Vakar biju aizbraucis uz Rīgu ciemos pie saviem vecākiem, kas dzīvo koku ieskautā privātmājā Ziepniekkalnā. Jau pirms vairākiem gadiem mans tēvs pagalmā ierīkoja putnu dzirdinātavu - uz nepilnus divus metrus gara mieta piestiprinātu lēzenu (ap 3 cm dziļu) plastmasas šķīvi 40 centimetru diametrā, kurā regulāri tiek atjaunots ūdens. Dažu stundu laikā, ko pavadījām sēžot pagalmā un runājoties, dzirdinātavu apmeklēja astoņas putnu sugas: melnais mežastrazds, mājas strazds, svilpis, sarkanrīklīte, lauku zvirbulis, lielā zīlīte, zilzīlīte un sīlis.Dažās valstīs (piemēram, Lielbritānijā) cītīgākie putnu draugi putnus baro visu cauru gadu. Latvijā tādas tradīcijas nav, un tas nav arī nepieciešams. Putnu dzirdinātavas ierīkošana nav nekas pārlieku oriģināls, bet vismaz Latvijā šāda nodarbe nav ne tuvu tik izplatīta kā putnu barošana ziemā. Protams, nodrošinot putniem iespēju mazgāties un dzert, nevar radīt sev sajūtu, ka tā mēs kādu glābjam (kas ir ierasts pamudinājums putnu barošanai ziemā), taču arī šādi mēs varam izdarīt kaut ko labu, turklāt dodot sev un bērniem iespēju vērot pagalmā mītošos putnus.
Dažas praktiskas detaļas: Dzirdinātavai nav noteikti jāatrodas mieta galā, tā var būt arī trauks uz zemes, bet vietās, kur apkārt klejo kaķi (kā tas ir manu vecāku pagalmā), dzirdinātavas pacelšana no zemes pasargās putnus no kaķu uzbrukumiem. Domājot par uzbrukumiem no gaisa, tāpat kā barotavu, arī dzirdinātavu vēlams novietot krūmu tuvumā, lai, pamanot uzbrucēju, putniem ir kur patverties. Putniem peroties pa dzirdinātavu, ūdens tiek izšļakstīts, tāpēc tas laiku pa laikam jāpapildina. Ik pa laikam arī jāiztīra trauks no tajā sakritušajiem kukaiņiem un citiem objektiem.
Manu vecāku dārzs ir mazliet īpašs, tāpēc tādu pašu putnu sugu sarakstu apsolīt jums nevaru, bet tādi vai citādi putni ir visur, tāpēc noteikti iesaku pamēģināt ierīkot dzirdinātavu jūsu dārzā. Tas būs vēl viens jauks nieks, kas padarīs dārzu draudzīgāku putniem un interesantāku cilvēkiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru