Kā žurnālisti ministriju melos pieķēra

Pagājušajā nedēļā "Re:Baltica" publicēja rakstu Faktu vietā meli un nepamatotas prognozes – kā ZM cīnās par jaunāku mežu ciršanu, kurā analizēja Zemkopības ministrijas paziņojumu Latvijas meži populisma gūstā.

"Re:Baltica" savā rakstā norādīja uz trim nepatiesiem Zemkopības ministrijas apgalvojumiem:

1. Cirsmas diametra (acīmredzot domāts galvenās cirtes caurmērs - VĶ) samazināšana attieksies tikai uz 5% no Latvijas mežu platības.
2. Valsts īpašumā esošos mežus tas neskars, jo tiem ir pavisam cits normatīvais regulējums.
3. Teju 30 % no visiem Latvijas mežiem ir aizsargājamās teritorijas, kuros nenotiek un nenotiks koku ciršana pēc caurmēra.

Tiem, kas iedziļinājušies Zemkopības ministrijas virzītajos koku ciršanas noteikumu grozījumos, bija acīmredzams, cik nepatiess ir ministrijas paziņojums, lai gan tā ticamību mēģināts palielināt, nosaucot otras puses izteikumus par "populismu un maldināšanu".

Protams, arī pašai Zemkopības ministrijai ir skaidrs, ka minētajā paziņojumā tiek pausta nepatiesa informācija, tāpēc skumji un smieklīgi reizē bija lasīt ministrijas nikno repliku "Re: Baltica" publikācijai (lasāma šeit). Savā jaunajā paziņojumā ministrija norādīja, ka žurnālistu pārmetumi ir nepamatoti, taču tā arī nespēja atspēkot nevienu no tiem. Aplūkosim tos punktu pa punktam!

Galvenās cirtes caurmēra samazinājums skars daudz vairāk nekā tikai 5% Latvijas mežu

Publiski pieejamā informācija neļauj precīzi izrēķināt, cik lielu mežu platību noteikumu grozījumi skars, taču tie attieksies uz visiem priežu, bērzu un egļu mežiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (tām nepieskaitot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu). Salīdzinot ar esošo regulējumu, galvenās cirtes caurmēru paredzēts samazināt Ia-II bonitātes priežu mežos, Ia-III bonitātes egļu mežos un Ia-I bonitātes bērzu mežos. Šādi meži saskaņā ar LVMI "Silava" datiem kopumā šobrīd veido ap 55% kopējās Latvijas mežu platības. No tiem, kā jau minēju, būtu jāatskaita meži īpaši aizsargājamās dabas teritorijās,bet informācija par mežu sadalījumu pa bonitātēm šajās teritorijās nav publiski pieejama. Tajā pašā laikā jāpatur prātā, ka noteikumu grozījumi neattiecas tikai uz šo brīdi. Ja, piemēram, apšu meža vietā pēc tā nociršanas tiks iestādītas egles, arī tās varēs nocirst pēc jaunā caurmēra.

Taču Zemkopības ministrija, mēģinot attaisnot savu nepatieso apgalvojumu, ka galvenās cirtes caurmēra samazinājums skars tikai 5% Latvijas mežu, skaidro, cik neizdevīgi turpmāk būs cirst pēc caurmēra un ka ierosināto grozījumu rezultātā galvenajai cirtei pieejamā mežu platība palielināsies par 2,5%.

No Zemkopības ministrijas skaidrojuma redzams, ka ciršanai pieejamā platība uzreiz pēc grozījumu stāšanās spēkā palielināsies par minētajiem 2,5%. Pat neiedziļinoties tajā, cik pamatots ir šis aprēķins, skaidrs, ka jauno galvenās cirtes caurmēru nākamgad sasniegs citi meži, aiznākamgad - vēl citi utt. Līdz ar to ministrijas apgalvojums, ka grozījumi skars vien 2,5% (vai 5%) mežu ir līdzvērīgs apgalvojumam, ka atļauja braukt pa šosejām ar ātrumu 110 km/h skartu tikai tos autovadītājus, kas jau šobrīd ar šādu ātrumu pārvietojas. Skaidrs, ka nebūs tā, ka šajos 2,5% (vai 5%) platības mežu nocirtīs un tad gaidīs to ataugam, kamēr visus pārējos mežus cirtīs pēc līdzšinējās kārtības.

Noteikumu grozījumi skars arī valsts mežus

Savā rakstā "Re:Baltica" norāda, ka Zemkopības ministrijas "cits normatīvais regulējums" ir MK rīkojums par maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos, kas nenosaka caurmēru, pēc kāda drīkst cirst kokus, bet tikai kopējo ciršanas apjomu. Citēts arī LVM pārstāvis, kurš skaidro, kā ciršana pēc caurmēra palīdzēs uzņēmuma darbā.

Savā atbildē Zemkopības ministrija tikai paskaidro, ka grozījumi neietekmē maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu un ka arī turpmāk maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu noteiks MK rīkojums (gan nesolot, ka tas tiks darīts pēc līdzšinējās metodes).

Pats nepatiesais apgalvojums - ka noteikumu grozījumi valsts mežus neskars - Zemkopības ministrijas skaidrojumā tā arī paliek neaplūkots, jo skaidrs, ka arī valsts mežos kokus varēs cirst pēc jaunā caurmēra.

Pēc caurmēra nevarēs cirst tikai 15% Latvijas mežu

Šis ir īpaši jauks punkts! Norādot, ka nav patiess Zemkopības ministrijas paustais apgalvojums par 30% mežu, kuros netiks cirsts pēc caurmēram, "Re:Baltica", atsaucoties uz skaidrojumu, kas iegūts no pašas ministrijas, raksta, ka pareizi būtu norādīt, ka pēc caurmēra nedrīkstēs cirst tikai 15% mežu. Savā "Re:Baltica" publikācijas atspēkojumā Zemkopības ministrija norāda to pašu - pēc caurmēra nedrīkstēs cirst 15% mežu, tā apstiprinot, ka sākotnējais apgalvojums tiešām bijis nepatiess.

Šeit vērts atzīmēt, ka lielāko daļu no minētajiem mežiem aizsargājamās teritorijās veido valsts meži. Skatot šo kontekstā ar iepriekšējiem punktiem, iznāk, ka Zemkopības ministrijas apgalvojums ir apmēram šāds: "Valsts mežus noteikumu grozījumi neskars, un valsts mežus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās tie tiešām neskars." :-)

Kā redzams, visi trīs "Re:Baltica" par nepatiesiem atzītie apgalvojumi patiešām ir nepatiesi. Lai kā Zemkopības ministrija mēģinātu tos apiet vai pieķerties neprecīziem formulējumiem, nerunājot par būtību, ir skaidrs, ka pamatot savus sākotnējos apgalvojumus ministrija nevar. Ceru, ka arī pārējie ministri, kam galu galā būs jālemj par noteikumu grozījumiem, būs iepazinušies ar "Re:Baltica" publikāciju un sapratīs, ka nevar atbalstīt noteikumu grozījumus, kas, tā vietā, lai veiktu objektīvu izvērtējumu, tiek virzīti ar melu palīdzību.