Jau iepriekš rakstīju par to, kā šobrīd topošajās Meža nozares pamatnostādnēs 2026.-2050. gadam trūkst (to var izlasīt šeit). Atgādināšu, ka tajās nav ne faktos un pētījumos balstītas pašreizējās situācijas analīzes, ne skaidru plānu šīs situācijas uzlabošanai. Tāpēc šoreiz, turpinoties pamatnostādņu sabiedriskajai apspriešanai, vēlos sīkāk izklāstīt to, kam šajā dokumentā vajadzētu būt.
Raugoties tieši uz vides aspektiem, kas, kā zināms, ir viens no ilgtspējas pamatakmeņiem, īsumā - pamatnostādnēs būtu jāparedz šādi pasākumi:
- samazināt mežizstrādes intensitāti;
- attīstīt dabai tuvāku meža apsaimniekošanu;
- nodrošināt aizsardzību vismaz 30% kopējās mežu platības;
- noteikt mežizstrādes pārtraukumu vismaz no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam;
- samazināt koksnes izmantošanu produktos ar īsu mūžu.
Mazliet garāks pamatojums - tālāk.
Mērķis
Lielais mērķis Latvijas mežu apsaimniekošanai noteikts jau 1998. gadā pieņemtajā Latvijas meža politikā [1] un arī Meža likumā [2], un šis mērķis ir meža ilgtspējīga apsaimniekošana - "meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada draudus citām ekosistēmām".
Šim tad arī vajadzētu būt pamatnostādņu virsmērķim, taču dokumenta autori koncentrējas uz "nozīmīgām ekonomiskajām funkcijām", bet šķiet aizmirsuši par citiem ilgtspējīgas saimniekošanas aspektiem, tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un citām "nozīmīgām ekoloģiskām funkcijām". Tātad uz ilgtspēju pamatnostādņu melnraksts nav vērsts, bet vajadzētu būt.
Pašreizējā situācija
Kā jau esmu norādījis šajā blogā iepriekš, jau šobrīd Latvijas meži netiek apsaimniekoti ilgtspējīgi. Dažādi rādītāji liecina par to, ka mazinās mežu bioloģiskā daudzveidība. Meža putnu indekss, kas iekļauts arī starp Latvijas Nacionālā attīstības plāna rezultatīvajiem rādītājiem, uzrāda kritumu, tā liecinot par meža putnu populāciju samazināšanos [3].
 |
| Meža putnu indekss. |
 |
| Melnā stārķa ligzdojošās populācijas pārmaiņas Eiropā. |
Taču vēl uzskatāmāks piemērs tam, ka Latvijas mežu apsaimniekošana ir putniem nelabvēlīga, ir mežirbes populācijas stāvoklis. Šīs sugas populācijas samazinājums kopš 2005. gada ir straujākais starp visām sugām, kam Ligzdojošo putnu uzskaišu dati ļauj aprēķināt skaidras populācijas tendences [3]. Mežirbe atšķirībā no melnā stārķa ir kārtīgs nometnieks un vispār ārpus meža parasti nerādās.
 |
| Mežirbes populācijas pārmaiņas. |
Un bēdīgi klājas ne tikai putniem. Jaunākais ziņojums par Eiropas Savienības nozīmes biotopu stāvokli rāda, ka nelabvēlīgā stāvoklī ir visi mežu biotopi [5]. Droši vien nevienu nepārsteigs, ka galvenais drauds šiem mežiem ir tieši mežsaimniecība [6]. Pat koku daudzveidība mežā samazinās. Tādi meži, kam pirmajā stāvā (lielākie koki) ir tikai 1-2 koku sugas, 2008. gadā bija 65,5% no visām mežaudzēm, bet 2023. gadā - 67,3% [7].
Par mežu arvien mazāku piemērotību bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai liecina arī tas, ka kopumā koki mežos kļūst tievāki un pēdējā laikā samazinās arī atmirušās koksnes pieejamība [8].
Ja runājam par citām mežu funkcijām, tad vērts atgādināt, ka samazinājusies ne tikai mežu bioloģiskā daudzveidība, bet arī spēja piesaistīt oglekli - 2022. gadā Latvijas meži bija kļuvuši par siltumnīcefekta gāzu emisijas avotu, nevis piesaistītāju [9].
 |
| Siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaiste zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. Meža zemes - zaļais stabiņš. |
Ietekmes
Vispārīgi runājot, galvenie iemesli, kāpēc samazinās Latvijas mežu dabas daudzveidība un spēja piesaistīt oglekli, ir divi: pārmērīgi augstais mežizstrādes apjoms un tas, ka mežizstrādē dominē kailcirtes.
