svētdiena, 2013. gada 2. jūnijs

Kas padara Latviju par otro zaļāko valsti pasaulē?

Latvija - otrā zaļākā valsts pasaulē. Šķiet, daudzi šo apgalvojumu būs dzirdējuši, pat nezinot, kas tam pamatā. Interesanti, ka šis fakts ir ārkārtīgi populārs tieši vides aizsardzības oponentu vidū: "Lūk, Latvija ir otrā zaļākā, tātad ar vidi mums viss ir kārtībā un jākoncentrējas uz izraušanos ekonomiski." Kārtējo reizi dzirdot šāda rakstura apgalvojumu, nolēmu šajā jautājumā beidzot iedziļināties.

EPI

Tos, kas vēl nezina, informēju - par otro zaļāko valsti pasaulē Latviju ir padarījis Jeila universitātes izstrādātais environmental performance index (EPI), brīvi tulkojot, vides snieguma rādītājs. Pēc šī rādītāja vērtības 2012. gadā Latvija tad arī ir leģendārajā otrajā vietā (132 valstu konkurencē) aiz Šveices. Droši vien tiem no mums, kam kremt, ka igauņiem viss ir labāk, būs patīkami dzirdēt, ka Igaunija pēc EPI ir pēdējā no Baltijas valstīm - 54. vietā. Ar visu informāciju par šo rādītāju, tā aprēķina metodēm utt. var iepazīties šeit: http://epi.yale.edu/, un iesaku to izdarīt katram, kas grib par šo jautājumu publiski izteikties.

Nav tā, ka EPI būtu vienkārši kāds abstrakts skaitlis. Tam pamatā ir 22 konkrēti rādītāji (indicators), kas, piešķirot tiem dažādu svaru, apkopoti 10 politikas jomās (policy categories), kas savukārt apkopotas divos mērķos (objectives) - "Vides veselība" un "Ekosistēmu vitalitāte", un šo abu mērķu apkopotie rezultāti galu galā dod kopējo EPI.

Pilnajā ziņojumā teikts: "Mēs norādām, ka kopējais EPI (..) rangs pats par sevi ir tikai indikatīvs. Labāku priekšstatu bieži var gūt, aplūkojot atsevišķo indikatoru vai politikas jomu rezultātus." Tiešām tāds kopējais vides snieguma rādītājs (Latvijas gadījumā - 70,37) īsti neko nepasaka, vien dod mums iespēju tulkot to kā "otrā zaļākā". Klausot ziņojuma autoru ieteikumiem,...

...ielūkosimies dziļāk

Mērķis "Vides veselība" veido tikai 30% kopējā vērtējuma, turklāt pēc tā Latvija ierindojas vien 57. vietā*, kas ir tikai nedaudz labāk nekā Igaunijas 65. vieta, tātad ir skaidrs, ka vides veselība nav bijusi izšķirošā Latvijas augstajai vietai kopvērtējumā. Turklāt šajā sadaļā ir arī rādītājs, ar kuru Latvijai veicies vissliktāk - pieeja kanalizācijai (access to sanitation). Pēc šī rādītāja esam 84. vietā pasaulē, tālu priekšā atstājot ne tikai, piemēram, Somiju, Zviedriju un ASV, bet arī Bulgāriju, Libānu, Turkmenistānu, Sīriju un, protams, arī Šveici un Igauniju.

Mērķī "Ekosistēmu vitalitāte" Latvija ierindojas trešajā vietā, tātad šī sadaļa ir īpašas uzmanības vērta.

Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā Latvija ir tikai 11. vietā, kas it kā ir augsts rādītājs, taču interesanti atzīmēt, ka par mums labāk veicas ne tikai Šveicei un Igaunijai, bet arī, piemēram, Botsvānai, Zambijai un Zimbabvei.

Ja detalizētāk aplūkojam bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, tad redzam, ka šajā gadījumā Šveices priekšrocība ir, ka tā neatrodas pie jūras. Biomu aizsardzībā Šveices rangs ir zemāks nekā Latvijai (attiecīgi 1. un 23. vieta), bet Latvijas kopējo rezultātu samazina 21. vieta pēc rādītāja "jūras aizsargājamās teritorijas" - valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas daļa, ko aizņem aizsargājamās teritorijas (Šveicei tādu vienkārši nav). Starp citu, 1. vietu pēc šī rādītāja dala Vācija, Lielbritānija, Ekvadora, Jaunzēlande, ASV, Austrālija, Jordānija un... Igaunija.

Mežu jomā mums nav veicies tik labi kā ar bioloģisko daudzveidību - esam 32. vietā. Lai gan tas ir labāk gan par Igauniju, gan Šveici, mums priekšā ir, piemēram, Lietuva (1. vietā pēc šī rādītāja), Nīderlande, Norvēģija un pat kopvērtējumā pašu pēdējo vietu ieņemošā Irāka.

Pie mežu jautājuma, protams, nevaru nepakavēties. Interesanti ir aplūkot konkrētos rādītājus, kas mežu jomā iekļauti. Izrādās pēc rādītājiem "meža seguma pārmaiņas" un "krāja" esam pirmajā vietā pasaulē, bet mūsu rezultātu uz leju novelk trešais rādītājs - meža platību zudumi. Interesanti, ka pirmie divi balstīti uz oficiālo statistiku, ko sniedz mūsu valsts, bet trešais - visā pasaulē pēc vienas metodikas veikti mērījumi no satelīta.

Ar zivju resursu apsaimniekošanu mums iet vēl švakāk (41. vieta). Tā kā šeit tiek runāts par jūras zivīm, Šveice vērtēta netiek, bet mums priekšā ir ne tikai Igaunija, bet arī Somija, Francija, Grieķija, Nigērija, Indija...

Bet kas tad ir Latvijas panākumu atslēga - mūsu galvenie sasniegumi vides jomā, kas ļāvuši mums ierindoties otrajā vietā pasaulē?

Kā jau vajadzētu būt skaidram no iepriekš rakstītā, otro vietu pasaulē neesam iekarojuši ar saviem zaļojošajiem mežiem vai griežu pilnajām pļavām (nekādas sugas rādītājos vispār netiek apskatītas). Ziņojuma autori norāda, ka viens no iemesliem Latvijas kāpumam kopvērtējumā ir lauksaimniecības subsīdiju samazināšanās.

Jāatzīmē arī, ka esam pirmajā vietā pasaulē sēra dioksīda izmešu ziņā (t.i., radām maz šo izmešu). Šajā ziņā mums līdzās nestāv neviens. Šveice ir otrajā vietā, bet Igaunija - 127. Skaidrībai jāatzīmē, ka sēra dioksīda izmeši rodas, dedzinot ogles un naftu (tātad tie ir arī automašīnu izplūdes gāzēs).

Nākošie labākie rādītāji "Ekosistēmu vitalitātes" mērķī ir jau pieminētā bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un arī pārmaiņas ūdens daudzumā. Abos šajos rādītājos esam 11. vietā. Jāatzīmē gan, ka politikas joma "Ūdens resursi" ir vienīgā, kurā Latvijai atzīmēta situācijas pasliktināšanās, salīdzinot ar 2000. gadu. Šajā jomā ir tikai viens rādītājs - pārmaiņas ūdens daudzumā. Šajā gadījumā ir runa par upju dabiskā stāvokļa pasliktināšanos (t.i., ūdens daudzuma samazināšanās) ūdenskrātuvju veidošanas un ūdens ņemšanas dēļ.

Esam otrie, un tas ir labi

Kā jau iepriekš minēju, daļa cilvēku priecājas par to, ka Latvija ir otrā zaļākā valsts pasaulē, jo tas nozīmē, ka videi varam vairs īpašu uzmanību nepievērst. No iepriekš izklāstītā tad nu ir skaidrs, ka pieņemot, ka viss ir kārtībā, mēs akceptējam to, ka ūdenssaimniecība mums ir sliktāka nekā Sīrijā, bioloģisko daudzveidību aizsargājam vājāk nekā Zimbabvē, zivju resursus apsaimniekojam nemākulīgāk nekā Indija, bet mūsu meži ir sliktākā stāvoklī nekā Irākā.

Labā ziņa tiem, kas, lai attaisnotu vides interešu nobīdīšanu kaut kur dibenplānā, vicinās ar otrās zaļākās valsts karodziņu, ir tā, ka mēs varētu nogāzt visas melno stārķu ligzdas, apšaut visus mazos ērgļus un izkārt gar Latvijas robežu par biedinājumu citiem putniem un piegāzt Baltijas jūru pilnu ar naftu, bet mūsu EPI nemainītos par nevienu punktiņu - mēs joprojām būtu otrā zaļākā valsts pasaulē.

Kā būt pirmajiem?

Bet ir arī cilvēki (vienu brīdi pat vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs), kas Jeila universitātes ziņojuma rezultātus redz kā apliecinājumu, ka Latvijai ir iespējams kļūt par pašu zaļāko valsti. Tas nevarētu būt sarežģīti, mums tikai jāapsteidz Šveice. Un tagad saturieties - es atrisināšu daudzus prātus nomocījušo jautājumu par to, kā Latvijai kļūt par zaļāko valsti pasaulē!

Izmantojot EPI aprēķinu metodiku un pieejamos datus, mēģināju parēķināt, kā mums visvienkāršāk izrauties vadībā. Problēma ir tā, ka Šveice mums ir priekšā vairākos rādītājos - bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, CO2 izmešu ziņā u.c. Bet es varu jūs iepriecināt - lai nokļūtu pirmajā vietā, mums nav jālauza galva, kā mazināt CO2 izmešus, labāk aizsargāt bioloģisko daudzveidību vai nodrošināt labāku gaisa kvalitāti telpās. Pietiek ar diviem vienkāršiem valdības lēmumiem - beigt subsidēt lauksaimniecību un beigt zvejot jūrā zivis. Mērķis sasniegts!

Nu ko...

Varbūt kādam, lasot iepriekš rakstīto, laiku pa laikam gribēsies iesaukties: "Kādas muļķības!" (vai tad Irākā vispār ir meži). Tad apdomājiet vai arī jūs neest starp tiem, kas, jūsmīgi sitot plaukstiņas, skandē, ka Latvija ir otrā zaļākā valsts pasaulē. Mūsu otrā vieta ir kopsavilkums visam, ko aprakstīju iepriekš.

Bet varbūt nelauzīsim galvas par kaut kādu aizjūras universitāšu veiktiem pētījumiem. Redz, mūsu pašu - Eiropas - kantoris Eurostat konstatējis, ka 2012. gadā Latvijai bija straujākais IKP pieaugums visā Eiropas Savienībā (sk. http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/latvija-joprojam-straujakais-ikp-pieaugums-es-389375). Es domāju, tas ir labs rādītājs, ka ekonomikā esam sasnieguši visu un tagad varētu pievērsties vides aizsardzībai.
-------
*Visur jāpatur prātā, ka nosauktās vietas var būt dalītas (t.i., var būt vairākas 1. vietas utt.)


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru