Reku šeku Andris ievilka mani vienā blogu stafetē. Uzdevums šāds - izkopējam no sava bloga katra mēneša pirmā raksta pirmo teikumu un pēc tam nododam stafeti tālāk trim citiem blogu autoriem. Es gan neesmu tik cītīgs rakstītājs, lai kaut ko būtu sacerējis katru mēnesi, bet lai notiek:
Janvāris. Iepriekšējā rakstā sāku aplūkot ticību klimata pārmaiņām kā reliģiju, uzsvaru liekot uz to, kas man reliģijā patīk - ētikas kodekss, kura ievērošana nāk par labu sabiedrībai arī tad, ja sabiedrība nepieder reliģijai, kas šī kodeksa pamatā. (lasīt tālāk)
Februāris. I hear the train a comin'
It's rolling round the bend... (lasīt tālāk)
Marts. Mūsdienīga vides aizsardzība tiecas uz to, lai vides prasības tiktu integrētas visu nozaru politikās. (lasīt tālāk)
Aprīlis. Vakar biju aizbraucis uz Rīgu ciemos pie saviem vecākiem, kas dzīvo koku ieskautā privātmājā Ziepniekkalnā. (lasīt tālāk)
Maijs. Ar noteiktām interešu grupām domātiem izdevumiem problēma ir tā, ka, lai gan reizēm rakstītais it kā adresēts citiem, lielākoties neviens cits, izņemot konkrēto interešu grupu, šo izdevumu nelasa. (lasīt tālāk)
Jūnijs. Atrakstīja man kolēģe e-pasta vēstuli ar nosaukumu "Draudi gada putnam?" (lasīt tālāk)
Jūlijs. - Edgar, Frišvagars man te stāsta, tu viņu nesveicinot. (lasīt tālāk)
Augustā un septembrī neesmu rakstījis neko.
Oktobris. Sēžu, skatos 21. oktobra TV3 ziņas un uzzinu, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sasaucis preses konferenci, lai ziņotu, ka nāk pasaules gals, ja ne pasaules gals, tad akmens laikmets točna. (lasīt tālāk)
Novembrī atkal nekā.
Decembris. Reku šeku Andris ievilka mani vienā blogu stafetē.
Stafeti un iespēju atskatīties uz šogad blogā sarakstīto nododu Uģim, Janai un Kasparam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru