pirmdiena, 2018. gada 4. jūnijs

Likumpaklausība ar 1% atlaidi

Jau desmit gadu pagājis, kopš Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina noteikt mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam, lai izvairītos no desmitiem tūkstošu putnu ligzdu iznīcināšanas ik gadu. Šķiet, apmēram pēdējā gada laikā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) uz šo aicinājumu sākuši atbildēt ar "putnu ligzdošanas laikā meža kopšanas un ciršanas darbi notiek 1% no LVM apsaimniekotajiem mežiem". Oficiālā sarakstē ar LOB LVM norādīja, ka "LVM speciālistu vērtējumā meža apsaimniekošanai pavasara - vasaras periodā (..) ietekme uz putnu populāciju ir nebūtiska." Jautājumi, kas tie par speciālistiem, kā un uz kādām putnu sugām ietekme vērtēta, palika neatbildēti, sarakstei noslēdzoties ar negaidīti visaptverošu LVM apgalvojumu, ka "Latvijas kontekstā koku ciršana nav vērtējama kā darbība, kam var būt būtiska ietekme uz vidi".

Lai gan LOB, runājot par mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā, nereti tiek pārmesta balstīšanās uz emocijām, arī LVM šoreiz nolēmuši spēlēt tieši uz tām. Viens procents platības taču izklausās daudz labāk nekā vismaz 50 tūkstoši putnu ligzdu, kas šādā platībā katru gadu tiek iznīcināti, vai ne? Viens procents taču izklausās tik daudz pieņemamāks nekā tā pati platība izteikta hektāros - apmēram 14 tūkstoši hektāru, kuros katru gadu tiek iznīcinātas putnu ligzdas? Un pat LOB taču nereti runā par ietekmi uz putnu populācijām, nevis glābj katru atsevišķo putnu!

Protams, mežizstrādei putnu ligzdošanas laikā ir ietekme arī uz putnu populācijām, ne tikai individuāliem putniem, bet, mēģinot radīt emocionālu priekšstatu par sava nodarījuma nebūtiskumu, LVM noklusē svarīgāko - pat vienas putna ligzdas iznīcināšana ir likuma pārkāpums! Kā jau esmu rakstījis iepriekš, Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants nosaka, ka aizliegta apzināta putnu ligzdu un olu iznīcināšana vai bojāšana.

Tā kā par šo runāts jau desmit gadu, LVM nevarētu apgalvot (un arī neapgalvo), ka putnu ligzdas iznīcina neapzināti. Tikai saka, ka tas nav tik būtiski. Un vēl piemet klāt apgalvojumu, kas jau gan balansē uz melu robežas, ka "aizsargājamo putnu ligzdu un medņu riestu tuvumā LVM mežizstrādi neveic". Tincināti sīkāk, gan norāda, ka "mežu apsaimniekošanas plānošanā (..) ar aizsargājamiem putniem LVM saprot mežos ligzdojošās putnu sugas, kuras būvē lielas ligzdas kokos, kā arī medni". Procentu cienītājus varu informēt, ka minētās sugas veido apmēram 34% no mežos ligzdojošajām īpaši aizsargājamām putnu sugām. Kā saprotams no LVM skaidrojuma, atlikušie 66% sugu aiziet vienā maisā ar "ne īpaši aizsargājamām sugām" bez jebkādas ievērības no LVM puses.

Vai jūs varat iedomāties, piemēram, zagli, kurš tiesā sev par attaisnojumu norāda, ka 99% dzīvokļu pilsētā nav apzadzis? Vai ātruma pārsniedzēju, kurš ceļu policijai aizrāda, ka 99% laika viņš vispār nepārvietojas ar auto? Vai kādam šķiet pieņemami nodauzīt no staba baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem un paskaidrot Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem, ka šādi ietekmēti tikai 0,01% balto stārķu populācijas?

Kaut kā muļķīgi, ka jāvāc paraksti, lai panāktu to, ka valsts uzņēmums, kas apsaimnieko valsts mežus, ievērotu valstī noteiktos likumus, taču tādā laikā dzīvojam. Tad nu, ja vēl neesi atbalstījis LOB iniciatīvu par mežizstrādes miera perioda noteikšanu, Tev joprojām ir iespēja to izdarīt: http://ej.uz/parputnudzivi 

8 komentāri:

  1. Šo komentāru ir noņēmis autors.

    AtbildētDzēst
  2. Lūgums ielikt atsauci uz aprēķinu metodiku. Liekas, ka toreiz A.Auniņš rēķināja, bet Google izmantojot neatrodas. Vēlos salīdzināt ar Igaunijas, Kanādas, citām publikācijām.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Aprēķinu metodika aprakstīta mežirbes sugas aizsardzības plāna pielikumā: https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/SAP_mezirbe_17_LV_pie4_miers_ligzdosana.pdf

      Dzēst
  3. Paldies! Vai ir vērtēti uzskaites maršruti, putnu skaits sadalījumā pa meža nogabalu sugām, vecuma grupām, aizsardzības pazīmes, citiem meža, ainavas rādītājiem?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nē (kā jau tas lasāms norādītajā dokumentā). Galvenie iemesli tam ir divi: 1) Mums nebija pieejama informācija par mežizstrādes apjomiem šajā laikā tik smalkā dalījumā, tāpēc nebija jēgas dalīt arī putnu datus. 2) Šajā gadījumā būtība nemainās neatkarīgi no tā, vai tie ir 50 tūkst. vai, piemēram, 73 tūkst. ligzdu. Kā jau var saprast no minētā dokumenta, šie 50 tūkst. ir ļoti piesardzīgs vērtējums.

      Dzēst
    2. Šajā gadījumā ne par 50 vai 73 tkst., lai gan arī šeit Jums oponēs par 100% ligzdu iznīcināšanu jaunaudžu kopšanā, kopšanas cirtēs. Vairāk par iespēju izmantot novērojumus ainavu plāniem. Jo galvenās cirtes vecums, kopšanas ciršu laiki pēc sugām, vecums, līdz kuram ir jaunaudžu kopšana, ir zināms. Arī dažādu īpašumu formu "paražas". Pēc metodikas transekti arī ir telpiski izvietoti, līdz ar to ir iespēja analizēt detalizētāk. Nozīmīgi būtu arī ne tikai 95% mežs transekti tuvumā, bet visa informācija klāt, ņemot apkārtnes ainavas rakstu.

      Dzēst
    3. Ja kāds nopietni gribētu izmantot putnu uzskaišu datus ainavu plāniem, protams, tos varētu analizēt smalkāk, taču neviens mežu apsaimniekotājs, cik man zināms, nav šādu interesi izrādījis. Ainavu plāniem gan maz sakara ar mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā. Ar to gribu teikt, ka, lai gan telpiska plānošana, šajā laikā cērtot putniem nabadzīgākos mežos, varētu būt pirmais solis pārejas periodā, galu galā ir jānonāk līdz vispārējam mežizstrādes pārtraukumam no aprīļa līdz jūnijam.

      Dzēst
    4. Telpiski sagatavoju teritorijas atbilstoši ligzdojošo putnu uzskaites metodikai, saliekot transektus un zemes lietošanas veidus, mežaudžu rādītājus, ainavu apvidu informāciju. Pēc pirmā ieskata, domāju, ka sakarībām jābūt un var dažādi izmantot.

      Dzēst