trešdiena, 2015. gada 3. jūnijs

Zaļais prezidents




Jāatzīst, ka biju viens no tiem, kas bija pārliecināti, ka pirmajā kārtā prezidentu neievēlēs. Doma, ka par prezidentu varētu kļūt Raimonds Vējonis šķita interesanta, bet ne pārāk reāla. Bet diez vai man var pārmest, ja pats kandidāts arī sevišķi pārliecināts nešķita... Bet pret vakarpusi - Opā! Vējonis gan!

Lieliski! Zaļākais prezidents Latvijas vēsturē (jā, kāds sociālajos tīklos apgalvoja, ka Vējonis esot jaunākais Latvijas prezidents, pārbaudījis neesmu), turklāt vēl no Zaļās partijas. No partijas, par kuru sensenos laikos, pirms tā bija sapārojusies ar Zemnieku savienību un pirms man bija balsstiesības, balsoja arī mani vecāki.

Protams, piederība Zaļajai partijai vien nenozīmē, ka cilvēkam vides jautājumi ir saprotami vai vismaz rūp. Tomēr skaidrs, ka, daudzus gadus vadot Vides ministriju, Raimondam Vējonim noteikti ir skaidrība par Latvijai aktuālajām vides problēmām. Jāatzīst, ka, ministra amatā būdams, viņš gan ne vienmēr risināja šīs problēmas tik apņēmīgi, cik to varētu gribēt vides organizācijas, bet, nu labi, kas atļauts NVO, nav atļauts ministram...

Redz, prezidenta amatā R. Vējonis arī sola aizstāvēt zaļās idejas, bet, ak vai, mana pirmā vilšanās... "Latvija var būt zaļākā valsts pasaulē, un šis ir potenciāls, ko mēs varam nodrošināt,” sacīja Vējonis. Varbūt šāds sauklis skan labi no mārketinga viedokļa, bet tas nepiestāv vides jomā zinošam cilvēkam. Nu nav vides aizsardzība bizness, kur svarīgi būt līderim tirgū! Turklāt "zaļākā valsts" ne tikai nav saprātīgs mērķis, tas vispār nav mērķis. Svarīgāk ir saprast, ko tieši vides jomā vēlamies mainīt un sasniegt. Ja pēc kāda vērtējuma tad būsim zaļākā valsts pasaulē, lai būtu, bet ne jau uz to mums būtu jātiecas.

Bet lai nu būtu! Pieņemšu, ka Vējoņa teiktais bija adresēts "vienkāršajai tautai", jo nešaubos, ka jaunā prezidenta izpratne par vides problēmām ir dziļāka par saukļiem un talkošanu. Pašreizējā Latvijas politiskajā situācijā bija jābūt drosmīgam, lai pateiktu kaut tik vienkāršu vēstījumu. Mazliet (bet tiešām tikai mazliet) pazīstot jauno prezidentu, negaidu, ka tagad sāksies zaļā revolūcija valsts pārvaldē, bet zinu, ka būsim tikuši pie prezidenta, kas nesēdīsies hārvesterā, lai putnu ligzdošanas laikā nozāģētu kādu koku, kurš neuzskatīs, ka vides aizsardzība ir vismaz nebūtiska, ja ne kaitnieciska, un pats galvenais - kas būs gatavs uzklausīt un iedziļināties vides problēmās. Un par to esmu priecīgs. Laikam jāierauj.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru