Nobeigumam tuvojas Starptautiskais mežu gads, kura vadmoto ir "Meži cilvēkiem". Citējot šim gadam veltīto interneta lapu: "Visu 7 miljardu pasaules iedzīvotāju fiziskā, ekonomiskā un garīgā veselība ir saistīta ar mežu veselību. Gada tēma "Meži cilvēkiem" uzsver šo saistību un mūsu lomu mežu labklājības un attīstības nodrošināšanā."
Bet, kā zināms, cik cilvēku, tik viedokļu, un tāds sauklis "Meži cilvēkiem" ir vēl daudz lielākā mērā grozāms un interpretējams nekā vārds "mežs", par ko arī īstas vienprātības nav. Kas ir mežs? Kas ir tas, ko mežs cilvēkiem sniedz?
Šonedēļ iznāca piedalīties vienā sanāksmē. Šoreiz sanāksmes mērķis un darbojošās personas lai paliek nenosauktas, jo ne par konkrētajām personām šoreiz ir stāsts. Sarunas laikā iznāca diskutēt par vienu pasākumu, kas paredzēts kā Mežu gada noslēgums, un, protams, pasākumā paredzēts stāstīt par to, ko mežs dod cilvēkam. Kāds mežzinātnieks aicināja pasākumu neveltīt tikai koksnes izstrādājumiem, uz ko saņēma atbildi, ka pasākumā taču rādīs meža nozīmi cilvēkam - sākumā ir baļķis, un tad tas pārtop izmantojamā produktā...
Nebūtu sēdējis, apsēstos - atziņu, ka mežs (vai vismaz tā nozīme cilvēkam) sākas no baļķa vēl nebija nācies dzirdēt. Gluži vai nevilšus prātā iezogas doma, vai tomēr sauklis "meži cilvēkam" nenozīmē apmēram to pašu ko "pērles cūkām"...
P.S. Iesaku pievērst uzmanību Gunas Pogas darbam "Egles liksta" Rīgā pie Mākslas akadēmijas. Pēc minētās sanāksmes braucu tam garām un nodomāju, ka šo varētu nosaukt par "Mežs cilvēkam" - egle gar zemi un sastāv tikai no dēļiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru