Jautājums par mežu ciršanu putnu ligzdošanas laikā rūp daudziem. Tā kā gana daudz ir arī to, kas šī jautājuma risināšanā atbalstījuši LOB, turpinu ziņot par notikumu gaitu, lai nerastos sajūta, ka par šo jautājumu ir aizmirsts. Iemesls, kāpēc publiski par šo problēmu pēdējā laikā dzirdams maz ir tas, ka šobrīd LOB izmēģina to risināt sarunu ceļā ar meža nozares pārstāvjiem. Šīs sarunas platforma ir pēc LOB ierosinājuma ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotā darba grupa Zemkopības ministrijas vadībā.
Skaidrs, ka nekādu putniem draudzīgo risinājumu nevar gaidīt no darba grupas, kur nospiedošā vairākumā ir meža nozares ekonomisko interešu aizstāvji, un tas bija redzams jau pēc darba grupas pirmās sanāksmes jūlijā. Toreiz atļāvos prognozēt notikumu attīstību un aicināju ielikt manu prognozi virtuālā aploksnē un nākošā gada beigās, kad darba grupai jānonāk līdz rezultātam, vilkt ārā un skatīties, vai man izrādījusies taisnība. Lūk, ko pirms pieciem mēnešiem rakstīju:
Pirmkārt, tiks (un jau tiek) apšaubīts, ka ornitologiem vispār ir kādi skaitļi un fakti, uz kuru pamata tiek rosināts noteikt miera periodu (radās nedaudz jocīga sajūta, ka lielākā daļa klātesošo "nav bijuši klāt" pēdējos sešus gadus, bet var jau būt...). Skaidrs, ka skaitļi un fakti ir. Tad, kad tie tiks piedāvāti, tie, protams, tiks apstrīdēti - vai nu aprēķins slikts, vai fakts nemaz nav tik svarīgs utt. Ja nu tiešām atrodas kāds, kas var sniegt alternatīvu izvērtējumu (lai gan iespēja, ka tāds tiešām tiks meklēts, ir visai neliela), skaidrs, ka šis "kāds" nonāks apmēram pie tādiem pašiem skaitļiem un faktiem. Šā vai tā galu galā nonāksim līdz pamatojumam, kas lielos vilcienos ir neapstrīdams. Un tad ekonomisko interešu pārstāvji... vienkārši nepiekritīs miera perioda noteikšanai, un, kā minēja kāds no darba grupas locekļiem: "Varēsim iet mājās." (Visu rakstu var izlasīt
šeit.)
Mana vienīgā kļūda ir bijusi tā, ka prognozēju šādu notikumu attīstību līdz nākošā gada beigām, bet viss prognozētais scenārijs tika izspēlēts jau pirmajā tieši pavasara mežizstrādes tēmai veltītajā darba grupas sanāksmē. Bet nu par visu pēc kārtas...
Šīs sanāksmes uzdevums bija apspriest "bāzes informāciju", kas pēc darba grupas vadītāja ierosinājuma par šo jautājumu tika sagatavota. Lai lasītājiem skaidrāks sarunas konteksts, piedāvāju iepazīties ar minēto informācijas apkopojumu: LOB sagatavotais pārskats atrodams
šeit, bet pārējā "bāzes informācija" -
šeit.
Tā kā pieņemu, ka sanāksmē klātesošie izteica sevis pārstāvētās organizācijas, nevis savu personīgo viedokli, atļaušos nevienu vārdā nesaukt. Tātad galvenie meža nozares personāži šajā izrādē: Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF), Latvijas Mežizstrādātāju savienība (LMS), SIA "Rīgas meži" (starp citu AS "Latvijas valsts meži" pārstāvji visu sanāksmes laiku nebilda ne vārda).
Sanāksmes sākumā man tika dota iespēja izklāstīt LOB argumentāciju mežizstrādes pārtraukuma noteikšanai. Ieskatoties iepriekš minētajā "bāzes informācijas" apkopojumā, redzēsiet, ka LOB nepieciešamību noteikt mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā pamato ar šādiem galvenajiem apsvērumiem:
1) putnu ligzdu postīšana un putnu traucēšana ir pretrunā Eiropas Savienības un Latvijas likumiem;
2) mežizstrāde pavasarī negatīvi ietekmē putnus, jo tiek izpostītas to ligzdas un putni tiek traucēti;
3) sabiedrības vairākums atbalsta mežsaimnieciskās darbības ierobežošanu putnu ligzdošanas laikā.
