pirmdiena, 2017. gada 28. augusts

Kas notiek ar Latvijas priedi?

Tā iznācis, ka jāturpina iepriekšējā rakstā iesāktā tēma par ticību zinātniekiem.

Droši vien, visos laikos ir bijis tā, ka zināma daļa sabiedrības zinātnieku teiktajam un rakstītajam vienkārši netic. Divi mūsdienu piemēri, kas zem saukļa "Zinātnieki melo!" ir apvienojuši gandrīz globālas kustības, ir klimata pārmaiņas un bērnu vakcinācija. Diemžēl sabiedrības jau tā nestabilo ticību zinātnei viegli var iedragāt zinātnieki, kas raksta vai runā blēņas, turklāt dara to, īpaši uzsverot, ka ir zinātnieki. Un te arī nonākam pie tā, par ko gribu rakstīt šoreiz - mežzinātņu doktora Imanta Baumaņa raksta Vai gada koka godā izraudzītā priede saglabās līderpozīcijas mūsu mežos? portālā Delfi.

Raksta konteksts ir šobrīd aktuālais jautājums par meža nozares vēlmi tikt pie kailcirtēm piejūras priežu mežos, kur šobrīd atļautas tikai izlases cirtes. I. Baumanis rakstā nosoda ieceres pretiniekus un norāda, ka pašreiz spēkā esošā regulējuma dēļ Latvijā zaudē priežu mežus: "Protams, lēmumu aizliegt kailcirtes radīja vēlme nodrošināties pret iespējamu priežu mežu platību samazināšanos. Taču tieši tas, no kā baidījās, tagad notiek."

Autors arī norāda: "...pēdējās desmitgadēs strauji samazinājušās priežu jaunaudžu platības. Iemesli tam ir vairāki:

- pagājušā gadsimta 60. gados piedzīvotas divas postošas vējgāzes, pēc kurām meža atjaunošanā netika izmantotas priedes – tika stādītas egles vai arī izcirtums atstāts dabiskai atjaunošanai;

- pēc 1978.–1979. gada bargās ziemas priežu audzēs aktivizējās dažādas slimības – skujbire, sakņu trupe, zaru vēzis u. c., kas mežkopju aprindās radīja satraukumu par priedes izdzīvošanu;

- 80. gadu beigās priežu jaunaudzēs ievērojamu postu nodarīja aļņi, kas bija lielā skaitā savairojušies; - pēdējās desmitgadēs mežu īpašnieki nelabprāt stāda priedes tām piemērotā augsnē, jo priedes ieaudzēšana, salīdzinot ar egli, ir sarežģītāka un dārgāka. Priežu jaunaudzes prasa rūpīgāku kopšanu, un tās biežāk bojā pārnadži, kuru skaits ievērojami palielinājies;

- pielietojot pakāpeniskās cirtes, notiek sugu maiņa, platības aizaug ar lapu kokiem un krūmiem, kā arī eglēm."

Un lai gan I. Baumanis min vairākus iemeslus priežu mežu platības sarukumam, raksta vēstījums ir skaidrs - galvenā problēma ir izlases jeb pakāpeniskās cirtes, ko atbalsta "cilvēki, kas samērā nicīgi izturas pret ekonomiku un tās vajadzībām".

I. Baumaņa raksta labākai izpratnei piedāvāju iepazīties ar dažiem skaitļiem (visi avoti ir publiski pieejami, un katrs lasītājs var par datu pareizību pārliecināties pats).

Jāsāk, ar to, ka pamatā I. Baumanim ir taisnība - priežu mežu platības Latvijā samazinās. Šeit redzamas priežu mežu platības pārmaiņas pēc Valsts meža dienesta datiem.


Ievērojiet, ka diagrammā trūkst 2016. gada. Šī gada datu VMD interneta lapā nav. Šajā laikā notika pāreja uz jaunu datubāzi, tāpēc arī pret platības samazinājumu starp 2015. un 2017. gadu ieteiktu izturēties piesardzīgi (iespējams, tas atspoguļo pārmaiņas datu precizitātē, nevis patiesu samazinājumu).

Ja izmantojam salīdzinājumam 2017. gadu, kopš 2001. gada priežu mežu platības samazinājušās par 9,4%, bet, ja ievērojam manis ieteikto piesardzību un salīdzinām 2001. un 2015. gadu, redzam samazinājumu par 6,5%.

Savukārt par priežu jaunaudžu platību strauju samazinājumu gan nav taisnība - VMD dati liecina, ka vismaz kopš 2001. gada priežu jaunaudžu (t.i., mežu līdz 40 gadu vecumam) kopējā platība stabili aug.


Tā kā I. Baumanis kā iemeslus priežu jaunaudžu platību sarukumam min 20. gs. 60. un 80. gadu notikumus, aicinu aplūkot priežu mežu vecuma struktūru (pēc tiem pašiem VMD datiem).


Lielākai skaidrībai diagrammā pie diviem stabiņiem esmu atzīmējis gadus, kad šie priežu meži atjaunoti. Redzams, ka arī šajā punktā I. Baumanim ir taisnība - minētajos periodos tādu vai citādu iemeslu dēļ meži ar priedi atjaunoti mazāk nekā pirms tam vai vēlāk, un tas radījis "bedri" priežu mežu vecuma struktūrā. Šeit gan jāpatur prātā, kāds ļoti būtisks aspekts - I. Baumaņa aprakstītie notikumi nozīmēja priežu mežu platību sarukumu tolaik, un ar lielu varbūtību tie novedīs pie ciršanas vecumu sasniegušu priežu mežu platību samazinājuma nākotnē (pēc 50-80 gadiem), bet tie neizskaidro šobrīd (kopš 2001. g.) notiekošo priežu mežu platību samazinājumu.

Lai izprastu šobrīd notiekošā priežu mežu platību sarukuma iemeslus, varam ielūkoties paša LVMI "Silava" sniegtajā informācijā. Te redzam, ka pēdējos gados priežu mežu platības samazināšanos izskaidro šādi iemesli:

- sugu sastāva izmaiņas augšanas procesā 31,5%;
- sugu sastāva izmaiņas pēc starpcirtes* 10%;
- izcirtums 19,6%;
- cita atjaunotā koku suga pēc kailcirtes 33,4%;
- citi iemesli 5,5%.

*Cirte, ko veic mežaudzē līdz tās cirtmeta sasniegšanai. Izšķir kopšanas cirti, rekonstruktīvo cirti un sanitāro cirti.

Tātad galvenais iemesls priežu mežu platību sarukumam mūsdienās joprojām ir meža neatjaunošana ar priedi pēc kailcirtes. To, ka nav reālu datu, kas pamatotu pašu publiskos izteikumus (arī I. Baumaņa rakstā), ka kailcirtes aizlieguma dēļ sarūk piejūras priežu mežu platības, sarunās apstiprina gan "Silava", gan Zemkopības ministrija.

Bet, labi, diskusijas labad pieņemsim, ka datu nav tikai pagaidām - mežos viss notiek lēni, un varbūt piepildīsies grozījumu virzītāju sliktākās prognozes un piekrastes priežu mežus aizstās "nekvalitatīvas un mazražīgas lapu koku audzes". Kādu ietekmi tas atstātu uz Latvijas priežu mežu kopējo platību? Faktiski nekādu. Zemkopības ministrija apgalvo, ka noteikumu grozījumi attiecas uz nepilniem 11 tūkstošiem hektāru meža, tātad tie veido tikai 1% Latvijas priežu mežu platības. Šī ir daudz mazāka platība par to, ko priežu meži jau zaudējuši pēdējos 17 gados. Turklāt jāpatur prātā, ka galējais scenārijs - to priežu mežu, kuros aizliegta kailcirte, zaudēšana - ir maz ticams.

Tātad priežu mežu sarukumā ne tagad, ne nākotnē nevar vainot to, ka piejūras priežu mežos aizliegtas kailcirtes. Kailcirtes tiek piedāvāts kā risinājums mežu atjaunošanas nodrošināšanai, bet, kā rāda LVMI "Silava" dati, kailciršu veikšana pašreizējā mežsaimniecības praksē ir galvenais riska faktors priežu mežu platību saglabāšanai, nevis priežu mežu nākotnes nodrošinājums. Un uz šāda fona sabiedrībai tiešām vajadzētu pieņemt jaunas kailcirtes piejūras priežu mežos? Un sabiedrībai vajadzētu ieklausīties mežzinātniekos, kas to nav pamanījuši?

LVMI "Silava" strādā vairāki tiešām cienījami zinātnieki, kuros es vienmēr esmu gatavs ieklausīties pat tad, ja viņu viedoklis ir pilnīgi pretējs manējam (jo ir liela varbūtība, ka tieši viņu domas izrādīsies labāk pamatotas). Šie zinātnieki parasti vairās no publiskām diskusijām, un var viņus cienīt arī par to. Bet man ir tiešām žēl, ka publiskajā telpā priekšplānā izvirzās mežzinātnieki, kas demonstrē paviršu attieksmi gan pret faktiem, gan pret sabiedrības spriestspēju un tā met ēnu arī uz saviem kolēģiem, kuri to nebūtu pelnījuši.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana