Esat redzējuši filmu "Visvarenais Evans" ("Evan Almighty")? Manuprāt, šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad filmas turpinājums (šis ir turpinājums filmai "Visvarenais Brūss") ir labāks par pirmo filmu. Katrā ziņā Stīva Karela tēlotais Evans ir daudz patīkamāks cilvēks nekā Džima Kerija tēlotais Brūss. Īpaši jauks man šķiet dialogs starp Evanu un Dievu (viņš arī Morgans Frīmens) filmas beigās:
"Apsveicu, Evan," saka Dievs. "Tu mainīji pasauli!"
"Bet man taču nekas neizdevās!"
"Kā mēs mainām pasauli?" iebilst Dievs. "Pa vienam labam darbam."
Šoreiz gribu aicināt arī jūs ar vienu mazu labu darbu mainīt pasauli - nobalsot par atbalstu Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) žurnālam "Putni dabā". Kā to izdarīt, varat izlasīt šeit: http://putnidaba.lv/sakums/
Ir peļņas žurnāli, un ir pārliecības žurnāli. Pēdējie ir tādi, kuru izdevēji ar visiem spēkiem cīnās par to, lai žurnālu izdotu, arī tad, ja tas ne tikai nenes peļņu, bet prasa laiku, nervus un arī naudu. Cīnās tāpēc, ka zina - tāds žurnāls ir vajadzīgs. Šādi žurnāli ir gan "Vides Vēstis", gan "Medības. Makšķerēšana. Daba", gan arī "Putni dabā".
Agnis, žurnāla "Putni dabā" redaktors, ir spilgts piemērs cilvēkam, ko dzen pārliecība. Gan strādājot brīvprātīgi, gan cīnoties ar kolēģu (un reizēm es esmu viņu vidū) skepsi, gan ganot rokā rakstu autorus, kas žurnālam solījuši kaut ko uzrakstīt, bet par to aizmirsuši un tajā pašā laikā pieskatot divus dauzonīgus puikas, Agnis ar galvu skrien sienā, lai žurnāls iznāktu. Viņš nav izdauzījis caurumu sienā, bet izcilu žurnālu par putniem gan. Īpaši manu sirdi iesildīja kāda mūsu biedra - vācieša Ingo - komentārs, ka "Putni dabā" esot labāks nekā Vācijas dabas aizsardzības biedrības NABU žurnāls (jāpiebilst, ka NABU ir viena no lielākajām un bagātākajām šādām biedrībām Eiropā).
Bet "Putni dabā" nav žurnāls tikai par putniem, tas ir arī žurnāls par cilvēkiem. Nākošajā numurā varēs lasīt par vienu leģendāru cilvēku - Ģirtu Kasparsonu. Par savu misiju viņš vienmēr ir uzskatījis cilvēku ievešanu putnu pasaulē. Viņa trāpīgie citāti par putniem un putnu vērošanu klīst ornitologu vidū, reizēm pat nezinot, kurš ir citāta autors. Ģirts Kasparsons ir arī leģendārs runātājs. Reiz ienācis LOB birojā, viņš atzina: "Es ciešu no auditorijas trūkuma." Tagad, pārcietis insultu un aizvadījis 80. dzimšanas dienu, Kasparsons no auditorijas trūkuma, iespējams, cieš vairāk kā jebkad. Droši vien tieši tāpēc viņu iepriecināja iespēja atkal runāt ar cilvēkiem caur žurnālu "Putni dabā". Mūsu divas stundas garā telefona saruna man lika apjaust, cik daudz stāstāmā viņam sakrājies - par cilvēkiem, par putniem, par dabas skaistumu. Kasparsons droši vien varētu sarakstīt grāmatu grāmatas.
Pirms kāda laika, kad LOB cīnījās ar nopietnām finansiālām problēmām, man piezvanīja kāda LOB biedre pensionāre un ar bažām balsī jautāja, vai tas nozīmē, ka žurnāla vairs nebūs... Manu acumirklīgo sašutumu par to, ka kundze uztraucas nevis par LOB pastāvēšanu, bet par to, vai vēl iznāks "Putni dabā", nomainīja apjausma par to, cik šis žurnāls cilvēkiem patiesībā ir svarīgs. Un svarīgs arī mums - mēs varam cīnīties par putniem un dabas aizsardzību, bet saraujot šo saiti ar cilvēku, mēs paliksim vieni, un vieni neko daudz izdarīt nevar.
Viens mazs labs darbs akcijas #SagaidiPutnus ietvaros - nobalso par "Putni dabā" - un tu mainīsi pasauli! Agnim būs spēks turpināt, Ingo būs ar ko lielīties saviem tautiešiem, Ģirtam būs auditorija, bet pensionārei - žurnāls par dabu - un būs cilvēki, kam rūp putni. Paldies!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru