Likumam nav nekāda sakara ar nozares pamatnostādnēm.
(Armands Krauze, "Krustpunktā", 09.04.2026.)
(Armands Krauze, "Krustpunktā", 09.04.2026.)
Viesojoties Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" 9. aprīlī, zemkopības ministrs Armands Krauze, runājot par mežiem, pauda ne vienu vien interesantu domu, bet šoreiz pakavēšos pie viņa plāna jaunāku mežu ciršanas panākšanai.
Kā zināms, viens no mēģinājumiem tikt pie jaunāku mežu ciršanas (toreiz - caur grozījumiem Noteikumos par koku ciršanu mežā) beidzās ar Satversmes tiesas spriedumu, ka grozījumi nav pietiekami izvērtēti un neatbilst Satversmei [1]. Jau tajā pašā dienā Krauze paziņoja, ka Satversmes tiesas spriedumu respektē, kas gan nenozīmē atkāpšanos no dabai kaitīgajiem noteikumu grozījumiem, bet to atkārtotu virzīšanu "saskaņojot tos ar iesaistītajām pusēm un ievērojot likumos noteiktās procedūras" [2].
Runājot par "procedūrām", kā jau Satversmes tiesa norādīja, normālā kārtība būtu vispirms izstrādāt plānu - nozares pamatnostādnes, tām veikt atbilstošu ietekmes uz vidi novērtējumu un tikai tad veikt grozījumus meža apsaimniekošanas regulējumā. Lai gan meža nozare Latvijai ir ļoti svarīga, tā dzīvo bez pamatnostādnēm jau sešus gadus.
Pretēji solījumiem respektēt Satversmes tiesas spriedumu Krauze tā vietā, lai pabeigtu un izvērtētu jaunās pamatnostādnes, virzījis arvien jaunas iniciatīvas intensīvākas mežu ciršanas veicināšanai - gan ciršanas apjomu palielināšanu valsts mežos [3], gan plašākas kailcirtes [4], gan koku ciršanas vecuma samazināšanu [5]. Tomēr panākt šo grozījumu apstiprināšanu valdībā Zemkopības ministrijai nav izdevies.
Tagad Krauzes vadītājai ZZS radies jauns plāns - ja koalīcijas partneru atbalsta valdībā nav, mēģinās Meža likuma grozījumus panākt uzreiz Saeimā, "sabloķējoties" ar opozīciju. Tomēr arī šis plāns pirmajā mēģinājumā neizdevās [6]. Taču, kā jau Krauze uzsvēra "Krustpunktā", ne viņš, ne viņa vadītā partija neplāno atkāpties un mēģinās Meža likuma grozījumus Saeimā virzīt vēlreiz.
Nemaz nekautrējoties, raidījumā Krauze apstiprināja arī aizdomas, ka viņa izpratne par likumā noteikto procedūru ievērošanu nozīmē tikai, lai uz (iespējamās) tiesas dienu visi papīri būtu kārtībā, nevis pēc būtības būtu veikts plānoto grozījumu ietekmes uz vidi novērtējums un atbilstoša apspriešana ar iesaistītajām pusēm. Tas nekas, ka pamatnostādnes vēl nav pabeigtas un izvērtētas. Krauze prognozē, ka sekmju gadījumā Meža likuma grozījumi otrajā lasījumā Saeimā varētu tikt skatīti septembrī, un tad jau arī pamatnostādnes būšot gatavas.
Atgādināšu, ka Zemkopības ministrijas publiskotajā meža nozares pamatnostādņu melnrakstā nav ne skaidru plānu samazināt mežu ciršanas vecumu, ne arī jebkādu citu skaidru plānu [7]. Acīmredzot, kā jau es iepriekš prognozēju, tiek plānots paziņot, ka iecerētie grozījumi Meža likumā ir tieši pamatnostādņu melnrakstā minētie "optimālie mežaudžu galvenās cirtes kritēriji". Nez, kā topošajā ietekmes uz vidi novērtējumā tiks vērtēts šis un pārējais pamatnostādņu melnraksta "ūdens".
Vēl man šķistu interesanti saprast Krauzes motivāciju. Es saprotu, kāpēc ministru tik ļoti dzen meža nozares lobisti - lai gan arī visi iepriekšējie zemkopības ministri bijuši nozarei paklausīgi, tik nekritiski izdabāt gatavs kā pašreizējais ministrs viņiem vēl neviens nav gadījies. Kas to zina, kā būs pēc vēlēšanām, tāpēc jāsteidzas, cik nu var, visu sabīdīt līdz tam.
Taču paša Krauzes motivāciju es tiešām nesaprotu. Parasti politiķi pirms vēlēšanām cenšas izrādīties labi vēlētāju acīs, bet Krauze ar tādu stūrgalvību virza sabiedrībai nepatīkamus grozījumus, lai gan ZZS jau reitingi krīt un šobrīd tā ir tuvu tam, lai nākamajā Saeimā vispār neiekļūtu [8]. Man grūti noticēt, ka no Krauzes un ZZS puses tā varētu būt vienkārši bezierunu upurēšanās meža nozares interešu vārdā, tāpēc būs interesanti pavērot, kāds labums viņiem no šī visa atleks.
-----
[7] https://vkerus.blogspot.com/2025/10/merktiecigs-tuksums.html

Mazliet no malas raugoties (neesmu meža speciālists, tikai īpašnieks) man cīņa par ciršanas vecuma nosacījumiem izskatās mazliet dīvaina. Vai lielāks vai mazāks mežu ciršanas vecums - mežu nocirtīs šā vai tā un nebūs veca meža, kas svarīgs daudzām sugām.
AtbildētDzēstManuprāt būtu radikāli jāmaina meža politika un jānosaka, ka katrā meža īpašumā (kadastrā, kvartālā) 10% (vai 20, vai 30%) ir jābūt pieaugušam (vecam) mežam un cirst drīkst tikai līdz šai robežai. Pārējais viss - īpašnieka ziņā. Ja grib cirst pieaugušo mežu, tad citā vietā jābūt atbilstošai platībai, kas sasniegusi pieauguša meža parametrus.
Šis nav mans izdomājums - savulaik ZBR (biosfēras rezervāta) ainavu ekoloģiskajā plānā līdzīgi nosacījumi tika meža speciālistu iestrādāti, bet tos vēlāk pilnībā ignorēja.
Ieviešot minēto mazinātos ikdienas apliecinājumu izsniegšanas darbi VMD un dienests varētu pievērsties jēgpilniem darbiem kā meža dabas vērtību saglabāšana, ugunsaizsardzība utml.