Pēdējā laikā dažādu iemeslu dēļ atkal esmu nedaudz "uzskrūvējies" par meža nozares dažādām publiskajām un mazāk publiskajām izpausmēm. Šāda "uzkrūvēšanās" noved dažādām izpausmēm arī no manas puses, un lielākoties tās, protams, nav nozarei glaimojošas. Tomēr reizēm aizdomājos, ka mans brāziens "meža nozarei" var ķerties pie sirds arī kādam, kam tas nemaz nav adresēts. Un tas tikai tādēļ, ka lietoju vispārīgus apzīmējumus, lai gan mani pārmetumi visbiežāk domāti konkrētām organizācijām, iestādēm vai uzņēmumiem. Problēma tā, ka iepriekš minēto institūciju ir daudz un tās savā starpā ir tā samezglojušās un satīklojušās (piemēram, Latvijas Meža īpašnieku biedrības lielākais biedrs ir AS "Latvijas valsts meži", kā vienīgais akciju turētājs savukārt ir Zemkopības ministrija), ka pat nezinātu, kuru saukt vārdā un tāpēc izlīdzos ar vienkāršu "meža nozare" (turklāt arī šīs organizācijas u.tml. mēdz sevi tā saukt).
Šoreiz gribēju pateikt, ka man nav principiālu iebildumu pret nozari kā tādu. Tā tiešām ir nozīmīga Latvijas ekonomikai, un galu galā arī es pats sēžu uz koka krēsliem, kurinu malku un smērēju papīru. Pats galvenais - arī pret lielāko daļu meža nozarē strādājošo man nekādu iebildumu nav. Un kā gan varētu būt? Mana sieva ir meža īpašniece, bet pašos tuvākajos rados - gan kokapstrādes uzņēmuma darbinieks, kas savulaik nodarbojies ar mežizstrādi, gan nu jau bijušais Valsts meža darbinieks, kas tagad iztiku pelna, aktīvi saimniekojot savos mežos.
Galu galā arī vides organizācijās mežinieku netrūkst! Redz, Jānis Rozītis Pasaules dabas fonda vadībā - savu mežinieka izglītību nav "nolicis uz plaukta", bet savos mežos saimnieko joprojām. Arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedru vidū pārstāvēts viss meža nozarē iesaistīto cilvēku spektrs - no meža īpašniekiem līdz mēbeļu tirgotājiem. Man ir zināmas aizdomas, ka tad, ja izskaitītu, izrādītos, ka LOB rindās ir vairāk mežinieku nekā vienā otrā meža nozari pārstāvošā organizācijā. Jāatzīst, ka pat daži no redzamākajiem meža nozares interešu pārstāvjiem ir izplenījušies manu cieņu, ko nav spējušas sagraut dažas vismaz neviennozīmīgi vērtējamas viņu rīcības. Šeit runāju par zemkopības ministri Laimdotu Straujumu un LLU Meža fakultātes dekānu Dagni Dubrovski.
Par to, ka piederība meža nozarei uzreiz nenozīmē, ka cilvēks ir vērsts pret dabas aizsardzību, apliecina arī LOB savulaik veiktā aptauja par mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā. No aptaujātajiem 77% meža īpašnieku un 81% cilvēku, kam ienākumi saistīti ar mežu, atbalstīja domu par miera perioda noteikšanu mežos putnu ligzdošanas laikā. Protams, LOB aptaujas rezultāti varētu nebūt reprezentatīvi šīm grupām kopumā, bet tomēr - vismaz būtiska daļa meža nozares pārstāvju tomēr spēj saprast arī dabas aizsardzības nepieciešamību.
Tad nu ziniet, dabu un mežu mīlošie, saprātīgi domājošie, nealkatīgie mežinieki un kokrūpnieki - mani publiskie pārmetumi meža nozarei nav domāti jums! Bet saprotiet - ja sabiedrībai tiek stūķētas uz acīm zaļi rozā brilles, reklāma un propaganda tiek pasniegta kā informatīvi izdevumi, noliedzot dabas aizsardzību kā tādu, tiek teikts, ka pret saprātīgu dabas aizsardzību iebildumu nav, bet, izspiežot no meža pēdējās asinis, tiek skandēts: "The Greater Good", tad muti ciet noturēt ir grūti - dabā jābūt līdzsvaram.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru