Klimata pārmaiņas kā ticības jautājums (2. daļa)

Iepriekšējā rakstā sāku aplūkot ticību klimata pārmaiņām kā reliģiju, uzsvaru liekot uz to, kas man reliģijā patīk - ētikas kodekss, kura ievērošana nāk par labu sabiedrībai arī tad, ja sabiedrība nepieder reliģijai, kas šī kodeksa pamatā. Šoreiz par to, kas man reliģijā nepatīk.

Gan vēsturē, gan mūsdienās dažādām reliģijām piederīgo vidū nākas saskarties gan ar pavisam nekaitīgu liekulību, gan ar reliģiju izmantošanu klaji ļaunprātīgos nolūkos. Reiz, piemēram, man kāds visnotaļ kristīgs jaunietis apgalvoja, ka sekss pirms kāzām esot pieļaujams, ja tu pavisam droši zini, ka attiecīgo cilvēku precēsi, savukārt kāds kolēģis stāstīja par musulmani, kurš, dzerot alkoholu, skaidrojis, ka ārzemēs drīkstot, jo tur Allāhs neskatās.

Tās bija nekaitīgās atkāpes no reliģijas principiem, bet otrā galā - krusta kari, dedzināšanas uz sārta un teroristi pašnāvnieki. Tas viss - ticības vārdā. Tomēr visbiežāk vaina nav reliģijas ētikas kodeksā, bet gan cilvēku mēģinājumos to sagrozīt (sak, tev nebūs nokaut, bet to meiteni, kas tev neatdodas, tev gan būs par raganu nosaukt un nokaut). Reliģija ir tik spēcīgs ierocis, ka grēks to nemēģināt izmantot savās interesēs, ja vēlies dzīvē kaut ko sasniegt. Pat Ainārs Šlesers savulaik nu dikti par kristīgām vērtībām iestājās ("Tev nebūs zagt", vai ne?).

Šādas "ticības" izpausmes ļauj cilvēkiem no malas teikt: "Lūk, reliģija ir ļaunums! Paskat, cik daudz asiņu izliets ticības vārdā!" Līdzīgi ir ar ticību klimata pārmaiņām. Reiz Iveta Kažoka bija ietvītojusi saiti uz rakstu, kurā viens no apgalvojumiem bija - pat tad, ja klimata pārmaiņas kaut kad tālā nākotnē nāks par ļaunu cilvēcei, klimata pārmaiņu mazināšanas politika cilvēcei nāk par ļaunu jau tagad.

Reizēm šķiet, ka uzskatu, ka cīņa pret klimata pārmaiņām nāk par ļaunu cilvēcei (un ne tikai), paudējiem nevar neko pārmest, it īpaši tajos brīžos, kad "klimata pārmaiņu mazināšana" kļūst par biznesu - enerģētisko kultūru plantācijas, kas atņem zemi pārtikas audzēšanai vai dabai, vēja parki putnu migrācijas ceļos, Daugavpils HES idejas miroņa augšāmcelšanās... Galu galā veikli runātāji par klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem spēj pasniegt intensīvāku mežu izciršanu un purvu norakšanu kūdras ieguvei.

Bet šīs negatīvās, bet tik ļoti redzamās klimata pārmaiņu mazināšanas centienu izpausmes ir, turpinot runāt līdzībās, zem ticības klimata pārmaiņām maskēta ticība naudas dieviem, bet, kā senos laikos teicis kāds jauns cilvēks, nevar kalpot diviem kungiem. Arī savulaik apspriestajā melnrakstā likumam par atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai, kas laikam līdz apstiprināšanai tā arī nenonāca, priekšroku bija paredzēts dot tiem energoresursiem, ko var lētāk saražot, nevis tiem, kas radītu lielāku CO2 emisiju samazinājumu.

Kad runa patiesībā ir par jaunu biznesa nišu un "klimata pārmaiņas" ir tāds pats buzzword kā "inovatīvs", "interaktīvs" vai "mūsdienīgs", kas patiesībā neko nenozīmē, bet ir košs iepakojums, kas palīdz pārdot, protams, tiek pievērtas acis uz to, ka nereti biodegvielas ražošana un izmantošana rada vairāk siltumnīcefekta gāzu, nekā fosilā degviela, kailcirtes drīzāk veicina CO2 emisijas, nevis piesaisti, bet meliorācija "plūdu risku mazināšanai" tikai sagandē dabu un plūdu riskus palielina (pieņemot, ka plūdi, nevis sausums vispār būs aktuāls risks, mainoties klimatam).

Protams, ne vienmēr izkropļota pieeja klimata pārmaiņu mazināšanai ir apzināta sabiedrības maldināšana, reizēm tas ir vienkārši zināšanu trūkums. Skaidrs, ka mūsu zināšanas vienmēr būs nepilnīgas, bet brīdī, kad esam attapušies staigājam maldu ceļus, pareizā pieeja būtu laboties, tomēr it bieži jaunās zināšanas ir neērtas ierastajai biznesa praksei ("Mēs rēķinājāmies ar valdības atbalstu!" utt.), un tad tradicionālā pieeja (jau no seniem laikiem un ne tikai klimata pārmaiņu kontekstā) ir šīs zināšanas ignorēt vai, ja ignorēt nav iespējams, noliegt (kaut trīs reizes, vēl pirms gailis dzied).

Bet aplama pieeja klimata pārmaiņu mazināšanai un nepārdomāti pielāgošanās pasākumi nepadara klimata pārmaiņas par kaitīgu izdomājumu un klimata pārmaiņu ticīgo "ētikas kodeksu" - nepareizu. Paturot prātā pieeju "ticība klimata pārmaiņām kā reliģija", šo stāstu gribu noslēgt ar G. K. Čestertona citātu, ar kuru reiz Tviterī dalījās Juris Rubenis: "Kristietība nav kļūda. Tā vienkārši vēl nav izmēģināta."