2024. gadā mežizstrādes līmenis sasniedza vēsturisku rekordu - 16 miljoni kubikmetru koksnes gadā [10]. LVMI "Silava" dati, kuros gan ir cita pieeja mežizstrādes apjoma rēķināšanai, rāda, ka šobrīd izcirstais koksnes apjoms ir sasniedzis 80% no koksnes pieauguma, bet, ja ņem vērā dabisko atmirumu, koksnes bilance ir negatīva [11].
 |
| Kopējais mežizstrādes apjoms Latvijas mežos saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem. |
Tik intensīva koksnes ieguve ierobežo iespējas veikt mežizstrādi ar dabai tuvākiem paņēmieniem, t.i., neizmantojot kailcirtes. Līdz šim gan arī nav manāmi nopietni centieni attīstīt bezkailciršu mežsaimniecību. No kopējā 2024. gadā iegūtā koksnes apjoma 84% iegūti kailcirtēs vai citās vienlaidus cirtēs [12].
Tik intensīva mežizstrāde, balstoties uz kailcirtēm, rada pārmaiņas mežu vecuma struktūrā un veicina mežu fragmentāciju. 2008. gadā 30% mežaudžu nebija pārsnieguši 30 gadu vecumu, bet 2024. gadā - jau 39% [8].
 |
| Mežaudžu vecuma struktūras pārmaiņas. |
Lai novērtētu mežu stāvokli visā pasaulē, aprēķināts meža ainavas integritātes indekss (Forest Landscape Integrity Index), kas, vienkāršoti sakot, parāda pretējo mežu fragmentācijai - jo augstāka šī rādītāja vērtība, jo viengabalaināki saglabājušies meži. Latvijā šis rādītājs ir zemāks nekā lielākajai daļai pārējo Eiropas Savienības valstu [13].
 |
| Meža ainavas integritātes indekss Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. |
No pārmēru augstās mežizstrādes intensitātes un kailciršu izmantošanas izrietošās pārmaiņas mežu vecuma struktūrā (t.i., vecāku mežu aizstāšana ar jaunākiem), mežu fragmentācija un koncentrēšanās uz mežu mākslīgu atjaunošanu pēc izciršanas arī ir galvenie iemesli iepriekš apskatītajam bioloģiskās daudzveidības sarukumam un tam, ka meži kļuvuši par siltumnīcefekta gāzu emisiju avotu.
Lai gan dzīvotņu fragmentācija un zudums neapšaubāmi ir svarīgākas mežsaimniecības negatīvās ietekmes uz putniem, būtiski draudi ir arī mežizstrādes radītais traucējums un ligzdu izpostīšana, cērtot mežus putnu ligzdošanas laikā - AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos vien ik gadu tiek iznīcināti vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu [14]. Arī šīs ir sekas pārmērīgi augstai mežizstrādes intensitātei - ja grib uzturēt pašreizējos koksnes ieguves apjomus, grūti to ieguvi "saspiest" tikai rudenī-ziemā.
Nepieciešamie pasākumi
Ja Zemkopības ministrijai un meža nozarei kopumā būtu patiesa vēlme iepriekš aprakstītās problēmas novērst un virzīties uz ilgtspējīgu un daudzfunkcionālu Latvijas mežu apsaimniekošanu, topošajās pamatnostādnēs vajadzētu būt iekļautiem šādiem pasākumiem:
Samazināt mežizstrādes intensitāti. Mežizstrādes intensitātes samazinājums, lai tas nepārsniegtu 60% koksnes pieauguma, ne tikai pats par sevi ļautu veicināt oglekļa piesaisti mežā, izvairīties no aizsargājamu biotopu un aizsargājamu sugu dzīvotņu iznīcināšanas un mazināt traucējumu putnu ligzdošanas laikā, bet dotu iespēju attīstīt dabai tuvākas mežsaimniecības metodes, tā nodrošinot, ka mežs kalpo ne tikai koksnes ieguvei, bet spēj "pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī".
Attīstīt dabai tuvāku mežu apsaimniekošanu. Protams, tas vien, ka tiek cirsts mazāk, automātiski nenozīmē, ka kailcirtes nebūs dominējošais koksnes ieguves veids. Mums beidzot vajadzētu sākt īstenot to, ko 1998. gadā ierakstījām Latvijas meža politikā, un attīstīt dabiskus procesus atdarinošu mežu apsaimniekošanu. Tagad šo pāreju atvieglo arī Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas [15]. Arī mūsu reģionā veikti pētījumi rāda, ka pāreja uz dabai tuvākām mežsaimniecības metodēm ir nepieciešama, lai nodrošinātu dažādus mežu sniegtos labumus (ekosistēmu pakalpojumus), ne tikai koksnes ieguvi [16]. Svarīgi, lai šāda dabai draudzīgāka saimniekošana netiktu īstenota tikai aizsargājamās teritorijās. No kopējās mežu platības 30% būtu jāatvēl dabai (sk. tālāk), bet papildus tam 50% mežu būtu apsaimniekojami ekstensīvi [17].
Nodrošināt aizsardzību vismaz 30% mežu kopējās platības. Zemkopības ministrija topošajās pamatnostādnēs izrēķinājusi, ka 30% mežu jau esot aizsargāti, taču šobrīd ministrijas rēķinātā platība ietver arī mežus, ko atļauts nocirst kailcirtē. Svarīgi ir, lai šie meži būtu patiesi aizsargāti. Turklāt, lai šāds mežu aizsardzības līmenis būtu pietiekams, svarīgi aizsargājamo mežu atlasi balstīt nevis uz "ērtību", bet uz datiem par aizsargājamo biotopu un aizsargājamo sugu atradņu izplatību. Nebūtu tik būtiski, vai šie meži ir Natura 2000 teritorijas, mikroliegumi vai kādas citas teritorijas, bet svarīgākais ir tas, lai šajos mežos dabas aizsardzības mērķi ir noteikti par prioritāti un apsaimniekošana ir vērsta uz šo mērķu sasniegšanu. Protams, nosakot aizsardzības režīmu privātajos mežos, jānodrošina tas, lai mežu īpašnieki saņemtu motivējošu atbalstu (piemēram, kompensācijas).
Noteikt mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas miera periodu vismaz no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Kā jau iepriekš minēts, šāds mežizstrādes pārtraukums mazinātu putnu ligzdu bojāeju un traucējumu mežizstrādes rezultātā. Tāpat tas mazinātu arī dažādu patogēnu izplatību un citas negatīvās ietekmes, ko rada mežu ciršana veģetācijas sezonā [18].
Samazināt koksnes sadedzināšanu un izmantošanu produktos ar īsu mūžu. Lielāka koksnes īpatsvara izmantošana produktos ar ilgu mūžu ne tikai uzlabotu meža nozares "oglekļa bilanci", bet arī ļautu attīstīt aprites ekonomiku un saglabāt vai pat palielināt nozares uzņēmumu peļņu, samazinot mežizstrādes intensitāti. Uz to, ka Latvijai vajadzētu izmantot koksni produktos ar lielāku pievienoto vērtību, norādījusi arī Latvijas Banka [19].
Nobeigumā
Mēs zinām, ka problēmas bieži vien netiek risinātas nevis tāpēc, ka mēs nezinātu, kas būtu jādara, bet tāpēc, ka negribas to darīt. Pilnā mērā tas attiecas arī uz Latvijas mežu apsaimniekošanu - tā vietā, lai godīgi identificētu problēmas, kas novedušas pie tā, ka Latvijas meži tiek noplicināti, un meklētu iespējas šo problēmu novēršanai, meža nozare dzīvo noliegumā. Visticamāk tas skaidrojams ar to, ka Zemkopības ministrijai un tās priekšniecība uz ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu skatās tikai kā uz reklāmas saukli, nevis atbilstoši Meža likuma definīcijai. Taču, ja nu es kļūdos un vaina tiešām ir nezināšanā, un Zemkopības ministrija tiešām grib, lai topošās pamatnostādnes ir dokuments, kas "balstīts padziļinātā nozares datu analīzē, zinātniskos pētījumos un iepriekšējā plānošanas perioda rezultātu izvērtējumā", lūdzu, šeit mana artava!
--------
[1] https://www.zm.gov.lv/lv/latvijas-meza-politika
[2] https://likumi.lv/ta/id/2825-meza-likums
[3] https://www.daba.gov.lv/lv/media/22374/download?attachment
[4] https://www.iucnredlist.org/species/22697669/166325281
[8] https://silava.lv/petnieciba/nacionalais-meza-monitorings
[10] https://www.vmd.gov.lv/lv/media/3065/download?attachment
[12] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__ME__MEZ/MEZ012
[13] https://en.wikipedia.org/wiki/Forest_Landscape_Integrity_Index
[14] https://www.daba.gov.lv/lv/media/5918/download?attachment
[15] https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/2d1a6e8f-8cda-11ee-8aa6-01aa75ed71a1
[16] https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1389934117303210
[17] https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0301479723020388
[18] Lõhmus A., Eesti Ornitoloogiaühingu linnukaitsekomisjon 1999. Eesti metsalinnustiku kaitse. Tartu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru