Sēžu, skatos 21. oktobra TV3 ziņas un uzzinu, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sasaucis preses konferenci, lai ziņotu, ka nāk pasaules gals, ja ne pasaules gals, tad akmens laikmets točna. Akmens laikmetu nesīšot prasība samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu. Mums Latvijā esot tikai trīs ceļi kā to izdarīt - satiksmē pāriet uz elektromobiļiem (kā nu jau akmens laikmetā pārvietojās), atteikties no lopkopības vai arī (nedod Dievs!) atteikties no dabasgāzes kurināšanas un pāriet uz biomasu.
Nozare.lv publicētajā ziņā gan laikam ministra pravietojums būs pārprasts, jo tajā viņš citēts sakām, ka Latvija jau par 60% emisijas samazinājusi. Tad jau laikam varam atļauties pat mazliet vairāk emitēt un tad vismaz līdz tam akmens laikmeta līmenim izaugt.
Nopietni runājot, mazliet jokaini, ka cilvēks, kas līdz ministram uzkalpojies, skatās uz pasauli tik vienkārši. V. Dombrovska izteikumos, no kuriem vajadzēja dvest bezcerībai, es saklausīju vienu pavisam racionālu iespēju - kā būtu no visa pa druskai? Ja mums ir trīs iespējas, kā pilnībā atrisināt emisiju problēmu, varbūt varam daļēji pāriet uz elektromobiļiem, mazāk dedzināt dabasgāzi un varbūt arī mazāk lopu audzēt? Vismaz uz pirmajiem diviem mērķiem mēs taču tiecamies tāpat, un ne jau tikai Eiropas Komisijas spiediena un emisiju dēļ, bet arī tāpēc, ka gribam elpot gaisu, kas mazliet tīrāks no izplūdes gāzēm, un mazliet mazāk no Krievijas gāzes atkarīgi būt, bet savus resursus izmantot.
Droši vien visām problēmām var atrast kādu vienkāršu un radikālu risinājumu. Budžetā nepietiek naudas pensijām? Pensionārus ragaviņās un uz mežu! Vajag palielināt algas skolotājiem? Nemaksājam ārstiem! Pārāk daudz latviešu aizbrauc uz ārzemēm? Pievienojam Lielbritāniju un Īriju Latvijai! Tas, ka mēs varam problēmai atrast kādu nepieņemamu risinājumu, nenozīmē, ka problēmu varam nerisināt. Patiesībā pētījumi parāda, ka tieši nerēķināšanās ar vidi var mūs atsviest ne gluži akmens laikmetā, bet 100 gadu pagātnē gan (lasīt šeit).
Ļoti ceru, ka preses konference kalpos kā atgādinājums, ka Dombrovska kungs jātur lielgabala šāviena (vai vismaz akmens sviediena) attālumā no Latviju un tās iedzīvotājus ietekmējošu lēmumu pieņemšanas. Ceru, ka jaunajā valdībā ministru amatos būs cilvēki, kas savā izpratnē izauguši no akmens laikmeta un spēj racionāli risināt 21. gadsimta problēmas.
otrdiena, 2014. gada 21. oktobris
trešdiena, 2014. gada 15. oktobris
Ko VARAM gaidīt no jaunā ministra?
Ziņas ziņo, ka, iespējams, rīt (17. oktobrī) partijas varētu vienoties par ministru sastāvu Laimdotas Straujumas vadītajā jaunajā valdībā. Protams, mani māc ziņkārība, kurš tad izcīnīs, ietirgos vai kā citādi iegūs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēslu. Uz šo vietu pretendē gan Nacionālā apvienība, gan Zaļo un zemnieku savienība.
Lai gan L. Straujuma teikusies valdību veidot no esošajiem un bijušajiem ministriem, skaidrs, ka pat tad, ja VARAM tiks NA, to nevadīs neviens no L. Straujumas iepriekšējiem ministriem šajā postenī. Einārs Cilinskis nostrādātu tikai līdz 16. martam, bet, kāpēc savu darbu nevar turpināt Romāns Naudiņš, ir noslēpums. Tātad jaunajā valdībā vismaz VARAM vadībā būs "jauniņais", un, ja tic ziņām, šis "jauniņais" varētu būt Kaspars Gerhards, ja pie VARAM tiks NA, vai Dana Reizniece-Ozola, ja ministra amats tiks atdots ZZS.
NA pārstāvis Gaidis Bērziņš kādā intervijā izteicās, ka tieši viņiem pieklātos vadīt VARAM, jo esot jāturpina iesāktie darbi. Tā kā G. Bērziņš neminēja, kuri tie būtu, pavaicāju NA tviterkontam, bet paliku bez atbildes. Uz nākošo jautājumu - kāpēc K. Gerhards ir piemērots šim ministra amatam, NA tviterkonts atbildēja: "Oficiāls ministriju sadalījums un kandidāti vēl nav nosaukti." Tātad atkal paliku bez atbildes. Tad nu meklēju pats...
Savulaik K. Gerhards bijis gan ekonomikas ministrs, gan satiksmes ministrs, tātad atbilst vismaz L. Straujumas vēlmei veidot valdību no ministriem ar pieredzi. Ievērojamus K. Gerharda sasniegumus vai vismaz izteikumus vides jomā neatceros. Reiz gan esot gribējis Latvijas atjaunojamos energoresursus kurināt Krievijas gāzes vietā, bet vēl vairāk gribēja kurināt ogles. Reiz esot Daugavas racēju spiediena rezultātā izveidojis darba grupu, bet tas tikai "mīļā miera labad", un galu galā darba grupa tāpat nolēmusi Daugavas rakšanu neatbalstīt. Īsāk sakot, nekā tāda, kas liecinātu par K. Gerharda rūpēm vai zināšanām par vides jautājumiem.
Un kā ar šahisti un daudzbērnu māti Danu Reiznieci-Ozolu? Jau tas vien vieš cerības - šahistiem jāspēj domāt vairākus gājienus uz priekšu, nevis tikai par īslaicīgiem ieguvumiem. Turklāt mātei noteikti rūp, kādā vidē dzīvos viņas bērni. Tomēr bažas rada D. Reiznieces-Ozolas piederība Vienmēr Smaidošā, Apsūdzētā, Bet Nesodītā, Pensionāru Drauga, Okupantu Ienaidnieka Aivara Lemberga partijai "Latvijai un Ventspilij". Visiem, šķiet, skaidra ir A. Lemberga ietekme uz ZZS, bet var just, ka savienībā ietilpstošā Zaļā partija vismaz mazliet dumpojas, taču būtu jābūt trakoti naivam, lai domātu, ka A. Lembergs nediriģē pats savu Ventspils partiju. Nav jau tā, ka A. Lembergs būtu aktīvs vides aizsardzības pretinieks, bet skaidrs, ka bizness šim kungam ir pirmajā vietā, tāpēc Zemkopības ministrijas un VARAM nonākšana viņa pakļautībā varētu būt riskants scenārijs Latvijas mežiem, laukiem un ūdeņiem, kam no ekosistēmām būtu jākļūst par dabas resursiem. D. Reizniece-Ozola gan savulaik esot iecirtusies pret partijas nostāju un nebalsojusi par ZZS izvirzīto A. Bērziņu, bet par oligarhu nīdēju V. Zatleru prezidenta amatā, bet vai šādu patstāvību varam gaidīt arī svarīgos jautājumos?
Tātad visticamāk, ja VARAM politisko vadību uzņemsies K. Gerhards vai D. Reizniece-Ozola, jebkurā gadījumā tiksim pie ministra, kam par vidi nav ne viedokļa, ne zināšanu, un kura galvenās rūpes ir par uzņēmējdarbības attīstību. Tomēr uz cerīgas nots jāatzīmē, ka gan Edmunds Sprūdžs, gan Romāns Naudiņš sāka darbu VARAM ar līdzīgu uzstādījumu, ka ar vidi viss kārtībā, bet jārūpējas par ekonomiku. Savā īsajā valdīšanas laikā abi ministri saprata, ka gluži viss kārtībā ar vidi nav un paspēja pat šo to labu paveikt. Tad nu turam īkšķus!
