Vispirms ātri tiksim galā ar pārmetumu. Varētu gaidīt, ka cilvēki, kas caur žurnālu mēģina veidot mednieku viedokli, labi pārzina medības regulējošos normatīvos aktus vismaz tajos gadījumos, kad grib par tiem izteikties. Tomēr Indulis Burka rakstā "Mednieks - ļauns bubulis vai dabas sargs?" mēģina medniekus biedēt ar neeksistējošiem medību ierobežojumiem:
"Ap [melnā stārķa vai jūras ērgļa] ligzdu nosaka liegumu un buferzonu, kurā mednieks pat domās nedrīkst ieiet. Taču vietā, kur dzīvo abi nosauktie, labi jūtas arī caunas, lapsas un mežacūkas."
"Kāpēc šo caunu mednieki nevarētu ķert tajā laikā, kad stārķa vai ērgļa nav mājās? Varētu rīkot medības ar dzinējiem, jo no 1. oktobra līdz 31. janvārim putni ir aizlidojuši un iztraucēt tos nav iespējams."
Es pat īsti nezinu, kas būtu sliktāk - raksta autora nezināšana par medības regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai apzināta mednieku maldināšana, lai radītu nepamatotu neapmierinātību ar dabas aizsardzības noteikumiem...
Ikvienam interneta lietotājam ir iespēja iepazīties ar MK noteikumiem "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" šeit. Tad nu ieinteresētais lasītājs uzzinās to, ka šajos noteikumos nemaz tik daudz par medībām nav rakstīts, bet tas, kas ir rakstīts, atrodams 37. punktā:
37. Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība (..), kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, tai skaitā:
37.4. medījamo dzīvnieku piebarošana no 1.marta līdz 30.jūnijam mikroliegumos, kas izveidoti medņa, melnā stārķa, jūras ērgļa, zivju ērgļa un klinšu ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai;
37.5. medību torņu ierīkošana un izmantošana un medības no 1.februāra līdz 31.jūlijam mikroliegumos, kas izveidoti melnā stārķa, jūras ērgļa, zivju ērgļa, mazā ērgļa un klinšu ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai;
Tātad mikroliegumos (un arī nebūt ne visos) medības ir aizliegtas tikai laikā no 1. februāra līdz 31. jūlijam, bet mikroliegumu buferzonās ir spēkā vispārējās medību noteikumu prasības. No 1. augusta līdz 31. janvārim, "kamēr stārķa nav mājās", mednieki droši var doties mikroliegumos ne tikai domās vien un melnu muti medīt gan caunas (protams, ņemot vērā Medību noteikumos paredzēto sezonu), gan lapsas, gan mežacūkas. Protams, mikroliegumu noteikumi, kā jau jebkuri noteikumi, kam jātop kompromisu meklējumu ceļā, nav ideāli no dabas aizsardzības viedokļa, tāpēc, neskatoties uz noteikumu atļāvumu, mans draudzīgais lūgums medniekiem būtu nedoties uz mikroliegumiem ātrāk par 1. oktobri, jo daļai putnu ligzdošanas sezona līdz tam vēl nav beigusies. Bet citādi varu vien aicināt atrotīt piedurknes un, I. Burkas vārdiem runājot, kļūt "par vērtīgu instrumentu dabas sargu rokās".
Viestur, manuprāt, Tavs aicinājums iet medīt visos mikroliegumos ir pārsteidzīgs. Vispirms medniekiem vajadzētu iepazīties ar konkrētā mikrolieguma lēmumu, kurā noteiktie ierobežojumi var būt stingrāki par vispārīgajiem, kas ietverti mikrolieguma noteikumu 37. punkta apakšpunktos. 37. punktā ir teikts, ka aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā mikrolieguma izveidošanas mērķim un apakšpunktos ir uzskaitītas tikai dažas no šādām darbībām. Savukārt noteikumu 28. punktā ir teikts, ka lēmumam par mikrolieguma izveidi pievieno eksperta atzinumu, kurā ir informācija par mikrolieguma individuālajām apsaimniekošanas un aizsardzības prasībām. Parasti šīs prasības ir iekļautas arī pašā lēmumā. Lēmums būtībā ir kā aizsargājamās teritorijas, šajā gadījumā - mikrolieguma, individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lēmumā var būt noteikts aizliegums medīt visu gadu konkrētajā mikroliegumā vai, piemēram, noteikts garāks medību aizlieguma termiņš, nekā tas ir 37.5. apakšpunktā.
AtbildētDzēstProtams, Sintija, Tev ir taisnība. Galvenais, ko gribēju ar šo rakstu uzsvērts, ir tas, ka "noklusējuma" stāvoklis ir, nevis medību aizliegums, bet medību atļaušana. Neesmu analizējis, bet mans "izglītotais minējums" ir, ka absolūtajā vairākumā mikroliegumu attiecībā uz medībām spēkā ir manis minētie noteikumi. Jebkurā gadījumā paturi prātā, ka gan rakstītais "Medībās", gan mana atbilde ir par problēmu lielos vilcienos. Faktiski jau jebkuram medību tiesību lietotājam ir zināms, kas viņa iecirknī ir vai nav atļauts.
DzēstPats esmu mednieks, bet arī ļoti patīk un darbojos dažādās putnu uzskaitēs. Kādreiz žurnāls "Medības" šķita, ka būs normāls un sakarīgs izdevums, bet pēdējos numurs es nevaru panest, jo redaktore laikam ir tik ļoti izsalkusi pēc medībām, ka gatava visu pēc kārtas izšaut un pat nevajag būt tik zaļam, lai uzskatītu par dīvainu cilvēku, ka uzreiz cenšas kaut ko ierobežot. Ja runājam par medībām mikroliegumus, tad viņa visu laiku piesauc ērgļus un melnos stārķus. Nevajag aizmirst, ka mikroliegumus veido arī medņiem, kuru nemigrē projām un par medībām tajos mikroliegumos būtu jāaizmirst it sevišķi ziemas otrajā pusē. Kaut gan mēs ētisku apsvērumu dēļ vairāk nerīkojam dzinējmedības, lai mežā varētu iestāties klusums. Protams, šādu informāciju izdzirdot šī žurnāla redaktorei atkal būtu pārmetumu jūra, ka mednieki ir tie sliktie un zaļie dabas draugi drīz aizliegs medības pilnīgi visur. Tādas ir manas pārdomas par šī mēneša numuru. Briesmīgi, ka mednieku rindās ir tik sekli domājoša kā šī L.Dombrovska.
AtbildētDzēst