Pēc manas prezentācijas noklausīšanās izteikties gribēja LMS pārstāvis, noberot veselu virkni argumentu, kam vajadzēja pierādīt, ka mežizstrādes pārtraukums ir pilnīgi nepamatots no putnu aizsardzības viedokļa, bet kritisks meža nozarei. Turpat uz lapiņas veikto aprēķinu rezultātus no galvas neatceros, bet ceru, ka tiks uzklausīts mans lūgums un ar tiem tiks iepazīstināta visa darba grupa, papildinot bāzes informāciju, kur šobrīd meža nozares sniegtā informācija ir pārsteidzoši trūcīga. Bet šeit daži punkti, ko atceros:
- ja tiks noteikts trīs mēnešu mežizstrādes pārtraukums, nebūs iespējams iegūt koksni pašreizējā apjomā (protams, arguments pamatots no meža nozares viedokļa, bet pieļauju, ka daļai sabiedrības "nevarēsim tik daudz nocirst" varētu izklausīties kā mazliet dīvains pamatojums miera perioda nenoteikšanai);
- mežizstrāde šajos trijos mēnešos notiek tikai 1% mežu, nevar būt, ka kādai putnu sugai tas ir letāli;
- LOB nav nekādu datu, kas pamatotu miera perioda noteikšanas pamatotību;
- melno stārķu migrācijas pētījums pierāda, ka stārķi iet bojā ārpus Latvijas, un ornitologu apgalvojumi par mežsaimniecības ietekmi ir tikai pieņēmumi (atbilde uz manu jautājumu: "Vai esat redzējis Māra Strazda promocijas darbu?" bija: "Es esmu redzējis Māri Strazdu.");
- nevar izmantot tikai jutīgas putnu sugas, lai pamatotu traucējuma ietekmi ("Es eju pa mežu, un putni no manis nebaidās.");
- sabiedrības viedokli nevar ņemt vērā ("Jūs taču saprotat, kāpēc sabiedrības viedokli šajā gadījumā nevar ņemt vērā, vai ne?")
Jau pirms šīs sanāksmes biju lūdzis meža nozares pārstāvjiem sniegt informāciju, ja tāda ir, par to, kāda ir ienākumu un izdevumu atšķirība vienus un tos pašus nocērtot pavasarī un ziemā. Par to, ka atšķirība ir, nav šaubu, un tas nav mans izdomājums. Savulaik intervijā žurnālam "Baltijas Koks" SIA "Billerudkorsnas Latvia" valdes loceklis Varis Sīpols norādīja, ka cirst kokus pavasarī nav pareizi, jo "stiprības kvalitāte zūd 2-3 nedēļu laikā, turklāt mums jātransportē smags, ar ūdeni pilns koks." Bet LMS sanāksmē atbildēja, ka šādu "pētījumu" nav un tie arī neko nemainītu ("Ja mežizstrāde būtu hobijs, tad varētu domāt, vai izdevīgāk cirst jaunā mēnesī.")
LKF pārstāvis mierīgāk paskaidroja, ka jebkura dīkstāve rada lielākus zaudējumus nekā iespējamie ieguvumi, kokus cērtot citā laikā. Aprēķinu nav un LKF teiktais: "Tici man uz vārda, Viestur!" izklausījās mazliet jocīgi reizē ar pārmetumiem, ka LOB neesot nekādu datu.
Izrādījās LKF neesot detalizētākus aprēķinus veikusi, jo tai nepatīkot LOB interpretācija, ka putnu ligzdu iznīcināšana ir Putnu direktīvas pārkāpums neatkarīgi no mežsaimniecības ekonomiskās nozīmes. LKF turpināja, ka Putnu direktīvu tā nevarot lasīt. Direktīvas prasības esot jālasa reizē ar preambulu un, lūk, preambulas 7. punktā teikts: "Šādi var uzraudzīt dabas resursus un regulēt to izmantošanu, balstoties uz nepieciešamiem pasākumiem, kas ļauj iespēju robežās saprātīgi uzturēt un koriģēt dabīgo līdzsvaru starp sugām." Jūs sapratāt, kā tas attaisno mežu ciršanu putnu ligzdošanas laikā? Es nē... Galu galā nonācām līdz gandrīz unikālam gadījumam - LOB un LKF ir vienisprātis, ka direktīvu var interpretēt tikai ES Tiesa.
LKF arī norādīja, ka skaidrojot direktīvu tā, kā to dara LOB, likumu pārkāpj arī lauksaimnieki, celtnieki, autobraucēji, kaķu saimnieki... Interesanti, ka visi piemēri trāpīja jomās, ko LOB tā vai citādi jau ir aktualizējusi (varbūt izņemot kaķus, kur LOB kopīgas nostājas nav). Mazāk interesanti (vismaz ne tuvu ne oriģināli) ir tas, ka tiek aicināts pievērst uzmanību citiem. "Ko tad mēs? Citi arī putniem dara pāri," ir arguments, ar ko LOB jāsastopas ļoti bieži.
"Rīgas mežu" pārstāvis vēlreiz uzsvēra, ka LOB argumentācija balstās nevis uz zinātniskiem pētījumiem, bet tikai pieņēmumiem. Lūgts norādīt, par kādiem faktos nebalstītiem pieņēmumiem ir runa, "Rīgas mežu" pārstāvis citēja vairākus punktus no LOB sagatavotā dokumenta, tostarp pieņēmumus, uz kuru pamata aprēķināts mazāks bojā gājušo ligzdu skaits, nekā reālais ("Aprēķinā pieņemts, ka putnu konstatēšanas varbūtība maršrutam tuvākajā joslā ir 100%, lai gan zināms, ka arī šajā joslā visi putni netiek konstatēti.") No runātā saprotams, ka kunga emocijas un nepatika pret ornitologiem neizriet tikai no ierosinātā miera perioda, jo, lūk, datu trūkuma dēļ mēs Latvijā vairs nevarot pavasarī medīt slokas.
Interesanti, ka tas pats "Rīgas mežu" pārstāvis aizstāv
pieņēmumu, ka mežizstrāde notiek ar vienādu intensitāti visu gadu, tātad trīs mēnešu pārtraukums nozīmētu atņemt mežizstrādē strādājošajiem ceturto daļu darba laika un neļautu iegūt ceturto daļu kopējā koksnes apjoma. Visiem zināms, ka mežizstrādes intensitāte pavasarī dažādu iemeslu dēļ samazinās šā vai tā, tāpēc gluži ceturtdaļā mērāmi ekonomiskie zaudējumi vis nav.
Diskusijai turpinoties kļūst skaidrs, ka no meža nozares pārstāvju puses argumentu ir tik maz, tāpēc ka jau no paša sākuma nozare nemaz nav plānojusi neko izvērtēt vai apspriest. Gan LKF, gan LMS atzīst, ka jau sen ir skaidrs, ka abas organizācijas nekad nepiekritīs vispārējam mežizstrādes aizliegumam putnu ligzdošanas laikā. LKF apgalvo, ka runāt varētu, ja visus putnus nemestu vienā maisā, bet dalītu atsevišķi aizsargātās sugas, apdraudētās sugas un "vidējos neaizsargātos putnus". Ticami gan, ka rezultāts (gan vēlamajiem pasākumiem, gan diskusijai par tiem) būtu tieši tāds pats.
Pamazām iestājas neveikls klusums. Tiek nolemts, ka "darba grupa ir runājusi" un tālāk jāstrādā Zemkopības un Vides ministrijām. Ministrijas nesaprot, kas viņām būs jādara, to nesaprot arī klātesošie un darba grupas sanāksme beidzas.
Tagad pārlasiet iepriekš redzamo rindkopu ar manām jūlijā izteiktajām prognozēm! Viss ir piepildījies - LOB datu nav, tie ir slikti, protams, neviens neko nav mēģinājis pārrēķināt un LMS pārstāvis pat neatceras, ka būtu kaut ko tādu ierosinājis, ekonomisko interešu pārstāvji nepiekrīt miera perioda noteikšanai, nekad nav plānojuši piekrist un nekad nepiekritīs.
Interesanti ir aplūkot arī meža nozares pretargumentus iepriekš minētajiem trim galvenajiem LOB argumentiem:
1) Putnu direktīvu LOB skaidro nepareizi;
2) LOB nav nekādu datu, kas liecinātu par pavasara mežizstrādes negatīvo ietekmi uz putniem;
3) Sabiedrības viedokli nevar ņemt vērā.
Ievērojāt, kā trūkst? Pārlasiet vēlreiz uzmanīgi LOB argumentus un meža nozares pretargumentus! Pamanījāt? Nozare neko nesaka par to, ka pavasara mežizstrāde ir pretrunā arī Latvijas likumiem. Tāds mazs apliecinājums, ka Latvijas likumi netiek uztverti ne kā arguments, ne kā šķērslis.
Tos, kurus uztrauc, ka katru gadu, cērtot mežus, tiek iznīcināti desmiti tūkstoši putnu ligzdu, aicinu nenokārt galvu. Lai gan darba grupas diskusijas par šo jautājumu būtībā ir izsmeltas (lai gan formāli laikam nav beigušās), skaidrs, ka LOB turpinās darbu, lai miera periods Latvijas mežos tiktu nodrošināts. Varu iepriecināt, ka pat LMS pārstāvis sanāksmē izteicās, ka viņš piekritīšot miera perioda noteikšanai, ja Latvija būšot septītā valsts Eiropā, kur tāds tiek noteikts. Turēsim pie vārda!
