Ko īsti Armands Krauze grib mums pateikt?

Pavisam nesen jau rakstīju par zemkopības ministra Armanda Krauzes vēlmi kāpināt valsts mežu izciršanas apjomus (šeit), taču, tā kā nupat ministrs vēlreiz publiski paudis šo ideju (šeit), arī no manas puses vēl dažas piebildes.

Kas ir intensīvākas mežu izciršanas idejas autors, A. Krauze neatklāj joprojām. Iepriekš viņš par šādu ideju "bija dzirdējis", bet nu jau "mēs esam sapratuši, ka valsts mežos ir milzīgs apjoms koksnes, kura faktiski netiek saimnieciski apsaimniekota". Kas ir šie "mēs", joprojām paliek noslēpums. Tā kā A. Krauze ir tikai atskaņotājs meža nozares virzītajām idejām, nedodu ne pieci, ka pats ministrs tiešām ir kaut ko sapratis. Taču tagad viņam piebalso arī otrs ZZS kolēģis - klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis - ja varam radīt pievienoto vērtību, tad tik "ejam uz priekšu"!

Jāatzīmē, ka apgalvojums, ka valsts mežos ir milzīgs apjoms neapsaimniekotas koksnes, kas vienkārši sapūst, ir dzirdēts jau daudzkārt. Kā zināms, ciršanas apjomus valsts mežos uz Valsts meža dienesta (VMD) aprēķinu pamata ierobežo Ministru kabineta rīkojums. Tātad A. Krauze mums liek saprast, ka šis rīkojums nosaka mazāku mežizstrādes apjomu nekā reāli būtu iespējams. Un te nu rodas jautājumi...

Ja nu tā tiešām būtu, ka cērtamu valsts mežu ir "pāri galvai", tad kāpēc AS "Latvijas valsts meži" (LVM) izcērt starptautiskas nozīmes aizsargājamus mežus (sk. šeit un šeit) un aizsargājamu sugu dzīvotnes (sk. šeit un šeit)? Tad šī būtu apzināta un mērķtiecīga dabas vērtību iznīcināšana, nevis mežizstrādei pieejamo mežu trūkuma radīts izmisums?

Tajā pašā laikā ir zināms, ka visus "pāraugušos" mežus VMD jau ņem vērā, rēķinot, kāds būtu maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms valsts mežos. No aprēķina tiek izslēgti tikai tie meži, kuros galvenā cirte nav atļauta. Pārējos mežos VMD rēķina, kādi būtu maksimālie ciršanas apjomi, lai koksnes plūsma saglabātos stabila, t.i., tikpat daudz varētu cirst arī turpmāk. Pasvītroju - runa ir tikai par koksnes plūsmu, nevis ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Taču tagad A. Krauze apgalvo, ka faktiski vajadzētu cirst vairāk. Un tas rada nākošo jautājumu - vai A. Krauze uzskata, ka mums šobrīd būtu jācērt uz turpmāko gadu koksnes ieguves rēķina vai ka VMD dati un līdz ar to arī aprēķini ir kļūdaini un neatbilst situācijai dabā? Vai varbūt ministrs liek saprast, ka vajadzētu izcirst mežus aizsargājamās teritorijās, kur šobrīd galvenā cirte nav atļauta?

Runājot par VMD datiem, aicinu aplūkot šo grafiku.

Galvenās cirtes vecumu pārsniegušu valsts mežu platība
saskaņā ar VMD un LMVI "Silava" datiem.

Tā kā publiski pieejamie LVMI "Silava" dati neļauj atsevišķi izdalīt mežus, kuros galvenā cirte nav atļauta, šeit salīdzinu visus galveno koku sugu mežus, kas pārsnieguši Meža likumā noteikto galvenās cirtes vecumu. Kā redzams, ciršanas vecumu pārsniegušu priežu un bērzu mežu (un arī šo trīs sugu mežu kopumā) pēc LVMI "Silava" datiem ir mazāk nekā pēc VMD datiem. Šāds vienkāršs salīdzinājums gan neļauj noteikt, kuri no datiem ir pareizāki, jo kļūdas var būt abās datu kopās, taču redzams, ka nav datu, kas liecinātu, ka faktiski cērtamu mežu ir vairāk nekā VMD datos.

Un visbeidzot jāatzīmē pats svarīgākais: abi ZZS ministri - gan A. Krauze, gan K. Melnis - vēlreiz pasvītro, ka vai nu nezina, ko nozīmē ilgtspējīga meža apsaimniekošana, vai arī viņus tas vienkārši neinteresē. Runa ir tikai par koksnes kubikmetriem un iegūstamo peļņu, bet viss, kas netiek nocirsts, tiek uzskatīts vienkārši par sapuvušu koksni. Tāpēc vēlreiz un vēlreiz jāatgādina tas, kas rakstīts Latvijas meža politikā (šeit):

MEŽS NAV MĒRĀMS TIKAI LATOS UN KUBIKMETROS, TAS PILDA NEAIZSTĀJAMAS EKOLOĢISKĀS UN SOCIĀLĀS FUNKCIJAS GAN NACIONĀLĀ, GAN STARPTAUTISKĀ LĪMENĪ.