Nē, es neesmu riebīgs tips...
Nē, nē, "Pienvedēja piedzīvojumu" dziesma "Cilvēks ar trepēm" nav līdzeklis, lai uzmundrinātu sevi pēc kārtējām diskusijām par meža apsaimniekošanu! Šī dziesma man galvā skan tās dažas dienas gadā, kad no LOB valdes priekšsēdētāja kļūstu tieši par to - cilvēku ar trepēm. Tas notiek tajās reizēs, kad dodos kolēģei Ievai Mārdegai palīgā pārbaudīt zaļo vārnu būrus.
Šoreiz Ieva aicina palīgā neparasti agri - jau 25. maijā. Zaļās vārnas vēl īsti nevarētu būt sākušas ligzdošanu, taču, tā kā pupuķiem, kas arī mēdz ligzdot zaļo vārnu būros, gan sezona jau sākusies, labprāt piekrītu doties Ievai līdzi. Turklāt šoreiz būru pārbaude notiks Ādažu poligonā, un tas nozīmē, ka varēsim pārbaudīt arī pupuķu būrus, kas mums gadīsies pa ceļam.
Varētu domāt, ka mans darbs, kas aprobežojas ar kāpņu pārnēsāšanu, piesliešanu pie būra un nostiprināšanu uz mašīnas, lai drīz atkal ņemtu nost, nav īpaši aizraujošs. Nu... nav jau arī, taču šis brauciens izvēršas patiesi interesants.
Gaigalas mazuļi. Foto: Ieva Mārdega |
Būrus lielākoties pārbauda tikai Ieva, es esmu tikai cilvēks ar trepēm. Taču reizēm arī man rodas nezinātniska interese ielūkoties būrī. Tā gadās arī šoreiz, kad Ieva, ieskatoties kādā no būriem, ziņo, ka tajā ir divi lieli meža baloža mazuļi. Te vietā atgādināt, ka ornitologi par meža balodi nosaukuši nevis visbiežāk mežos sastopamo balodi (ko oficiāli sauc par lauku balodi), bet daudz retāku putnu, kas priekšroku dod tieši priežu mežiem. Ieva apgalvo, ka jauni meža baloža mazuļi izskatoties kā neglīti dzeltenīgi kazlēni, taču šie ir jau paaugušies un izskatās tieši tik pelēki skaisti kā meža baložiem jāizskatās. Bet nu smird gan kā velni!
Meža baloža mazuļi. Foto: Ieva Mārdega |
Pupuķu mātīte. Foto: Ieva Mārdega |
Zaļās vārnas klātbūtni nevienā no būriem vēl nemana, lai gan vienā vietā dzirdam tās krekšķināšanu. "Vēl jau laikam zaļās vārnas nav masveidā atgriezušās," pēc būru pārbaudes bilst Ieva. Uzreiz gan attopamies un skumji nosmejam, ka zaļo vārnu gadījumā "masveidā" ir "pārējās piecas".
Medņa dzīvotne Ādažu poligonā. Foto: Viesturs Ķerus |
Vistveidīgie putni, rēķinoties ar savu maskējošo apspalvojumu, mēdz sēdēt ligzdā līdz pēdējam, un arī šajā gadījumā putns izlec no ligzdas mums pie pašām kājām. Tiešām liels putns! Tiešām mednis! Novēlot mednim sekmīgu ligzdošanu, ātri dodamies prom.
Interesanti, ka mednis, kas vispār ir tramīgs putns, izvēlējies apmesties Ādažu poligona mežos. Turklāt šeit ir ne viens vien medņu riests. Acīmredzot piemērotās dzīvotnes atsver militāro mācību radīto traucējumu. Viens no būtiskiem faktoriem, kas veido medņu dzīvotni, ir uguns. Gan šeit, gan citur var redzēt, ka medņi labi jūtas mežos, kur reiz izdegusi zemsedze. Arī pirms diviem gadiem Rampas purvā notikušais ugunsgrēks nācis medņiem par labu, un, iespējams, tieši tāpēc to ligzdošanas apgabals aizsniedzies līdz karavīra atrastajai ligzdai, kas ir visai tālu no līdz šim zināmajiem Ādažu poligona medņu riestiem.
Arī šādā vietā var ligzdot pupuķis. Foto: Ieva Mārdega |
Mūsu būru pārbaudes brauciens ir noslēdzies. Un es pat neesmu jums izstāstījis visu. Gan lielās zīlītes, gan mājas strazdi, gan erickiņi un mušķērāji - daudz ir to putnu, ko var sastapt, pārbaudot zaļo vārnu būrus, pirms masveidā ieradušies tiem iecerētie īstie saimnieki.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru