Pēc "Visi putni skaisti dzied" noskatīšanās

Sarkanrīklīte. Foto: Tomass Ķerus

Ja gribat zināt, ko par Kristas Burānes filmu "Visi putni skaisti dzied" domā jomas speciālisti, jums jāizlasa manas kolēģes Kitijas Balcares recenzija, bet šeit manas - ornitologa - pārdomas pēc filmas noskatīšanās.

Kad uz ekrāna parādījās filmas nosaukums, es pirmoreiz iedomājos: Nez, kā šis nosaukums pareizi jālasa? Un atcerējos vienu no pāris reizēm, kad esmu dzīvē ticies ar Jāni Baltvilku.

Tā bija Baltvilka tikšanās ar bērniem mūzikas skolā, kurā mācījās mans brālis. Kad tika dota iespēja uzdot dzejniekam jautājumus, viena meitene piecēlās un jautāja: "Kāpēc ir tā, ka lakstīgala skaisti dzied, bet vārna neglīti ķērc?" Uz to Baltvilks atbildēja, ka vārnām arī vārnu balss šķiet skaista.

...un tāpēc es nolēmu, ka vismaz man šīs filmas nosaukums ir nevis kā ierasts skaitīt tautasdziesmā "Visi putni SKAISTI dzied", bet gan "VISI putni skaisti dzied". Jā, jā, es zinu, ka "dzenis vien nedziedāja" un ne jau dzenis vienīgais putns, kam trūkst tā, ko ornitologi sauc par dziesmu, taču galvenā doma, ko es saskatu filmas nosaukumā, ir - visi putni ir svarīgi. Un pat tad, ja es pārāk brīvi interpretēju filmas nosaukumu, kopējais filmas vēstījums ir tieši tāds līdz pat pēdējiem kadriem.

Tā kā man ir bijusi iespēja mazliet palīdzēt šīs filmas tapšanā, varu apliecināt, ka Kristai svarīgi ir ne tikai putni, bet arī fakti. No dramaturģiskā materiāla (atgādinu, ka pirms filmas bija izrāde) līdz pat filmas montāžai Krista rūpīgi raudzījās, lai viss, kas tiek stāstīts un rādīts par putniem, būtu pareizi. Tāpēc viens no filmas pamatakmeņiem līdzās latviešu tautasdziesmām ir LOB veikto ligzdojošo putnu uzskaišu rezultāti, un tikai tagad sapratu, ka filmas pirmizrāde bija "pirmizrāde" arī jaunākajam ziņojumam par Latvijas putnu populāciju stāvokli, kas vēl tikai gaida oficiālo publicēšanu.

Taču filma nav tikai faktu izklāsts - tā ir daudzslāņains vēstījums, kurā ekoloģija savērpta ar mitoloģiju un teātra izrāde - ar tās dalībnieku privātajām dzīvēm, un būtībā parāda to, ko mēs, dabas aizsardzības jomā strādājošie, vienmēr esam centušies uzsvērt - dabā viss ir saistīts. Putni nevar eksistēt atrauti no savām dzīvotnēm: ja mēs gribam Latvijā mežirbes un dzeņus, mums būs vajadzīgi veci meži ar kritušiem kokiem; ja gribam, lai šeit arī turpmāk dzīvotu dzeltenās cielavas, mums būs vajadzīgas slapjas pļavas. Sava dzīvotne ir arī mums - cilvēkiem, un, gluži tāpat kā putnu gadījumā, to veido ne tikai fiziski vides parametri, bet arī savstarpējās attiecības - ar vecākiem, kaimiņiem, konkurentiem un arī citām sugām. Tāpēc vēl viens no svarīgiem filmas slāņiem man šķita patriotisms, turklāt ne muzejisks vai karojošs patriotisms, bet tāds, kas liek mums visiem aizdomāties, kā mēs savā dzīvotnē - Latvijā - dzīvojam un kā mums vajadzētu dzīvot.

Šķiet, ka pašai Kristai svarīgs ir filmā vairākkārt uzdotais jautājums "Kam pieder daba?", bet man, jau dramaturģisko materiālu pārlasot, sirdī visvairāk trāpīja cits teikums: "Neesmu dzirdējis, nezinu, kā izskatās." Atgādinājums, ka pamatproblēma dabas aizsardzībā bieži vien ir nezināšana un vienaldzība. Tā nereti ir atbilde uz dabas aizsardzības organizāciju pausto satraukumu par kādas sugas lejupslīdi. Neesmu dzirdējis, nezinu, kā izskatās. Tāpēc esmu ne tikai priecīgs par šo filmu, bet no sirds pateicīgs Kristai, kas problēmas, par kurām runā dabas aizsardzības speciālisti, izstāsta vēl plašākai auditorijai, lai mazāk būtu to, kas varētu teikt: "Neesmu dzirdējis, nezinu, kā izskatās."

Filmu "Visi putni skaisti dzied" varēs noskatīties arī 27. oktobrī, kad pēc seansa notiks saruna ar Kristu Burāni, galveno operatoru Mārtiņu Jansonu un mani. Biļetes nopērkamas šeit.

Mērķtiecīgs tukšums

22. septembrī beidzot sabiedriskajai apspriešanai tika nodotas ilgi, ilgi tapušās un sen solītās Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (sk. šeit). Šis ir būtisks dokuments, jo uz tā vajadzētu balstīties turpmākiem grozījumiem mežu apsaimniekošanas regulējumā. Šim dokumentam veicams ietekmes uz vidi novērtējums, lai zinātu, vai ieceres nebūs videi kaitīgas.

Atgādinu, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Satversmes tiesa pērn atcēla grozījumus koku ciršanas noteikumos, bija tieši tas, ka šie grozījumi nebija iekļauti nozares pamatnostādnēs un tāpēc arī to ietekme uz vidi nebija izvērtēta. Jau sprieduma nolasīšanas dienā zemkopības ministrs Armands Krauze paziņoja, ka grozījumus virzīs atkārtoti, "ievērojot likumos noteiktās procedūras" (sk. šeit).

Analīzes vietā - tukšums

Un te nu mēs esam - pamatnostādnes publicētas apspriešanai. Zemkopības ministrija paziņojusi, ka "dokuments balstīts padziļinātā nozares datu analīzē, zinātniskos pētījumos un iepriekšējā plānošanas perioda rezultātu izvērtējumā." Latvijas Kokrūpniecības federācija pamatnostādnes vērtē atzinīgi (sk. šeit). Pamatnostādņu apspriešanai dots samērā ilgs laiks - līdz 15. novembrim. Tad nu ielūkosimies, kādi ir Zemkopības ministrijas plāni meža nozarei turpmākajiem gadiem...

Nekā. Izrādās, dokuments ir pilns ar reklāmiskām frāzēm, faktos nebalstītiem apgalvojumiem, bez jebkādām atsaucēm uz zinātniskiem pētījumiem un pats būtiskākais - nesniedz nekādu skaidrību par plānoto, vien dod mājienus, ka dabas aizsardzībai būs jāpieraujas, lai koksnes ieguve būtu vieglāka.

Divas nodaļas ir veltītas tam, lai mazliet atšķirīgās redakcijās atstāstītu 1998. g. pieņemtās Latvijas meža politikas mērķus un principus. Tie gan ir nedaudz pielaboti, piemēram, precizējot, ka dabas aizsardzībai nedrīkst atvēlēt vairāk kā 30% meža zemju un ka dabai tuvākas mežsaimniecības metodes izmantojamas vien dabas aizsardzības teritorijās.

Taču, šķirot dokumentu tālāk, top skaidrs, ka Latvijas meža politikas mērķu un principu atstāsts tikai aizņem vietu, bet pamatnostādnes uz tiem nav balstītas. Tām ir pašām savi trīs mērķi:

1. Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga un starptautiski atzīta

2. Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga, ar augstu pievienoto vērtību un atbilst klienta vajadzībām.

3. Meža un saistīto nozaru attīstībai atbilstošs izglītības un zinātniskais potenciāls un cilvēkresursu prasmju līmenis.

Katram no šiem mērķiem seko teksts, bet, kas tas ir, nav īsti saprotams - it kā esošās situācijas apraksts, it kā nākotnes redzējums, it kā uzdevumi... Katrā ziņā nekādus faktus, analīzi vai atsauces uz avotiem šajā nodaļā neatrast.

Tāpat arī nākamajā nodaļā "Problēmas, kuras var kavēt meža un saistīto nozaru attīstības politikas mērķu sasniegšanu" - nekādu atsauču uz pētījumiem vai statistiku, nav pat sasaistes ar iepriekš definētajiem mērķiem. Vienkārši saraksts ar nekonkrētiem formulējumiem no sērijas "lietas, kas mums nepatīk", piemēram, "meža un meža zemes efektīva apsaimniekošana ir ierobežota", "mežsaimniecības potenciāls Latvijā netiek izmantots pilnā apjomā", "ierobežota meža īpašumu apsaimniekošanas efektivitāte". Kas ar to domāts? Kādi dati par to liecina? Nekādu skaidrību no šīs nodaļas negūt. Ir gan daži "sarkanie karodziņi", bet par tiem - vēlāk.

Tālāk seko nodaļa "Sasaiste ar nacionālajiem un ES plānošanas dokumentiem". Teorētiski šī nodaļa būtu svarīga, lai pārliecinātos, ka meža nozares plāni iet kopā ar visiem citiem jau spēkā esošajiem plāniem. Taču faktiski šeit atkal ir tikai teksts apjoma radīšanai - īsi aprakstiņi par dažādiem plānošanas dokumentiem bez jebkādas skaidrības par to sasaisti ar meža nozares pamatnostādnēm.

Plānu vietā - tukšums

Nodaļa - "Politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji" - rada cerības, ka vismaz šeit būs kāda skaidrība, un, redz, pat meža putnu indekss pieminēts! Bet atkal nekā - izrādās šeit uzskaitīti citos plānošanas dokumentos iekļautie rezultatīvie rādītāji, kam gan ir sakars ar mežu, bet nav sakara ar konkrētajām pamatnostādnēm. Pamatnostādnēs neatradīsiet pasākumus ne meža putnu populāciju uzturēšanai, ne vecu mežu īpatsvara saglabāšanai vai palielināšanai.

Tādu pašu vilšanos sagādā nodaļa, kam vajadzētu būt svarīgākajai un skaidrākajai - "Rīcības virzieni un tiem pakārtotie uzdevumi politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai". Šeit atkal atrodamas vien vispārīgas frāzes bez jebkādiem konkrētiem rezultatīvajiem rādītājiem. Varam uzzināt, piemēram, to, ka līdz 2028. gadam tiks noteikti "optimāli mežaudžu galvenās cirtes kritēriji", ik gadu notiks "mērķtiecīga organisko augšņu (..) apmežošana", tāpat ik gadu (???) tiks "ilgtermiņā veidota un uzturēta optimāla meža vecumstruktūra". To, kādi būtu optimāli galvenās cirtes kritēriji vai optimāla meža vecumstruktūra, cik daudz zemju plānots apmežot, tā arī neuzzināsiet.

Aizplīvurotie nodomi kāpināt ciršanu

Tomēr, ieskatoties uzmanīgi un zinot kopējo meža nozares pārstāvju un Zemkopības ministrijas retoriku, arī šajā vispārīgajā un tukšajā tekstā var saskatīt zemtekstu, kas liecina par vēlmi mazināt ierobežojumus ciršanai un kavēt dabas aizsardzību.

Piemēram, tiek apgalvots, ka valsts mežos maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas principi ir nepilnīgi, "jo lietotais algoritms ir vērsts uz koku sugu vecuma struktūras izlīdzināšanu". Šis ir īpatnēji, jo līdz šim meža nozares pārstāvji daudzkārt apgalvojuši, ka izlīdzināta mežu vecuma struktūra būtu tas, uz ko vajadzētu tiekties. Kādiem būtu jābūt jaunajiem ciršanas apjoma noteikšanas principiem, pateikts gan netiek. Kādai vajadzētu būt meža vecuma struktūrai, arī nē. Tikai, kā jau minēju iepriekš, norādīts, ka tai vajadzētu būt "optimālai". Taču, ņemot vērā Zemkopības ministra publisko kampaņošanu pret veciem mežiem, zemteksts ir skaidrs - jāveicina vecu mežu izciršana. Taču VMD lietotie algoritmi pieļaujamā ciršanas apjoma aprēķināšanai nav vērsti uz vecu mežu saglabāšanu, tāpēc vēlmi šos principus pārskatīt var skaidrot tikai divējādi - vai nu grib tikt pie lielāka izcērtamā koksnes apjoma, vai mežizstrādei pieejamu mežu sāk trūkt.

Savukārt dokumentā vairākkārt atkārtotie apgalvojumi par ierobežojumiem meža zemes efektīvai apsaimniekošanai un nepietiekamu mežsaimniecības potenciāla izmantošanu jau daudzkārt izmantoti, lai pamatotu mazākus ierobežojumus ciršanai - gan Satversmes tiesas atceltos grozījumus koku ciršanas noteikumos, gan svaigo piedāvājumu grozījumiem Meža likumā. Tāpēc, kas slēpjas zem šīm frāzēm, nav pat jāmin.

Draudi dabas aizsardzībai

Centieni vājināt dabas aizsardzību pamatnostādnēs redzami gan tiešos, gan aizplīvurotos izteikumos. Šādi tieši apgalvojumi (gan atkal - bez jebkāda faktu pamata) ir problēmu uzskaitījumā minētais, ka "netiek efektīvi pielietota meža aizsardzības statusa atcelšana", gan plāns "pārskatīt kailcirtes aizliegumu".

Tāpat pamatnostādnēs vairākkārt uzsvērts, ka dabas aizsardzībai nedrīkst atvēlēt vairāk kā 30% meža zemju, piebilstot arī, ka šie 30% jau sasniegti (kas, kā zināms, nav patiesība). Tātad citiem vārdiem tiek atkārtots jau iepriekšējās pamatnostādnēs paredzētais - dabas aizsardzībai ne par hektāru vairāk. Turklāt dabai tuvāku meža apsaimniekošanu, kam vajadzētu būt normai valstī kopumā, paredzēts attiecināt tikai uz aizsargājamām teritorijām. Tātad pretēji jaukam virsrakstam "Apsaimniekot mežu, stiprinot bioloģiskās daudzveidības vērtību integrēšanu" faktiski tiek paredzēts tieši pretējais - stingra segregācija, meklējot iespējas kaut ko nocirst aizsargājamās teritorijās (atgādinu arī iepriekš minēto vēlmi "pārskatīt kailcirtes aizliegumu"), nevis domājot par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu saimnieciskos mežos.

Zem tā paša jaukā virsraksta par bioloģiskās daudzveidības vērtību integrēšanu paredzēts veicināt ne tikai pārmitro meža biotopu atjaunošanu lauksaimniecības zemēs (kas pie zināmiem nosacījumiem varētu būt pieņemami), bet arī meža ieaudzēšanu izstrādātajos kūdras laukos, kas ir muļķība no bioloģiskās daudzveidības viedokļa un kaitniecība, ja domājam par klimata pārmaiņām. Turklāt īpatnēji, ka reizē ar pārmitro biotopu atjaunošanu paredzēta jau esošo degradācija, kas paslēpta zem "veicināt hidroloģiskā režīma uzlabošanu slapjaiņos", t.i., nosusināt dabiski slapjos mežus.

Redzams, ka meža nozarei traucēklis ir dabas aizsardzības eksperti, tāpēc viens no plāna punktiem veltīts arī viņiem: "Nodrošināt caurskatāmu un neatkarīgu meža bioloģiskās daudzveidības ekspertu kvalifikācijas iegūšanas un sertifikācijas sistēmu." Nez, no kā Zemkopības ministrijas iecerētajai sistēmai vajadzētu būt neatkarīgai? Šobrīd ekspertus sertificē Dabas aizsardzības pārvalde.

Tukšums ar nolūku

Ņemot vērā, cik aptuvens un nekonkrēts ir Zemkopības ministrijas izstrādātais dokuments, ir interesanti, kā tam tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tā kā nav skaidru rezultatīvo rādītāju, nav nekā, kas ļautu reāli spriest par to, kāda būs plānu īstenošanas ietekme uz vidi. Kāda ietekme varētu būt, piemēram, "pilnveidotiem" pieļaujamā mežu ciršanas apjoma noteikšanas principiem? Kāda būs "optimālā" mežu vecuma struktūra? Kāds būs "efektīvais risinājums" ES prasību nodrošināšanai? Cik daudz slapjo mežu paredzēts nosusināt? Kādi mežu mēslošanas plāni slēpjas zem uzdevuma "pilnveidot normatīvo vidi augsnes ielabošanas līdzekļu pielietošanai"? Godprātīgs cilvēks no šāda tukša plāna vērtēšanas atteiktos, jo nav, ko vērtēt. Taču nebūs brīnums, ja Zemkopības ministrija atradīs kādu, kurš uzrakstīs, ka skaistie lozungi jau liecina par labiem nodomiem, tāpēc plānu īstenošanas ietekme uz vidi neapšaubāmi būs pozitīva.

Bet ir vēl viens jautājums - kāpēc šādu tukšu dokumentu, kurā nekas skaidri nav pateikts, atzinīgi vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācija? Manuprāt tas skaidrojams ar to, ka dokuments ir tukšs ar nolūku. Nav tā, ka pamatnostādņu autori vai Zemkopības ministrija nezinātu, ko grib panākt. Zem katra no aptuvenajiem punktiem slēpjas pavisam konkrētas ieceres. Piemēram, Zemkopības ministrija vēstulē vides NVO apliecina, ka ar šīm pamatnostādnēm tiks attaisnoti grozījumi Meža likumā, kuru virzība jau uzsākta (par tiem esmu rakstījis šeit), lai gan pamatnostādnēs nav teikts nekas par mežu ciršanas vecuma samazināšanu, atteikšanos no meža inventarizācijas un dabas aizsardzības regulējuma atcelšanu saimnieciskajos mežos.

Slēpjot konkrētos plānus, pirmkārt, sabiedrībai ir grūtāk saprast, kas ir gaidāms un par ko vajadzētu uztraukties. Vieglāk apgalvot, ka "zaļie kaut ko sagudrojuši, lai gan tā vispār nav rakstīts". Otrkārt, nav iespējams precīzi novērtēt ietekmi uz vidi, tāpēc ir lielākas cerības tikt cauri ar "ķeksīša" novērtējumu. Treškārt, kā jau rāda centieni plašāku meža izciršanu pamatot ar "administratīvā sloga mazināšanu",  zem vispārējiem virsrakstiem var sabāzt jebko, kas vien tuvākajās desmitgadēs ienāks prātā. Teiksi, ka mežu ciršanas vecuma samazināšana nav pamatnostādnēs? Tur taču rakstīts "veidot optimālu meža vecuma struktūru"! Vai tad tur nav paredzēta visu mikroliegumu likvidēšana? Ir taču teikts - "attīstīt dinamisku dabas aizsardzības sistēmu"! Ciršanas apjomu kāpināšana valsts mežos? "Pilnveidot pieļaujamā ciršanas apjoma noteikšanu!"

Aicinu runāt skaidri!

Noslēgumā es gribu vērsties tieši pie Latvijas Kokrūpniecības federācijas, "Latvijas valsts mežiem", "Latvijas Finiera", Zemkopības ministrijas un kas nu vēl jūs tur esat kompānijā, kas šo dokumentu rakstīja. Redziet, jūs varat ar tukšām un miglainām frāzēm samulsināt sabiedrību. Jūs varat atrast kādu, kurš uzrakstīs, ka videi nebūs nekā labāka par šo nekonkrēto plānu īstenošanu. Taču jūs nekad nevienā tiesā nepierādīsiet, ka intensīvākas mežu izciršanas ietekme jau izvērtēta, jo tā paslēpta zem "optimālu galvenās cirtes kritēriju noteikšanas" un "optimālas meža vecumstruktūras veidošanas". Tāpēc aicinu jūs runāt skaidri jau tagad un pastāstīt mums visiem, kas tieši ir tas, ko plānojat.