piektdiena, 2016. gada 24. jūnijs

Ko Lielbritānijas izstāšanās nozīmē dabas aizsardzībai Latvijā

And did they get you to trade
Your heros for ghosts?
Hot ashes for trees?
Hot air for a cool breeze?
Cold comfort for change?
And did you exchange
A walk on part in the war
For a lead role in a cage?
(Roger Waters "Wish You Were Here")

Lielbritānijas iedzīvotāju vairākums nolēmis, ka viņu valstij jāizstājas no Eiropas Savienības. Par britu nākotni, protams, jālemj britiem pašiem, bet tas nemaina to, ka esmu mazliet saskumis par šo lēmumu un par manu šīsdienas dziesmu kļuvusi iepriekš citētā Pink Floyd dziesma.

Vairāki ekonomisti, tostarp Pēteris Strautiņš un Mārtiņš Kazāks, prognozējuši Lielbritānijas izstāšanās sekas Latvijas ekonomikai un nonākuši pie secinājuma, ka tik traki jau nebūs. Esmu piesardzīgs optimists un domāju, ka arī sekas Latvijas dabas aizsardzībai nebūs dramatiskas, tomēr nav šaubu, ka britu lēmums Latvijā atbalsosies arī šajā jomā.

Es neesmu ekonomists, tāpēc nevaru prognozēt, kā Lielbritānijas izstāšanās ietekmēs ES kopīgo budžetu, bet ir puslīdz skaidrs, ka tas būs mazāks, un ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā samazināta budžeta apstākļos dabas aizsardzība nekad nav bijusi viena no prioritātēm. No otras puses - šobrīd Latvijā dabas aizsardzībai tiek piešķirts arī arvien cienījamāks nacionālais finansējums, turklāt šajā jomā strādājošie jau ir pieraduši pie būtiskām pieejamo līdzekļu svārstībām.

Būtiskākas sekas Latvijas dabai varētu radīt cita nozare, kam jaunajā situācijā varētu klāties grūti, un tā ir P. Strautiņa un M. Kazāka pieminētā kokapstrāde. Nekādi pārsteigumi gan šajā ziņā nav gaidāmi - meža nozare katras grūtības un katru veiksmi izmanto, lai pamatotu savas sen zināmās vēlmes. Tātad vienīgais jaunums tajā, ka mums mežus jācērt vairāk un jāpārskata dabas aizsardzības prasības, būs tas, ka tas jādara tāpēc, ka nozare zaudē savu peļņu Lielbritānijas tirgū.

Tomēr sliktāk par iepriekš minēto ir tas, ka līdz šim lielā mērā tieši Lielbritānijas tirgus ir bijis iemesls, kāpēc nozare visu laiku uzstājusi, ka AS "Latvijas valsts meži" jāsaglabā FSC sertifikāts to apsaimniekošanā esošajiem mežiem. Skaidrs, ka FSC, kas paģēr līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu, daudziem nozares spēlētājiem ir kā zobu sāpes un jau gadiem nozare taustās pēc iespējām tirgoties ar valstīm, kam šis sertifikāts nav tik būtisks. Ja eksports uz Lielbritāniju kļūst apgrūtināts, nozarei var būt vairāk motivācijas pārorientēties un beidzot tikt vaļā no FSC noteiktajām prasībām.

Visbeidzot Lielbritānijas izstāšanās ir zināms drauds arī Eiropas Savienības dabas aizsardzības politikai kopumā (divu ES mēroga organizāciju viedoklis par to lasāms šeit un šeit), un, ja, kā jau iepriekš minēju, finansējums dabas aizsardzībai mums ir arī nacionālajā budžetā, tad nacionālā dabas aizsardzības politika gan lielā mērā turas tikai uz Eiropas Savienības prasībām.

Raugoties no dabas aizsardzības NVO skatupunkta, nevaru nepieminēt, ka līdz ar Lielbritānijas izstāšanos ES esam zaudējuši vienu no būtiskākajiem spēlētājiem - Lielbritānijas Karalisko putnu aizsardzības biedrību (RSPB). Šī organizācija bija būtisks spēks BirdLife International un citu dabas aizsardzības organizāciju cīņā par ES Putnu un Biotopu direktīvām, cīņā, kas diemžēl vēl nav galā. Turklāt šo direktīvu likteni britu aiziešana no spēles galda ietekmē divējādi. Pirmkārt, balss, kas iestājas par direktīvu saglabāšanu, būs jūtami klusāka. Otrkārt, līdz šim Eiropas Komisijas iegansts gala lēmuma nepieņemšanai direktīvu jautājumā bija bēgļu krīze, bet tagad Lielbritānija ir sagādājusi jaunu lielisku attaisnojumu Eiropas Komisijai turpināt vilcināties, iespējams, aizkulisēs klusi meklējot ceļus, kā direktīvas tomēr grozīt par spīti ES pilsoņu un Eiropas Parlamenta deputātu viedoklim un pierādījumiem, ka direktīvas strādā labi.

Man nav kristāla bumbas, kurā ielūkoties, tāpēc nākotni varu tikai minēt, bet, ņemot vērā iepriekš minēto, pieredze liek domāt, ka labākajā gadījumā Latvijas dabas aizsardzībā Lielbritānijas aiziešanas sekas būtiski nejutīsim, sliktākajā - būs slikti. Cik slikti, rādīs laiks. Protams, britiem neviens nevar aizliegt lemt par savu valsti, bet man neviens nevar aizliegt klusi pie sevis dungot Pink Floyd: "How I wish, how I wish you were here..."



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru