Nu, jaunie deputāti, gribat zināt, ko jūs apsolījāt?

Pirms vēlēšanām Latvijas Kokrūpniecības federācija un Latvijas Meža īpašnieku biedrība uzdeva visām partijām jautājumus, lai noskaidrotu, kuru partiju nostāja labāk atbilst minēto organizāciju nostājai.

Pārlasot uzdotos jautājumus, man radās aizdomas, ka jautājumi varētu būt apzināti uzdoti tā, lai deputātu kandidāti nepamanītu tajos paslēptos zemūdens akmeņus. Varbūt kļūdos un topošie deputāti visu saprata ļoti labi. Šā vai tā nolēmu dabas aizsardzībai būtiskākos aizplīvurotos jautājumus iztulkot, lai gan deputātiem, gan sabiedrībai būtu skaidrāks, kādi ir LKF un LMĪB plāni nākošajiem četriem gadiem un kas draud Latvijas mežiem.

Tātad šeit izvilkums no aptaujas rezultātiem:

Paturiet prātā, ka vērtējums veikts no meža nozares organizāciju skatupunkta. Citējot LMĪB lapā rakstīto: "Ar zaļu krāsu atzīmētas tās atbildes, kas pauž atbalstu jautājuma aktualitātei un risinājumam, ar dzeltenu krāsu atzīmēts, ka atbilde ir neitrāla vai daļēja, savukārt ar sarkanu krāsu atzīmētas tās atbildes, kurās nav redzams atbalsts no politiskajiem spēkiem."

Un šeit jautājumu tulkojums:

1. Vai piekrītat, ka nedrīkst veidot jaunas aizsargājamas teritorijas?

Izlasot oriģinālo jautājumu, varētu šķist, ka es pārspīlēju, taču izstrādājot Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes, nozares pārstāvji par saviem plāniem bija atklātāki. Jā, sākotnējais formulējums, ka aizsargāto mežu platības nedrīkst palielināties, pamatnostādņu gala redakcijā (šeit) tika aizstāts ar nosacījumu, ka koksnes ieguvei pieejamās platības nedrīkst samazināties, taču būtībā ar to tiek saprasts tieši tas pats - aizsargājamu mežu platības ierobežošana. Skaidrs, ka vieglāk šādu nostāju pasniegt kā meža īpašnieku tiesību aizstāvību.

3. Vai panāksiet, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā priežu mežus drīkstēs cirst kailcirtēs?

Šis (un arī 9.) jautājums skaidri parāda, ka tiek plānota atgriešanās pie koku ciršanas noteikumu grozījumiem, ko neizdevās panākt pirms vēlēšanām. Toreiz kailciršu attaisnošanai galvenais arguments bija tas, ka izlases cirtēs priežu mežus atjaunot neesot iespējams. Protams, priežu mežus jūras piekrastē varētu saglabāt, tos vienkārši necērtot, taču šāda iespēja izskatīta netiek. Mazliet vairāk par priedēm un to atjaunošanu ar kailcrtēm var lasīt šeit.

4. ???

Jāatzīst, ka šis jautājums ir tik dīvains, ka es tam labu tulkojumu piedāvāt nevaru. Formulējums liek saprast, ka "Eiropas Savienības, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu līdzekļi" tiks izmantoti tikai uzskaitītajiem mērķiem, taču nedomāju, ka nozare grib ierobežot AS "Latvijas valsts meži" mārketinga tēriņus vai panākt, ka lauksaimniekiem vairs netiek piešķirts finansējums no ES budžeta. Taču arī otrs iespējamais skaidrojums - ka šos līdzekļus drīkstēs izmantot uzskaitītajām darbībām, ir tikpat jocīgs, jo AS "Latvijas valsts meži" savus līdzekļus mierīgi iegulda ceļu būvē, jaunaudžu kopšanā un mežu mākslīgā atjaunošanā, nevienam deputātam vai ministram atļauju neprasot. Īsāk sakot, būtu pateicīgs, ja man kāds partiju pārstāvis paskaidrotu, kā viņi šo jautājumu saprata, ja reiz ir uz to atbildējuši.

9. Vai jūs atbalstāt, ka Latvijā mežus jāļauj cirst bez ierobežojumiem koku vecumam un izmēram?

Arī šī ir atgriešanās pie noteikumu grozījumiem, ko neizdevās panākt pērn, tikai šoreiz ar smago artilēriju. Atgādinu, ka Latvijā mežus kailcirtē drīkst nocirst, kad tajā augošie koki sasnieguši noteiktu vecumu vai izmēru. Pērn tika mēģināts "nolaist latiņu" sasniedzamajam izmēram, bet jau tad tika piesaukta Skandināvija, kur vecuma un koku izmēru ierobežojumu mežu ciršanai neesot - cērt, kad vien vēlies. Par to, ko šāda pieeja nozīmē Somijai, esmu rakstījis jau iepriekš (šeit). Lai šāda soļa triecienu uz dabu kaut vai mīkstinātu, būtu vairākkārt jāpalielina aizsargājamo mežu platības, bet... sk. 1. punktu.

12. Vai neiebildīsiet, ja AS "Latvijas valsts meži" atteiksies no FSC sertifikāta?

Tas, ka tieši šāds ir jautājuma zemteksts, ir skaidrs tāpēc, ka mežu sertificēšana jau tagad ir brīvprātīga. Vienīgais īpašnieks, ko Saeima vai Ministru kabinets šajā jautājumā varētu ierobežot, ir pati valsts. Iepriekš minētajās Meža nozares pamatnostādnēs gan noteikts, ka viens no mērķiem ir "Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga un starptautiski atzīta", taču nekādi rādītāji, kas varētu liecināt par šo starptautisko atzīšanu, nav noteikti. Ilgtspējīgas mežsaimniecības sertifikāts FSC varētu būt šāds apliecinājums, taču, kad reiz uz šo norādīju, Zemkopības minstrijas (LVM akciju turētāja!) atbildīgais ierēdnis norādīja, ka tas, vai sertificēties vai nē, ir paša uzņēmuma darīšana. Taču uzņēmums pret šo sertifikātu jau izsenis izturas kā pret zobu sāpēm un pusē no apsaimniekotās platības jau no tā atteicies (šeit var lasīt par iespējamiem iemesliem).

Tātad īsumā tas, ko LKF un LMĪB vēlas, ir pēc iespējas lielāka visatļautība Latvijas mežu apsaimniekošanā. Ceru, ka jaunievēlētie deputāti tomēr izvērtēs, kādas varētu būt šādas visatļautības sekas un neturēsies pie solījumiem, kas sniegti, neapzinoties, kas patiesībā tiek solīts. Taču sabiedrībai jātur acis vaļā, jo, kā jau esmu teicis, viss liecina, ka pēc Saeimas vēlēšanām mežiem nekas labs nav gaidāms.