tos pašus nodokļus un darba vietas), bet tikai līdz brīdim, kad tas nenonāk pretrunā ar peļņas gūšanu. Ilustrācijai varu piedāvāt divus grafikus, kas nav manis izdomāti, bet no oficiālās statistikas ņemti:
Šajos grafikos labi redzams, ka meža nozarē strādājošo skaits kopš 2004. gada ir samazinājies gandrīz divas reizes, lai gan mežizstrādes apjomi ir bijuši svārstīgi, un 2009. gadā tie bijuši 2004. gada līmenī. Nu nevar vainot "zaļos" un dabas aizsardzību pie darba vietu sarukuma nozarē, ja skaidrs ir tas, ka pašas nozares mērķis ir izcirst pēc iespējas vairāk ar iespējami mazāku darbinieku skaitu!
LNT sižeta nobeigums nevilšus izraisīja smaidu: Burkovska kungs paziņoja, ka tikšot izplatīta "objektīva un pozitīva" informācija par situāciju Latvijas mežos. Interesants uzstādījums, ka objekīvai informācijai noteikti jābūt pozitīvai! Bet var jau būt, ka domāts bija kā vecajā jokā - ja gribi apprecēt skaistu, gudru un bagātu sievieti, būs jāprecas trīsreiz...
piektdiena, 2011. gada 11. februāris
Meža putnu aizsardzībai ar Eiropas prasībām nepietiek
Bieži vien dabas aizsardzība Latvijā notiek tikai tik daudz, cik prasa "Eiropa". Tā vien šķiet, ka paši neko sargāt negribam, bet vienkārši baidāmies no tā, ka Eiropa sados pa muguru, ja prasības nepildīsim. Gatavojoties Eiropas Ornitologu savienības konferencei, izdomāju paanalizēt, cik lielā mērā Eiropas prasības, šajā gadījumā tā sauktā Putnu direktīva, aizsargā mūsu putnu sugas. Būtībā Putnu direktīva aizsargā visus Eiropas savvaļas putnus un nosaka to, ka putnus nedrīkst galēt (ar izņēmumiem), traucēt utt., vienu vārdu sakot, jārūpējas par to labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Reālajā dzīvē gan Putnu direktīva bieži vien tiek noreducēta uz tās 1. pielikumā uzskaitītajām sugām (īpaši aizsargājamām), kuru aizsardzībai tiek veidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (Natura 2000 teritoriju tīkla ietvaros).
Tā kā Natura 2000 tīkla izveide Latvijā lielos vilcienos ir pabeigta, varētu pieņemt, ka to, ko nu Eiropa mums prasa sargāt, to sargājam. Neņemot vērā dažus ekstrēmus retumus, Latvijā ligzdo 58 Putnu direktīvas 1. pielikuma sugas. Ja pieņemam, ka tā putnu populācijas daļa, kas ligzdo Natura 2000 teritorijā ir aizsargāta, tad visaizsargātākās no šīm ir purva putnu sugas (vidēji 61% šo sugu populāciju ligzdo Natura 2000 vietās), tām seko lauku sugas (40%), ūdeņu sugas (39%) un piekrastes sugas (35%), bet pašas pēdējās, ar vidējo populācijas aizsardzības līmeni tikai 11%, ir meža putnu sugas. No vienas puses iznāk labi - mūsu mežos arī ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām vēl dzīvo daudz putnu, kas Eiropas mērogā ir īpaši aizsargājami. No otras puses, tie (vidēji) 89% paliek Eiropas likumu neaizsargāti. Jā, jā, populāciju lielumi samazināties nedrīkst (arī par to Eiropa dod pa muguru), bet tāda īsta mehānisma sugu aizsardzībai ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām pagaidām nav...
...vai, pareizāk sakot, gandrīz nav. Dažām meža putnu sugām Latvijā var veidot mikroliegumus, un no populācijas aizsardzības līmeņa viedokļa vismaz daļai sugu (piemēram, melnajam stārķim un mednim) tie ir daudz būtiskāki nekā Natura 2000 teritorijas. Problēma tikai tā, ka mikroliegumi ir tikai mazi aizsargāti meža pleķīši ligzdu apkārtnē, kas bieži vien visu sugai nepieciešamo nenodrošina (t.i., ja nocirsts tiek viss pārējais, arī mikroliegums neko īsti nedod), un ar visu to reti kurai sugai aizsardzības līmenis ir virs 10% kopējās populācijas.
Tām sugām, kas Putnu direktīvas 1. pielikumā vai kam mikroliegumi veidojami, vēl ir paveicies, bet ir ne viena vien suga (vistu vanags droši vien ir labākais piemērs), ko Eiropa īsti neaizsargā un kam mikroliegumus veidot arī nav paredzēts, bet kam tik labi nemaz neiet.
Nav šaubu, ka tad, ja gribam nodrošināt meža putnu saglabāšanos, gan Putnu direktīvai, gan mikroliegumu viedošanai ir liela nozīme, bet ar to vien ir par maz. Patiesībā jebkuras sugas jēdzīgai aizsardzībai nepietiek arī īpaši aizsargājamu teritoriju (vienalga, kādu) izveidošanu, aizmirstot par to, kas notiek ārpus tām. Vienmēr būs zināma populācijas daļa "ārpusē", kuru pazaudēt mēs negribētu (nedod Dievs, Latvijā saglabātos tikai tie 3% melno dzilnu, kas ligzdo Natura 2000 vietās!). Visu Latviju par aizsargājamo teritoriju padarīt arī nebūtu jēdzīgi, tāpēc jādomā par sugu aizsardzību ne tikai vietu, bet ainavas (vai valsts) līmenī (un nevis tikai nosaucot kādu sugu par īpaši aizsargājamu). Ja atgriežamies tieši pie meža sugām, tad jādomā, kā mežā saimniekot - ekoloģiskie koki, kas atstāti izcirtumos, ir vērtīgs pasākums, bet noteikti būtu jādomā arī par miera periodu putnu ligzdošanas laikā un kailciršu īpatsvara samazināšanu, vecu mežu aizsardzību, "ekoloģiskajiem koridoriem" starp īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (lai tās nekļūtu par saliņām tuksnesī) utt. Bet to visu mums Eiropa neprasīs, būs vien pašiem jāgrib...
Tā kā Natura 2000 tīkla izveide Latvijā lielos vilcienos ir pabeigta, varētu pieņemt, ka to, ko nu Eiropa mums prasa sargāt, to sargājam. Neņemot vērā dažus ekstrēmus retumus, Latvijā ligzdo 58 Putnu direktīvas 1. pielikuma sugas. Ja pieņemam, ka tā putnu populācijas daļa, kas ligzdo Natura 2000 teritorijā ir aizsargāta, tad visaizsargātākās no šīm ir purva putnu sugas (vidēji 61% šo sugu populāciju ligzdo Natura 2000 vietās), tām seko lauku sugas (40%), ūdeņu sugas (39%) un piekrastes sugas (35%), bet pašas pēdējās, ar vidējo populācijas aizsardzības līmeni tikai 11%, ir meža putnu sugas. No vienas puses iznāk labi - mūsu mežos arī ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām vēl dzīvo daudz putnu, kas Eiropas mērogā ir īpaši aizsargājami. No otras puses, tie (vidēji) 89% paliek Eiropas likumu neaizsargāti. Jā, jā, populāciju lielumi samazināties nedrīkst (arī par to Eiropa dod pa muguru), bet tāda īsta mehānisma sugu aizsardzībai ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām pagaidām nav...
...vai, pareizāk sakot, gandrīz nav. Dažām meža putnu sugām Latvijā var veidot mikroliegumus, un no populācijas aizsardzības līmeņa viedokļa vismaz daļai sugu (piemēram, melnajam stārķim un mednim) tie ir daudz būtiskāki nekā Natura 2000 teritorijas. Problēma tikai tā, ka mikroliegumi ir tikai mazi aizsargāti meža pleķīši ligzdu apkārtnē, kas bieži vien visu sugai nepieciešamo nenodrošina (t.i., ja nocirsts tiek viss pārējais, arī mikroliegums neko īsti nedod), un ar visu to reti kurai sugai aizsardzības līmenis ir virs 10% kopējās populācijas.
Tām sugām, kas Putnu direktīvas 1. pielikumā vai kam mikroliegumi veidojami, vēl ir paveicies, bet ir ne viena vien suga (vistu vanags droši vien ir labākais piemērs), ko Eiropa īsti neaizsargā un kam mikroliegumus veidot arī nav paredzēts, bet kam tik labi nemaz neiet.
Nav šaubu, ka tad, ja gribam nodrošināt meža putnu saglabāšanos, gan Putnu direktīvai, gan mikroliegumu viedošanai ir liela nozīme, bet ar to vien ir par maz. Patiesībā jebkuras sugas jēdzīgai aizsardzībai nepietiek arī īpaši aizsargājamu teritoriju (vienalga, kādu) izveidošanu, aizmirstot par to, kas notiek ārpus tām. Vienmēr būs zināma populācijas daļa "ārpusē", kuru pazaudēt mēs negribētu (nedod Dievs, Latvijā saglabātos tikai tie 3% melno dzilnu, kas ligzdo Natura 2000 vietās!). Visu Latviju par aizsargājamo teritoriju padarīt arī nebūtu jēdzīgi, tāpēc jādomā par sugu aizsardzību ne tikai vietu, bet ainavas (vai valsts) līmenī (un nevis tikai nosaucot kādu sugu par īpaši aizsargājamu). Ja atgriežamies tieši pie meža sugām, tad jādomā, kā mežā saimniekot - ekoloģiskie koki, kas atstāti izcirtumos, ir vērtīgs pasākums, bet noteikti būtu jādomā arī par miera periodu putnu ligzdošanas laikā un kailciršu īpatsvara samazināšanu, vecu mežu aizsardzību, "ekoloģiskajiem koridoriem" starp īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (lai tās nekļūtu par saliņām tuksnesī) utt. Bet to visu mums Eiropa neprasīs, būs vien pašiem jāgrib...
piektdiena, 2011. gada 4. februāris
Par mežiem - Al Jazeera un TV3
Internets man te mežā lēns un dators pilns līdz lūpai, tāpēc viegli tas negāja, bet galu galā noskatījos nu jau daudz kur izreklamēto "Al Jazeera" filmu "Latvia's Pulp Fiction" par mežu apsaimniekošanu Latvijā. Pēc TV3 sižeta par šo filmu nu nevarēju nenoskatīties! TV3 šī filma tika pieteikta kā "arābu televīzija izsmej Latviju". Es, Latvijas patriots būdams, tad nu pacietīgi gaidīju, kamēr filma ielādēsies, lai redzētu, ko tad tie arābi par manu valsti smejas...
Ne nu smejas ne kā. Rāda un stāsta, cik vērtīgi mūsu meži, un cik nesaprātīgi tie tiek apsaimniekoti - valsts mežu apsaimniekotājam FSC sertifikāts, kas (teorētiski) apliecina dabai draudzīgu saimniekošanu mežā, ir atņemts, bet koksne no mūsu mežiem joprojām lielā apjomā tiek vesta uz Lielbritāniju ar ziņu, ka no saudzīgi apsaimniekotiem mežiem nākusi. "Arābi" aptaujājuši turpat vai visas iesaitītās puses - sākot no premjerministra līdz pat vietējiem iedzīvotājiem, bet galvenie runātāji ir Guntis Brūmelis un Māris Strazds - visnotaļ cienījami vīri, kas, tā teikt, "mežā ir bijuši".
TV3 ziņās Kotoviča kungs (iz "Latvijas valsts mežiem") un Klausa kungs (no kokrūpniekiem) saka, ka meli tas viss esot un politisks pasūtījums... Jāatzīst, nav man pie rokas datu, lai visus "Pulp Fiction" minētos faktus varētu pārbaudīt, bet iespaids radās, ka muļķību nav ne par kapeiku vairāk kā vidējā žurnālista darbā. Nu nevar noliegt to, ka pie mums Latvijā kailcirtes ir lielā cieņā, lai gan ar ekoloģiski pamatotu saimniekošanu tam nav nekāda sakara. Nevar noliegt, ka pie mums mežs skaitās arī pliks lauks ar maziem kociņiem. Nevar noliegt, ka ne viens vien dabai vērtīgs meža stūris ir sahārvesterēts baļķos, ko britiem ar smalko FSC logo virsū pārdot. Un nevar noliegt arī to, ka "Latvijas valsts mežiem" FSC seritikāts ir apturēts...
Bet man visvairāk, skatoties divu dažādu televīziju (mūsējo un arābu) sižetus par vienu un to pašu tēmu, acīs krita tas, ka "Al Jazeera" bija runājuši ar visiem - gan ar LVM, gan ar kokrūpniekiem, gan ar amatpersonām, bet TV3 bija iztikuši ar diviem kungiem no saimnieciskā gala, un nebija pat papūlējušies "paņemt pie dziesmas" filmas galvenos runātājus - G. Brūmeli un M. Strazdu. Varēja tak prasīt lai nu taisnojas, kā ļauj arābiem par mūsu valsti smieties!
Abonēt:
Ziņas (Atom)