Pirms kāda laika šajā blogā (rakstā "Cirvja ēnā: Meži un klimata pārmaiņas"), kā arī nedaudz vēlāk rakstā žurnālā "Vides Vēstis" (lasāms šeit) mēģināju atspēkot LVMI "Silava" publicēto un dažu citu daudzināto apgalvojumu, ka klimata pārmaiņu mazināšanai vajadzētu cirst nost vecos mežus, jo jauniem mežiem esot lielāks CO2 piesaistes potenciāls. Nav brīnums, ka mazliet salecos, kad uzzināju, ka šī gada 18. augustā žurnālā "Nature Climate Change" (kas ir žurnāla "Nature" "piedēklis" un tātad visnotaļ cienījams izdevums) publicēts raksts "Pirmās oglekļa krātuves piesātinājuma pazīmes Eiropas mežu biomasā" ("First signs of carbon sink saturation in European forest biomass").
Salecos nevis tāpēc, ka justu sašķobāmies savu pārliecību par to, ka mūsu vietējie speciālisti mums mēģina iebarot muļķības, bet gan tāpēc, ka jutu vēju iepūšam šo muļķību sludinātāju burās. Nav noslēpums, ka vismaz daļa meža nozares runasvīru naski izmanto pa kādam virsrakstam vai vārdam, kas atbilst vēlamajai nostājai, un tad nu vicinās ar to visur, kur tas nepieciešams. Tāpēc ar zināmu pārliecību, ka noteikti dzirdēšu atsauces uz šo rakstu, netērēju laiku un ķēros tam klāt jau tagad. Starp citu (neliela atkāpe un praktisks padoms) liela daļa zinātnisko rakstu ir pieejami internetā, bet tikai par zināmu samaksu (šajā gadījumā 30 dolāriem). Ja gribas ietaupīt, vienkārši jāpalūdz raksta autoram. Autori parasti ir atsaucīgi un iedos jums rakstu par velti. Tā tas bija arī šoreiz.
Maza, bet svarīga piebilde: šis raksts publicēts kategorijā "perspectives", kas nav gluži pētījums, bet viedoklis. Protams, ņemot vērā cienījamo izdevumu un peer review procesu, cienījams viedoklis, bet tomēr... Iespējams, tas arī ir pamatā dažiem acīmredzamiem raksta trūkumiem.
Bet, īpaši nekavējoties pie raksta iespējamiem trūkumiem, gribu uzsvērt galvenās lietas, ko vajadzētu paturēt prātā, ja kāds šo rakstu mēģina izmantot kā attaisnojumu vecu mežu "novākšanai" klimata pārmaiņu vārdā:
1) Rakstā runāts par oglekļa krātuves piesātinājumu apsaimniekotos mežos - maksimālo oglekļa piesaisti, kāda iespējama pie pašreizējā koku sugu un mežu vecuma klašu sadalījuma un apsaimniekošanas intensitātes. Autori norāda, ka tuvošanās oglekļa krātuves piesātinājumam saistīta ar mežu pieauguma mazināšanos un izciršanas apjomu palielināšanos un ka intensīvāka mežizstrāde vēl vairāk samazinās oglekļa piesaistes potenciālu.
2) Norādot, ka nav vienas atbildes, kā rīkoties, visām situācijām, raksta autori starp citiem iesaka šādus iespējamos risinājumus:
- Saglabāt vecus mežus, kuros nav augsts traucējumu risks (vējš, uguns, kukaiņi) un ļaut tiem kļūt par dabiskiem mežiem.
- Izstrādāt pieaugušus mežus, kuros ir augsts traucējumu risks un zema produktivitāte, bet pāriet uz "nepārtraukta klājuma mežu apsaimniekošanu" (continuous-cover forest management), t.i., izvairīties no kailcirtēm, ja to pieļauj ekonomiskie un mežsaimnieciskie apstākļi.
- Saglabāt ar oglekli bagātus mežus jutīgās vietās, uz augsnēm ar augstu oglekļa saturu un stāvās nogāzēs.
Lūk, galvenās lietas, ko paturēt prātā, ja gadās dzirdēt kādu atsaucamies uz šo rakstu. Tātad netiek apgalvots, ka vecu mežu aizstāšana ar jauniem ļaus palielināt oglekļa piesaistes apjomus un tiek norādīts, ka vēlamais mežu apsaimniekošanas veids būtu iztikt bez kailcirtēm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru