Eiropas mēroga izmisums

Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās piedalīties ir katra apzinīga pilsoņa pienākums. Ja apzinīgajam pilsonim rūp vide, tad gan viņam nākas dauzīt pieri pret sienu iesprostotam dilemmā, kur vēlēšanās jāpiedalās ir, bet balsot īsti nav par ko...

Iveta Kažoka sagatavojusi īsu pārskatu par partiju programmām Eiropas Parlamenta vēlēšanām (sk. šeit), no kura var secināt, ka nereti partijas īsti nesaprot, ar ko Eiropas Parlaments nodarbojas. Iespējas dikti iestāties par mūsu šauri nacionālajām interesēm Eiropas Parlamentā, protams, ir minimālas. Savukārt vides jautājumi ir ne tikai tie, kas risināmi Eiropas Savienībā kopumā, bet arī tie, kur "Eiropā" pieņemtie lēmumi ir ļoti svarīgi Latvijai. Atļaušos apgalvot, ka bez Eiropas Savienības spiediena Latvijā vides un dabas aizsardzībā nenotiktu faktiski nekas - veltītu visu Latvijas zemi ražošanai un nauda kabatā, un miers mājās.

Ne viena vien vides organizācija ir mēģinājusi izvērtēt eiroparlamentāriešu līdzšinējos darbus un veicināt to, ka jaunā sasaukuma kandidāti apņemas kaut ko jēdzīgu vides labā izdarīt nākotnē. Mūsu partiju īsās programmas pārskatīja arī kolēģis no Latvijas Dabas fonda Andrejs Briedis. Nācās secināt, ka pasaulē, kur tik maz kopīga Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Saskaņai, šīm partijām ir vismaz viens kopīgs aspekts - vienaldzība pret vides problēmām.

Savukārt Pasaules dabas fonds aicināja topošos eiroparlamentāriešus apņemties darīt labus darbus vides aizsardzības labā (sk. šeit). Ilgu laiku šajā lapā skumjā vienatnē bija vērojams vien Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības. Tagad gan vēl daži kandidāti arī no citām partijām ir viņam pievienojušies.

Pret mūsu pašu (LOB) mēģinājumiem likt aizdomāties par dabas aizsardzības problēmām Eiroparlamenta kandidāti izturējās ar līdzīgu vienaldzību. Uz saviem jautājumiem saņēmām atbildes vien no Kristīgi demokrātiskās savienības (kuru atbilde bija apmēram: "Nu jūs jau zināt labāk.") un ZZS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas (sk. šeit).

Protams, partiju solījumi un apņemšanās lielākoties ir tukši vārdi. Tajā pašā laikā tieši tāpēc mazliet aizdomāties liek tas, ka liela daļa kandidātu pat nepūlas vides sakarā kaut ko solīt. Tad nu tu cilvēks nesaproti, vai tas tāpēc, ka par vidi vienkārši piemirsies, vai tāpēc, ka kandidāti baidās nokaitināt savu galveno mērķa auditoriju. Ej nu sazini...

Tos, kas darbojušies Eiropas Parlamentā līdz šim, var vērtēt ne tikai pēc vārdiem, bet arī pēc darbiem. Šādu vērtējumu attiecībā uz vidi veikušas vairākas organizācijas (sk. šeit un šeit). Skatoties šos balsojumu apkopojumus, izmisums tikai pastiprinās. Tā vien šķiet, ka vadošo partiju pārstāvji vides problēmu risināšanu uzskata par kaut ko pretvalstisku. Vienotības un Nacionālās apvienības pārstāvji atbalsta videi nedraudzīgus lēmumus, kamēr krievu partijas balso zaļi. Raidījumā "Vides Fakti" (sk. šeit) Vienotību pārstāvošais Kārlis Šadurskis paskaidro savu nostāju: vides problēmu risināšanu viņš uzskata par ēverģēlībām. Jocīgi tikai, ka iepriekš minētajā Pasaules dabas fonda veiktajā solījumu apkopojumā daži Vienotības pārstāvji solās tagad nu gan dikti cīnīties pret klimata pārmaiņām, neskatoties uz līdzšinējiem partijas balsojumiem pretējā virzienā.

Izmantoju "Providus" piedāvāto iespēju "pielaikot partiju" (to var izdarīt šeit). Še tev - Latvijas Krievu savienība! Visu cieņu šai partijai par to, ka tā beigusi izlikties, ka iestājas par cilvēktiesībām vai vienotu Latviju, tomēr nedomāju, ka kāds saprātīgs pilsonis (vienalga, kādu jomu viņš pārstāv) balsos par partiju, kuras piedalīšanās vēlēšanās vispār ir veselam saprātam neaptverama, nerunājot par to, ka šis veidojums tiešām varētu kļūt par Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā.

Nu... Ko nu? ZZS ir gandrīz vienīgie, kas nekautrējas iestāties par vides aizsardzības nepieciešamību (protams, izdevīga pozīcija ir arī tā, ka šīs partijas darbus Eiroparlamentā nevar novērtēt). Tajā pašā laikā kaut kādu neaptveramu pašnāvniecisku tieksmju dēļ partija sev kaklā kā akmeni ir uzkrāvusi Ivetu Griguli. Socioloģiskās aptaujas veicis neesmu, bet nebrīnītos ja nepopularitātes rangā šī dāma kandidātu vidū ieņemtu stabilu otro vietu aiz Tatjanas Ždanokas. Tad vēl partijas saistība ar smagos noziegumos apsūdzēto, no amata pienākumu pildīšanas atstādināto, Krievijai simpatizējošo, par Latviju un mums visiem ņirgājošos, visur esošo, bet neko neietekmējošo un visādi citādo Aivaru Lembergu...

Bet nebalsot arī nevar! Var jau, protams, savu slinkumu vai nespēju izlemt ietērpt protesta formā: "Es šīs vēlēšanas boikotēšu!" Nē, draugs! Tu, kas sajuties makten gudrs, visā iedziļinājies un, visu izsverot, esi nolēmis vēlēšanās nepiedalīties, paturi prātā, ka Tavā vietā balsos pilsoņi, kas iestājas pret Latvijas neatkarību (un ir apbrīnojami disciplinēti) un tādi, kas galvu sevišķi nelauza un uz vārda tic reklāmām ("Nu bet ir taču cilvēks vissvarīgākais!"). Vai šādu pilsoņu ievēlētus Latvijas pārstāvjus tu vēlies redzēt Eiropas Parlamentā?

Es zinu, ka es nebalsošu par cilvēkiem, kas par mani ņirgājas. Es zinu, ka es nebalsošu par cilvēkiem, kam nav svēta Latvijas neatkarība. Es nebalsošu par cilvēkiem, kam nerūp vide. Par ko es balsošu? Ļaujiet padomāt... Vēl ir laiks.