trešdiena, 2017. gada 26. aprīlis

Neiejauciet bērnus!

Pēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi" (šeit), kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.

Nosodot finansējuma piešķiršanu dabas aizsardzībai, virsraksts kliedz "Kāpēc putnu skaitīšana ir svarīgāka par mūsu bērnu nākotni?" Atbildu - nav. Par mūsu bērniem svarīgāks nav nekas! Tieši tāpēc bērnu piesaukšana ir ārkārtīgi viegli izmantojams arguments, kad argumentu trūkst. Kāpēc sporta sponsorēšana ir svarīgāka par mūsu bērnu nākotni? Kāpēc baznīcu atjaunošana ir svarīgāka par mūsu bērnu nākotni? Kāpēc ceļu asfaltēšana ir svarīgāka par mūsu bērnu nākotni? Kāpēc Cūkmena algošana ir svarīgāka par mūsu bērnu nākotni?

Dabas aizsardzība ir darbs mūsu bērnu nākotnes labā. Neskaitāmi avoti apliecina (piemēram, šis pavisam svaigais pētījums), ka saskarsme ar dabu ir būtiska cilvēka garīgās un fiziskās veselības nodrošināšanai. Arī M. Liopas uzskaitījumā minētais LOB projekts "Atklāj putnu migrācijas burvību!" ir viens no tiem pasākumiem, kas ļauj Latvijas iedzīvotājiem, tostarp ģimenēm ar bērniem, bez maksas speciālistu pavadībā doties dabā, iepazīt putnus. Protams, paēdis no tādas ekskursijas nebūsi, bet atceros, ar kādu prieku šādu ekskursiju savulaik uztvēra Ķemeru bērnu nama bērni. Atceros, ar kādu interesi putnu balsīs ieklausījās vājredzīgie bērni no Strazdumuižas internātvidusskolas.

Savā aizrautībā "atmaskot" finansējuma piešķiršanu dabas aizsardzībai M. Liopa nav pamanījis, ka vienu no projektiem daļēji īsteno arī paša M. Liopas barotāji - AS "Latvijas valsts meži", cits projekts sniedz informāciju Nacionālajā attīstības plānā iekļautajiem rādītājiem, projektu finansējuma avoti daļā gadījumu ir tieši dabas aizsardzībai iezīmēti un nav izmantojami nekam citam utt.

Ceru, ka, pirms ķerties pie sava raksta, M. Liopa vismaz ziedoja kādai bērnu aizsardzības organizācijai. Citādi šāda šķietama iestāšanās par bērnu interesēm ir vismaz liekulīga. Šķiet, M. Liopa ir aizmirsis būtisku faktu - arī paša vadītā Latvijas Mežu sertifikācijas padome (LMSP) ir galvenokārt par valsts (AS "Latvijas valsts meži") līdzekļiem finansēta. Jā, arī šos līdzekļus varētu iztērēt lietderīgāk. Patiesību sakot, maz būtu tādu lietu, kas nav lietderīgākas par finansējuma piešķiršanu morāli bankrotējušai organizācijai, kas uzmanības pievēršanas nolūkos ir gatava pakāpties uz nelaimē nonākušiem bērniem.

Visbeidzot gribu vērsties pie AS "Latvijas valsts meži", LVMI "Silava", aģentūras "Meža pētīšanas stacija", Ogres tehnikuma, LLU Meža fakultātes un citiem LMSP biedriem: Cik zemu var krist Jūsu pārstāvētās organizācijas vadītājs, lai Jūs joprojām uzskatītu šādas organizācijas finansēšanu par attaisnojamu?

pirmdiena, 2017. gada 10. aprīlis

Medniekam putni ir jāpazīst!

Tā vien šķiet, ka lielākoties mani raksti par medību tēmu pēdējā laikā top kā reakcija uz žurnālā "Medības" rakstīto. Arī šī reize nebūs izņēmums, jo, lūk, ko varam lasīt svaigākajā žurnāla numurā rakstā par medību eksāmena jautājumiem:

"Daudzos eksāmena jautājumos dzīvnieki, putni, to pēdas jāatpazīst pēc attēliem. Diemžēl šie attēli tiek glabāti teju kā militārus noslēpumus saturošas kartes. Arī šie attēli noslepenoti, lai jaunais mednieks neiezubrītu pareizās atbildes. Būtu labi, ja tiktu publicēts to dzīvnieku, īpaši putnu, saraksts, kuru attēli jautājumos var parādīties. Pretējā gadījumā jaunajam medniekam nepieciešama vismaz akadēmiska ornitologa izglītība. 

Pat speciālistam būtu grūti atšķirt līdzīgas pīļu sugas, īpaši, ja attēli nav pietiekami kvalitatīvi uzņemti un tajos nav labi atšķiramas sugas īpatnības. Piemēram, cekulpīlei, kas fotografēta lietus laikā, cekuls nebūs redzams, gaigalai, ja putns jaunāks, baltā riņķīša uz vaiga nebūs. Tāpat grūti atšķirt spārnu nianses."

Sākšu ar labu ziņu jaunajiem medniekiem - saraksts ar sugām, kuru attēli var parādīties medību eksāmena jautājumos, ir publicēts. Lūk, kur to var atrast: https://likumi.lv/doc.php?id=267976

Jāatzīst, ir ļoti neparasti šādu rakstu atrast žurnālā, kura galvenā redaktore pavisam nesen dedzīgi apgalvoja, ka mednieki spēšot atšķirt mērkaziņu no ķikuta. Tagad izrādās, ka bez ornitologa izglītības vai vismaz iepriekš pateiktām pareizajām atbildēm pat pīļu atšķiršana sagādā problēmas.

Protams, medniekam (vienalga, jaunajam vai vecajam) ir jāvar atšķirt pīles, pirms ņem bisi un brauc ezerā. Vēl vairāk - mednieku spējām pīļu pazīšanā vajadzētu būt vismaz tikpat labām, ja ne labākām kā akadēmiski izglītotam ornitologam. Ja ornitologs neatpazīst kādu pīli, no tā neviens nenomirst, ko nevarētu teikt par mednieku kļūdām. Turklāt medniekam pīli jāpaspēj atpazīt ātri un nereti sliktos apstākļos. Pīlei, kas vakarā izceļas no niedrēm un aizlido, arī nebūs ne cekuls, ne baltais riņķītis redzams.

Principā varētu piekrist kādreiz Jāņa Vīksnes teiktajam, ka galvenais medniekam ir atšķirt medījamu sugu no nemedījamas. Taču, kā zināms, divas pīļu sugas, kopš Jānis to teica, no medījamo sugu saraksta ir svītrotas. Arī nākotnē, turpinoties dabas daudzveidības sarukumam, arvien vairāk medījamu sugu var kļūt par nemedījamām un pieeja "pīle - drīkst medīt, kaut kas cits - nedrīkst" praksē noderēs arvien mazāk.

Lai atšķirtu sugas, ir jāmācās. Un ne jau tikai, iegaumējot noteiktas bildītes pirms eksāmena. Iespējas mācīties ir visplašākās - gan īpaši medniekiem domāti kursi, gan LOB rīkotās lekcijas un semināri. Tomēr vislabāk mācīties, ejot dabā un skatoties uz putniem. Varbūt topošajam medniekam būtu vērts kādus piecus gadus padzīvot kā vienkāršam putnu vērotājam un tikai tad ķerties pie ieroča?

Piedāvāju iespēju mazliet izglītoties arī tagad. Aicinu mana bloga lasītājus medniekus atpazīt attēlā redzamo putnu. Papildjautājums: Kāpēc esmu izvēlējies uzdevumam tieši šo sugu?

Foto: Jānis Ķuze