Lai gan L. Straujuma teikusies valdību veidot no esošajiem un bijušajiem ministriem, skaidrs, ka pat tad, ja VARAM tiks NA, to nevadīs neviens no L. Straujumas iepriekšējiem ministriem šajā postenī. Einārs Cilinskis nostrādātu tikai līdz 16. martam, bet, kāpēc savu darbu nevar turpināt Romāns Naudiņš, ir noslēpums. Tātad jaunajā valdībā vismaz VARAM vadībā būs "jauniņais", un, ja tic ziņām, šis "jauniņais" varētu būt Kaspars Gerhards, ja pie VARAM tiks NA, vai Dana Reizniece-Ozola, ja ministra amats tiks atdots ZZS.
NA pārstāvis Gaidis Bērziņš kādā intervijā izteicās, ka tieši viņiem pieklātos vadīt VARAM, jo esot jāturpina iesāktie darbi. Tā kā G. Bērziņš neminēja, kuri tie būtu, pavaicāju NA tviterkontam, bet paliku bez atbildes. Uz nākošo jautājumu - kāpēc K. Gerhards ir piemērots šim ministra amatam, NA tviterkonts atbildēja: "Oficiāls ministriju sadalījums un kandidāti vēl nav nosaukti." Tātad atkal paliku bez atbildes. Tad nu meklēju pats...
Savulaik K. Gerhards bijis gan ekonomikas ministrs, gan satiksmes ministrs, tātad atbilst vismaz L. Straujumas vēlmei veidot valdību no ministriem ar pieredzi. Ievērojamus K. Gerharda sasniegumus vai vismaz izteikumus vides jomā neatceros. Reiz gan esot gribējis Latvijas atjaunojamos energoresursus kurināt Krievijas gāzes vietā, bet vēl vairāk gribēja kurināt ogles. Reiz esot Daugavas racēju spiediena rezultātā izveidojis darba grupu, bet tas tikai "mīļā miera labad", un galu galā darba grupa tāpat nolēmusi Daugavas rakšanu neatbalstīt. Īsāk sakot, nekā tāda, kas liecinātu par K. Gerharda rūpēm vai zināšanām par vides jautājumiem.
Un kā ar šahisti un daudzbērnu māti Danu Reiznieci-Ozolu? Jau tas vien vieš cerības - šahistiem jāspēj domāt vairākus gājienus uz priekšu, nevis tikai par īslaicīgiem ieguvumiem. Turklāt mātei noteikti rūp, kādā vidē dzīvos viņas bērni. Tomēr bažas rada D. Reiznieces-Ozolas piederība Vienmēr Smaidošā, Apsūdzētā, Bet Nesodītā, Pensionāru Drauga, Okupantu Ienaidnieka Aivara Lemberga partijai "Latvijai un Ventspilij". Visiem, šķiet, skaidra ir A. Lemberga ietekme uz ZZS, bet var just, ka savienībā ietilpstošā Zaļā partija vismaz mazliet dumpojas, taču būtu jābūt trakoti naivam, lai domātu, ka A. Lembergs nediriģē pats savu Ventspils partiju. Nav jau tā, ka A. Lembergs būtu aktīvs vides aizsardzības pretinieks, bet skaidrs, ka bizness šim kungam ir pirmajā vietā, tāpēc Zemkopības ministrijas un VARAM nonākšana viņa pakļautībā varētu būt riskants scenārijs Latvijas mežiem, laukiem un ūdeņiem, kam no ekosistēmām būtu jākļūst par dabas resursiem. D. Reizniece-Ozola gan savulaik esot iecirtusies pret partijas nostāju un nebalsojusi par ZZS izvirzīto A. Bērziņu, bet par oligarhu nīdēju V. Zatleru prezidenta amatā, bet vai šādu patstāvību varam gaidīt arī svarīgos jautājumos?
Tātad visticamāk, ja VARAM politisko vadību uzņemsies K. Gerhards vai D. Reizniece-Ozola, jebkurā gadījumā tiksim pie ministra, kam par vidi nav ne viedokļa, ne zināšanu, un kura galvenās rūpes ir par uzņēmējdarbības attīstību. Tomēr uz cerīgas nots jāatzīmē, ka gan Edmunds Sprūdžs, gan Romāns Naudiņš sāka darbu VARAM ar līdzīgu uzstādījumu, ka ar vidi viss kārtībā, bet jārūpējas par ekonomiku. Savā īsajā valdīšanas laikā abi ministri saprata, ka gluži viss kārtībā ar vidi nav un paspēja pat šo to labu paveikt. Tad nu turam īkšķus!
Abonēt:
Ziņas (Atom)