Latvijas zaļākajam uzņēmumam AS "Latvijas valsts meži" trakoti rūp, lai Latvija būtu zaļa valsts. Tā savulaik LVM aicināja plašāk popularizēt Latvijas otro vietu pasaulē pēc Jeila universitātes aprēķinātā vides snieguma indeksa (environmental performance index - EPI), bet kad nu tagad šajā vērtējumā esam vien 40. vietā pasaulē, LVM savā lapā un tviterkontā @Mammadaba nāk klajā ar jaunu skaļu paziņojumu: "Pasaules ekonomikas forums atzīst Latviju par 3. zaļāko valsti pasaulē"
Labākajās "ziņu" portālu tradīcijās ziņas saturs, protams, neatbilst virsrakstam. Izrādās, Latvija esot vien trešā pēc atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvara. Atjaunojamo energoresursu izmantošana vien gan īsti neliecina par valsts zaļumu, jo, kā jau zinām, šādus resursus var iegūt gan videi draudzīgā veidā, gan, Džeremija Klārksona vārdiem runājot, izmantojot sakapātus delfīnus...
Tomēr, LVM mudināts, nolēmu palūkoties, kā tad īsti Pasaules ekonomikas forums (WEF) vērtē Latvijas zaļumu. Uzreiz gan jāatzīst, ka es sevišķi augstu nevērtēju minētā foruma viedokli šajā jautājumā, jo, kā zināms, šis ir biznesa forums. Iedomājieties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viedokli par Latvijas vides aizsardzības problēmām un sapratīsiet, ko es gribu teikt. Laba ilustrācija manis teiktajam ir arī tas, ka vien 2011. gadā WEF modās atziņai: "Pēdējos gados arvien aktuālākie vides un sociālie jautājumi sākuši mainīt to, kā mēs raugāmies uz ekonomisko attīstību. Visu 20. gs. otro pusi dati rādīja, ka produktivitātes palielināšana un ekonomiskā izaugsme iet roku rokā ar dzīves apstākļu uzlabošanos. Jaunāki dati liecina, ka ekonomiskās izaugsmes tendences vairs neparāda pilnu ainu."
Bet ironiju un augstprātību pie malas! WEF atziņa, lai gan vēlu nākusi un citās aprindās vispārzināma, ir apsveicama. Vēl vairāk - šī atziņa likusi 2014. gadā WEF izstrādāt "Ilgtspējas koriģēto globālo konkurētspējas indeksu" (Atvainojos par neveiklu tulkojumu! Oriģinālā - Sustainability-Adjusted Global Competitiveness Index). Par parasto Globālo konkurētspējas indeksu pērn septembrī jau rakstīja "Dienas Bizness", bet šoreiz gribu LVM un citiem reitingu cienītājiem pastāstīt par indeksa koriģēto versiju (informācijas avots ir šis).
Parastajā Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija ierindojas 42. vietā pasaulē, atpaliekot gan no Lietuvas, gan vēl jo vairāk no Igaunijas, savukārt, ņemot vērā ilgtspēju, Latvija ir 26. vietā - vienu vietu pirms Lietuvas un tieši tikpat tālu aiz Igaunijas. Nav gluži tādi mārketinga augstumi, lai par tiem savā lapā rakstītu LVM, tomēr manuprāt visnotaļ cienījams sniegums, bet arī šajā gadījumā, tāpat kā EPI, par ko esmu rakstījis iepriekš (šeit), interesantākais slēpjas nevis kopējā reitingā, bet tā sastāvdaļās, tāpēc tālāk mazliet par tām.
Protams, kā jau vēsta indeksa nosaukums, tā pamatā ir parastais Globālais konkurētspējas indekss. Lai veiktu korekciju, tiek rēķināti koeficienti, kas atbilst diviem ilgtspējas "pīlāriem" - sociālajam un vides, un izrādās, tieši vides koeficients ir tas, kurš ceļ Latvijas vietu kopējā reitingā.
Daļa no vides koeficientā iekļautajiem rādītājiem nāk no tā paša EPI, tāpēc par tiem neatkārtošos. Atzīmēšu vien to, ka arī WEF iekļāvis valstu ranžējumu pēc meža platību zudumiem kopš 2000. gada, un Latvija ar -6,7% mežu platības ieņem 97. vietu pasaulē (pēdējo starp Eiropas valstīm). Varbūt arī tāpēc ar šo WEF vērtējumu LVM savā lapā nelepojas.
Jaunums WEF indeksā ir rezultāti, kas balstīti uz viņu pašu veiktajām iedzīvotāju aptaujām:
Vides aizsardzības noteikumu stingrība. Sabiedrības vērtējumā Latvijas vides aizsardzības regulējums skalā no 1 (ļoti vājš) līdz 7 (ļoti stingrs) novērtēts ar 4,92, pēc šī rādītāja Latviju ierindojot 30. vietā - aiz Igaunijas un Lietuvas, bet priekšā, piemēram, Polijai, Itālijai un Spānijai.
Vides aizsardzības prasību īstenošana. Skaidrs, ka ar likumiem kā tādiem vien ir par maz, tāpēc WEF lūguši sabiedrībai novērtēt arī to, kā šie likumi tiek ieviesti. Tādā pašā 1-7 skalā Latvijas vērtējums ir 4,69, kas dod 27. vietu kopvērtējumā (Igaunijai 17. vieta, Lietuvai - 28.).
Dabas vides kvalitāte. Lūk, šeit beidzot rādītājs par Latvijas zaļumu sabiedrības vērtējumā. Šoreiz vērtējums 1 ir ļoti slikta kvalitāte, bet 7 - viena no neskartākajām vidēm pasaulē. 1. vietā pēc šī rādītāja ir... Somija (nezinu, kā Somijā, neesmu bijis...), bet Latvija ierindojas 17. vietā aiz Igaunijas (15. vietā), bet pirms Lietuvas (22. vietā).
Starp citu šajā vērtējumā WEF aplūko arī enerģijas jautājumu, gan ne tik banālā griezumā kā atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā patēriņā. Šeit tiek aplūkota CO2 intensitāte jeb radīto CO2 izmešu daudzums uz pret enerģijas patēriņu, kas atbilstu 1 kilogramam naftas. Šajā vērtējumā Latvija nav gluži 3. vietā pasaulē, bet gan 27. vietā, kas gan arī ir cienījams sniegums. Šoreiz aiz mums ir gan Lietuva, gan Igaunija.
Kā jau minēju, kopumā Latvijas vērtējums salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm ir samērā labs, tomēr daudz būtiskāka par visu minētu statistiku man šķiet iepriekš minētā WEF atziņa par to, ka iedzīvotāju labklājību nevar mērīt tikai ekonomiskās izaugsmes rādītājos. Ceru, ka arī mūsu uzņēmēji reiz sāks aptvert procesus, no kuriem atkarīga iedzīvotāju (un tostarp pašu uzņēmēju) labklājība, un neizmantos dažādus reitingus, lai zaļa karodziņa aizsegā turpinātu noplicināt mūsu dabas vērtības.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru