pirmdiena, 2012. gada 21. maijs

Koku ciršanas apjomi - pēc trim gadiem

2008. gada nogalē tika palielināts maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms valsts mežos, 2009. un 2010. gadā nocērtamo apjomu palielinot par četriem miljoniem kubikmetru. Gan LOB, gan citas organizācijas pret šo soli iebilda, paužot bažas par to, ka nav novērtēts, kādas sekas šis solis radīs dabas aizsardzībai. Neskatoties uz minētajiem iebildumiem, ekonomiskie argumenti šoreiz izrādījās svarīgāki. Ciršanas apjomi privātajos mežos bija kritušies, un koksnes imports no Krievijas apstājies, tāpēc ļoti nepieciešams bija atbalstīt nozari ar mūsu valsts mežu koksnes resursiem. "Tas dos iespēju saglabāt un noturēt meža nozares ražošanas potenciālu un darbavietas 2009. un 2010. gadā," ziņoja LETA. "Palielinot koksnes ieguvi, valsts mežos tiks stabilizēts koksnes nodrošinājums kokrūpniecībai, saglabātas darbavietas meža nozares uzņēmumos un nodokļu iemaksas valsts budžetā ekonomiskās lejupslīdes apstākļos."*

Lai gan droši vien ne viens vien nozares pārstāvis teiks, ka galu galā kopējais pieļaujamais ciršanas apjoms 2006.-2010. gadā netika palielināts (t.i., reālie ciršanas apjomi periodā kopumā nepārsniedza iepriekš noteikto), šis lēmums joprojām tiek slavēts kā labs un situācijai atbilstošs. Vai nu šī lēmuma dēļ vai vienkārši tāpat, bet ciršanas apjomi valsts mežos 2009.-2010. gadā tomēr palielinājās - no 10-12 tūkstošiem kailciršu hektāru gadā 2006.-2008. gadā līdz 21-22 tūkstošiem hektāru gadā atlikušos divus gadus.**

Ciršanas apjomi privātajos mežos ir atjaunojušies, sagaidāms, ka arī koksnes imports no Krievijas pieaugs, bet, ak vai, izrādās, ka visiem zāģēt gribētājiem koku nepietiks šā vai tā...

"Pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos," raksta Kristaps Ceplis žurnāla "Baltijas Koks" aprīļa numurā. "Turpinoties šādam scenārijam, atsevišķi ražotāji būs spiesti atlaist daļu darbinieku, kritīsies arī investīciju un koksnes eksporta apjoms, kas negatīvi ietekmēs visu Latvijas ekonomiku," tajā pašā rakstā tiek atstāstīts Norvik Timber Industries valdes priekšsēdētāja teiktais.

Izrādās, "pareizais" valdības lēmums ir tikai radījis kokrūpniecības nozarei ilūziju, ka koku Latvijas mežos ir tik, cik vajag, nevis tik, cik ir, un novilcinājis atklāsmi, ka Latvijas uzņēmumu zāģētspēja pārsniedz reāli pieejamo resursu apjomu un "piebrezmēšana" ir neizbēgama. Darbinieki tāpat būs jāatlaiž, uzņēmumi tāpat bankrotēs...

Tomēr pēdējo gadu ilūzijas par koksnes resursu neizsmeļamību ir tik saldas, ka grūti no tām atteikties. K. Ceplis raksta: "Norobežojoties no radikāliem vides aizstāvju un sabiedrības viedokļiem un ņemot vērā tikai resursu plūsmas stabilitāti  (izcēlums - VĶ) ilgtermiņā, ciršanas apjomu galvenajā cirtē gan valstij piederošajos mežos, gan privātajās platībās varētu palielināt par pāris miljoniem kubukmetru gadā."

Laikam par radikālu uzskatāms arī viedoklis, ka mežu loma nav tikai koksnes plūsmas nodrošinājums...

Tad nu norobežosimies no sliktajām domām, barosim sevi ar jauko statistiku par koksnes kubikmetru skaitu Latvijas mežos un cerēsim, ka Latvijā mežu tomēr ir bezgalīgi daudz. Ja tomēr pienāks brīdis, kad pēdējais cērtamais koks Latvijā būs nocirsts, kurš tad vairs atcerēsies, ar ko tas viss sākās!

* http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/169734-palielina_koku_cirsanas_maksimali_pielaujamo_apjomu_valsts_mezos
** http://www.vmd.gov.lv/index.php?sadala=355&id=105&ord=30

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana