Sen senos laikos, vēl senākos nekā pagājusī piektdiena, Laimdota Straujuma bija vēl tikai zemkopības ministre. Vienā no (retajām) Meža konsultatīvās padomes sēdēm viņa piekrita LOB aicinājumam veidot darba grupu, lai diskutētu par iespējām noteikt mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā. Ar ministres vēlīgumu vien gan nebija līdzēts, sekoja arī Ministru kabineta rīkojums, kas arī aicināja Zemkopības ministriju izveidot šādu darba grupu, pie reizes tad vēl padiskutējot par mežu fragmentācijas mazināšanas iespējām un, lai līdzsvarotu vides organizāciju vēlmes, arī par iespējām mazināt mežizstrādei noteiktos ierobežojumus. Darba grupai par šiem jautājumiem bija jāsagatavo ziņojums un līdz 2014. gada beigām tas jāiesniedz Ministru kabinetā.
Šis būs stāsts par to, kā zemkopības ministres Laimdotas Straujumas cerīgi iesāktais darbs nomira ministru prezidentes Laimdotas Straujumas rokās....
Pēc lēmumiem un rīkojumiem vēl pagāja pusgads, kamēr darba grupa reāli sāka strādāt. Protams, darbs nevedās viegli, ņemot vērā to, ka darba grupas vairākums nemaz negribēja, lai kaut kas vestos. Par to, kā tas notika var lasīt manos iepriekšējos rakstos, šeit un šeit, bet īsumā, ja runājam tieši par miera perioda noteikšanu, bija tā, ka LOB tika prasīts sniegt detalizētu pamatojumu miera perioda noteikšanas nepieciešamībai, galu galā paziņojot, ka par šo jautājumu vispār nav vērts diskutēt.
Darba grupas darbs acīmredzami buksēja, tomēr tika panākta vienošanās par darāmajiem darbiem - ministrijas izvērtēs citu valstu likumus, LOB jāsagatavo vēl detalizētāks pamatojums miera perioda noteikšanai... Bet laiks gāja un kopš pērnā gada 23. janvāra neviena darba grupas sanāksme sasaukta netika. Atgādinājumi Zemkopības ministrijai, ka darbs vēl nav pabeigts un tuvojas ziņojuma iesniegšanas termiņš, palika bez atbildes, bet pamazām sāka klīst runas, ka vairāk nekas arī netikšot darīts.
Te pēkšņi šī gada 30. martā saņēmām ziņu (un arī tikai pēc mana pieprasījuma), ka darba grupai izstrādājamais informatīvais ziņojums pirms nedēļas iesniegts Ministru kabinetā. Lieki piebilst, ka darba grupa (vismaz tajā ietilpstošās vides organizācijas) ziņojumu redzējušas nebija, nemaz nerunājot par to, ka tā saturs būtu apspriests.
Iepazīstoties ar ziņojumu, iemesli tam, ka Zemkopības ministrija kārtējo reizi izvēlējās darboties slepeni, bija acīmredzami - tas, ka ziņojuma autore Lāsma Āboliņa darba grupā runāto bija aprakstījusi tendenciozi, nepilnīgi un vietām sagrozījusi informāciju nebija nekāds pārsteigums, bet tas, kas gan mani pārsteidza (jā, pēc visiem šiem gadiem vēl mēdzu būt neticami naivs), bija tas, ka šoreiz L. Āboliņa bija atļāvusies arī pilnīgi klajus melus, piemēram, apgalvot, ka "nevalstiskās vides aizsardzības institūcijas nepiekrīt priekšlikumiem par esošo meža apsaimniekošanas aprobežojumu atcelšanu, bet piekrīt, ka meža īpašniekiem vajadzētu saņemt kompensācijas", lai gan par šo jautājumu, kā to liecina darba grupas sanāksmju protokoli, nebija ne priekšlikumu, kam nepiekrist, ne diskusijas.
Par to, ka viņa tiek, pieklājīgi izsakoties, maldināta, aizrakstījām vēstuli Laimdotai Straujumai un aicinājām viņu izteikt savu viedokli par to, kā turpināt risināt šo jautājumu, bet ministru prezidentes birojs pārsūtīja LOB vēstuli Zemkopības ministrijai atbildes sniegšanai. Zemkopības ministrijas atbilde (L. Āboliņas sagatavota, Jāņa Dūklava parakstīta) bija: "Informatīvajā ziņojumā ir apkopota informācija par visiem uzdevumā minētajiem jautājumiem, atbilstoši informācijas apjomam, kas tika iesniegts darba grupai izvērtēšanai un tika apspriests darba grupas sanāksmēs."
Sazinājos ar Valsts kanceleju, vēlreiz uzsverot neatbilstības starp informatīvo ziņojumu un darba grupas sanāksmēs runāto, un apvaicājos, vai ir gaidāms arī kāds L. Straujumas viedoklis par šo visu. Saņēmu pieklājīgu atbildi, ka Straujumas kundze nevar iedziļināties katras darba grupas darbā. Viss, lieta slēgta!
Un ko mums no tā būs mācīties, bērni, kas vēlas saprast, kā strādā un ar sabiedrību sadarbojas valdība? Galvenokārt to, ka Ministru kabineta rīkojums ir bezjēdzīgs dokuments, jo neviens nepārliecināsies, vai rīkojums tiešām ir izpildīts. Aizrakstiet MK un aizrādiet, ka kaut kas nav izdarīts! Viņi tam, kas neizdarīja, pajautās, vai viss kārtībā, ja neizdarītājs teiks, ka viss kārtībā, tad viņam ticēs uz vārda, jo nevar taču iedziļināties katrā jautājumā.
Visbeidzot jāatzīstas, ka jau sen (kopš uzzināju, ka darba grupu vadīs Zemkopības ministrija un kāds būs darba grupas sastāvs) neloloju ilūzijas par to, ka šī formāta diskusijās būs iespējams panākt to, ka tiks pārtraukta mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā. Tomēr darba grupas sanāksmju protokoli un pārējie dokumenti ieguls atbilstošā mapītē, un ar šo mapīti padusē mēs dosimies tālāk. Turpinājums sekos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru