Cērt katrai nezālei galvu?

Raksta ilustrēšanai izmantoti attēli no www.dziedava.lv

Magones. Foto: Julita Kluša

Zodiaka "Taisnība" ir mana dungojamdziesma, kad pļauju latvāņus savā pagalmā. Skaidrs, ka Edvarts Treimanis-Zvārgulis savā dzejā nerunāja par nezāļu izskaušanu, bet tikpat skaidrs ir tas, ka dzejnieks zināja, ka nezāle ir labs simbols kaut kam nīdējamam.

Nezāle, kā kādreiz skaidroja mans tēvs, ir nelaba zāle (nevis kaut kas, kas nav zāle). Savukārt viens no pesticīdu ražotājiem BASF skaidro šādi: "Nezāles no agronomijas viedokļa ir augi, kas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs aug blakus kultūraugiem, konkurējot ar tiem pēc mitruma, barības vielām un augsnes." Ja mana tēva skaidrojumā ir mazliet subjektīvisma, tad BASF definīcija ir pilnīgi skaidra - nezāle ir jebkurš augs, kas aug lauksaimniecības zemēs, bet nav kultūraugs.

Bet vai nu tā būs, ka visi nezāļu maisā samestie augi ir tik nelabas zāles, ka nu noteikti būtu nīdējamas? Botāniķi norāda, ka daļu šo augu vajadzētu pat aizsargāt (lasīt šeit). Skaidrs, ka dabas aizsardzības speciālistiem rūp bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, bet domāju, ka pat tiem, kam nav īsti skaidrs, kas ir bioloģiskā daudzveidība un kāpēc tā jāsaglabā, varētu pietrūkt vienas otras "nezāles", ja tā tiktu sekmīgi iznīdēta.

Zilā rudzupuķe. Foto: Julita Kluša

Dabas aizsardzībai ir būtisks emocionālais aspekts. Skaidrs, ka nevar mesties kādu augu (vai dzīvnieku) par spīti visam aizsargāt tikai tāpēc, ka tas labi izskatās. Skaista un interesanta ir ne viena vien invazīva suga (Sosnovska latvānis arī tak ir viens iespaidīgs augs!), kas palaista savā vaļā, var nodarīt lielu postu vietējām sugām, kas būtu īpaši saudzējamas pat tad, ja ir neglītas un neinteresantas. Tomēr nezāļu uzskaitījumā atradīsiet gan rudzupuķes, gan magones, kas ir ne tikai skaistas, bet arī konfektēm vārdus devušas, dziesmās apdziedātas un visādi citādi pozitīvas jūtas cilvēkos veicinājušas.

Skaistums dabā nav tukšs. Kā zināms, bieži vien augi skaisti zied, lai pievilinātu apputeksnētājus - kukaiņus (piemēram, bites un tauriņus), kas palīdz augiem vairoties, bet par to pretī iegūst nektāru. Pirms kāda laika jau rakstīju, ka Eiropā samazinās tauriņu populācijas (lasīt šeit). Kur gan lai tauriņi liktos laukos, kas ne tikai ar kukaiņu indēm nomigloti, bet no visām nezālēm atbrīvoti tā, ka nav neviena kukainim interesējoša zieda?

Pļavas vēršacītis uz pelašķa. Foto: Julita Kluša

Pieaugušie tauriņi pārtiek no nektāra, bet kaut kas jāēd arī tauriņu kāpuriem. Kādam tramīgākam lauksaimniekam varētu šķist, ka veicināt jebkādu kāpuru savairošanos lauksaimniecības zemēs būtu neprāts, bet jāatceras, ka dabā katra radība dzīvo savā ekoloģiskajā nišā. Bērnībā audzēju uz nātrēm acaino raibeņu kāpurus, un nav dzirdēts, ka šī suga apdraudētu kādu no mūsu laukos audzētajiem kultūraugiem. Protams, tauriņi un bites nav vienīgie kukaiņi, kam dažādās nezāles ir barības avots, un tā tas dabā ir iekārtots - jo daudzeidīgāka barība, jo daudzveidīgāki ēdāji.

Kad nezāles noziedējušas, bet kukaiņi, kā nu kurš, pošas vai nu uz ziemošanu vai nomiršanu, interesi par augiem sāk izrādīt citi ēdāji - putni. Nezāļu sēklas būs atrodamas arī ziemā sniega neapsegtajos nokaltušajos stublājos, tāpēc būs vērtīgs barības avots Latvijā palikušajiem nometniekiem. Viens no putniem, kam nezāļu sēklas iet pie sirds, ir tām par godu arī nosaukts - dadzītis, viens no krāšņākajiem Latvijas putniem. Ar nezāļu sēklām labprāt mielojas arī citi putni, tāpēc nezāļu slotiņas noteikti iederēsies putnu barotavā, ja esat nolēmis tādu ierīkot.

Lielā nātre. Foto: Julita Kluša

Ja nu nepatīk kukaiņi un pat putni nē, atgādinu, ka arī mēs paši ēdam nezāles. Jauno nātru vai balandu zupa - kas var būt labāks par to! Iesaku pamēģināt. Vēl viena lieta, ko iesaku pamēģināt - pelašķu tēja. Vispār neesmu zāļu tēju cienītājs, bet šī ir viena no tām, ko pat es atzīstu labu esam. Arī vīgriežu tēju labprāt iedzeru, kad tāda iespēja rodas.

Lūk, cik daudzveidīgi un noderīgi ir augi, ko mēdz mest nelabo zāļu maisā! Bet pesticīdu ražotāji mums skaidro, kā šos augus nīdēt, un pat Zemkopības ministrija izglīto lauksaimniekus, ka tiešmaksājumus nevarēs saņemt par lauksaimniecības zemi, kurā aug nepareizie ("ganīšanai nepiemērotie") augi, piemēram, tā pati lielā nātre, parastā vīgrieze vai podagras gārsa. Vai esat dzirdējuši par kādu lopiņu, kas novēlies beigts, gārsas saēdies? Es nē, bet par lopiņu, ko nobeigusi dzīšanās pēc sterilas lauksaimniecības zemes, gan pavisam nesen ir lasīts (šeit).

Vārdu "nezāle" no latviešu valodas, protams, neizskaudīsim, un nevajag jau arī. Tāpat nevajadzētu censties izskaust šī vārda nēsātājus. Vai tad mēs gribētu, lai mūsu laukos augtu tikai zāle?