Ko īsti Armands Krauze grib mums pateikt?

Pavisam nesen jau rakstīju par zemkopības ministra Armanda Krauzes vēlmi kāpināt valsts mežu izciršanas apjomus (šeit), taču, tā kā nupat ministrs vēlreiz publiski paudis šo ideju (šeit), arī no manas puses vēl dažas piebildes.

Kas ir intensīvākas mežu izciršanas idejas autors, A. Krauze neatklāj joprojām. Iepriekš viņš par šādu ideju "bija dzirdējis", bet nu jau "mēs esam sapratuši, ka valsts mežos ir milzīgs apjoms koksnes, kura faktiski netiek saimnieciski apsaimniekota". Kas ir šie "mēs", joprojām paliek noslēpums. Tā kā A. Krauze ir tikai atskaņotājs meža nozares virzītajām idejām, nedodu ne pieci, ka pats ministrs tiešām ir kaut ko sapratis. Taču tagad viņam piebalso arī otrs ZZS kolēģis - klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis - ja varam radīt pievienoto vērtību, tad tik "ejam uz priekšu"!

Jāatzīmē, ka apgalvojums, ka valsts mežos ir milzīgs apjoms neapsaimniekotas koksnes, kas vienkārši sapūst, ir dzirdēts jau daudzkārt. Kā zināms, ciršanas apjomus valsts mežos uz Valsts meža dienesta (VMD) aprēķinu pamata ierobežo Ministru kabineta rīkojums. Tātad A. Krauze mums liek saprast, ka šis rīkojums nosaka mazāku mežizstrādes apjomu nekā reāli būtu iespējams. Un te nu rodas jautājumi...

Ja nu tā tiešām būtu, ka cērtamu valsts mežu ir "pāri galvai", tad kāpēc AS "Latvijas valsts meži" (LVM) izcērt starptautiskas nozīmes aizsargājamus mežus (sk. šeit un šeit) un aizsargājamu sugu dzīvotnes (sk. šeit un šeit)? Tad šī būtu apzināta un mērķtiecīga dabas vērtību iznīcināšana, nevis mežizstrādei pieejamo mežu trūkuma radīts izmisums?

Tajā pašā laikā ir zināms, ka visus "pāraugušos" mežus VMD jau ņem vērā, rēķinot, kāds būtu maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms valsts mežos. No aprēķina tiek izslēgti tikai tie meži, kuros galvenā cirte nav atļauta. Pārējos mežos VMD rēķina, kādi būtu maksimālie ciršanas apjomi, lai koksnes plūsma saglabātos stabila, t.i., tikpat daudz varētu cirst arī turpmāk. Pasvītroju - runa ir tikai par koksnes plūsmu, nevis ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Taču tagad A. Krauze apgalvo, ka faktiski vajadzētu cirst vairāk. Un tas rada nākošo jautājumu - vai A. Krauze uzskata, ka mums šobrīd būtu jācērt uz turpmāko gadu koksnes ieguves rēķina vai ka VMD dati un līdz ar to arī aprēķini ir kļūdaini un neatbilst situācijai dabā? Vai varbūt ministrs liek saprast, ka vajadzētu izcirst mežus aizsargājamās teritorijās, kur šobrīd galvenā cirte nav atļauta?

Runājot par VMD datiem, aicinu aplūkot šo grafiku.

Galvenās cirtes vecumu pārsniegušu valsts mežu platība
saskaņā ar VMD un LMVI "Silava" datiem.

Tā kā publiski pieejamie LVMI "Silava" dati neļauj atsevišķi izdalīt mežus, kuros galvenā cirte nav atļauta, šeit salīdzinu visus galveno koku sugu mežus, kas pārsnieguši Meža likumā noteikto galvenās cirtes vecumu. Kā redzams, ciršanas vecumu pārsniegušu priežu un bērzu mežu (un arī šo trīs sugu mežu kopumā) pēc LVMI "Silava" datiem ir mazāk nekā pēc VMD datiem. Šāds vienkāršs salīdzinājums gan neļauj noteikt, kuri no datiem ir pareizāki, jo kļūdas var būt abās datu kopās, taču redzams, ka nav datu, kas liecinātu, ka faktiski cērtamu mežu ir vairāk nekā VMD datos.

Un visbeidzot jāatzīmē pats svarīgākais: abi ZZS ministri - gan A. Krauze, gan K. Melnis - vēlreiz pasvītro, ka vai nu nezina, ko nozīmē ilgtspējīga meža apsaimniekošana, vai arī viņus tas vienkārši neinteresē. Runa ir tikai par koksnes kubikmetriem un iegūstamo peļņu, bet viss, kas netiek nocirsts, tiek uzskatīts vienkārši par sapuvušu koksni. Tāpēc vēlreiz un vēlreiz jāatgādina tas, kas rakstīts Latvijas meža politikā (šeit):

MEŽS NAV MĒRĀMS TIKAI LATOS UN KUBIKMETROS, TAS PILDA NEAIZSTĀJAMAS EKOLOĢISKĀS UN SOCIĀLĀS FUNKCIJAS GAN NACIONĀLĀ, GAN STARPTAUTISKĀ LĪMENĪ.

Latvijas meži tiek pārmērīgi izcirsti

Daudzi, ieraugot virsrakstu, teiks: "Labrīt! Tas jau sen ir zināms!" Jā, mēs jau sen redzam, kā mainās Latvijas ainava, aizvien pieaugot mežu fragmentācijai, redzam, kā samazinās mežu bioloģiskā daudzveidība un oglekļa piesaiste mežos. Tas viss liecina par neilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, un par to jau rakstīju pirms sešiem gadiem šeit.

Tomēr meža nozares runasvīri turpina skandēt, ka "nocērtam mazāk nekā pieaug", tātad, no koksnes plūsmas viedokļa raugoties, mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga. Tiek apgalvots, ka mēs varētu cirst vēl vairāk, vai pat, ka ir jācērt vēl vairāk, kā to, piemēram, varējām redzēt 7. maija "Panorāmas" sižetā (skatāms šeit). Lūk, mežu novecošanas dēļ mazinoties to spēja piesaistīt oglekli (manu atspēkojumu šiem apgalvojumiem var izlasīt šeit), bet dabas aizsardzības pasākumi samazinot resursu pieejamību (sk., piemēram, A. Muižnieka komentāru iepriekš minētajā "Panorāmas" sižetā).

Un par spīti tam, ka meža nozare tiek apcelta un ierobežota, tiek sasniegti arvien jauni mežizstrādes rekordi. 2023. gadā tika sasniegts augstākais mežizstrādes apjoms, kāds Latvijā pieredzēts vismaz pēdējos 100 gados, - 15 miljoni kubikmetru. Taču jau 2024. gadā šis rekords tika pārspēts, izcērtot jau 16 miljonus kubikmetru koksnes.

Kopējais mežizstrādes apjoms Latvijas mežos.
Datu avots: Valsts meža dienests

Kā jau minēju, tie, kas mežsaimniecības ilgtspēju mēra tikai koksnes kubikmetros, līdz šim ir apgalvojuši, ka viss ir kārtībā, jo izcirstās koksnes apjoms ir mazāks nekā koksnes pieaugums mežā. It kā tā ir joprojām. Šo "it kā" gribu pasvītrot tāpēc, ka kopējo koksnes bilanci nosaka ne tikai koksnes pieaugums un mežizstrāde, bet arī dabiskais atmirums. Ja liekam kopā šos visus rādītājus, redzam, ka esam iebraukuši mīnusos.

Koksnes krājas bilance Latvijas mežos.
Datu avots: LVMI "Silava"

Kā redzams, dabiskais atmirums ir saglabājies gandrīz nemainīgs (mazliet samazinājies), bet, samazinoties koksnes pieaugumam un palielinoties mežizstrādes apjomam (nebrīnieties, ka skaitļi atšķiras no VMD datiem - šeit atšķiras metodikas), bilance pēdējos gados kļuvusi negatīva. Tas loģiski noved pie mežaudžu kopējās krājas samazināšanās.

Kopējā krāja Latvijas mežos.
Datu avots: LVMI "Silava"

Jāatzīmē, ka redzamais koksnes krājas samazinājums attiecas uz visiem mežiem kopā, ieskaitot arī aizsargājamās teritorijas. Tātad aizsargājamie meži nav varējuši kompensēt izcirsto apjomu. Šeit redzams arī tas, ka tāpat kā vecus mežus nevar vainot pie oglekļa piesaistes samazinājuma, dabas aizsardzību nevar vainot pie koksnes apjomu samazināšanās. Abos gadījumos galvenais faktors ir pārmērīgs mežizstrādes apjoms.

Un tagad palūkosimies uz valsts mežiem - mums visiem piederošajiem mežiem, no kuriem lielāko daļu (apmēram 80%) apsaimnieko viens uzņēmums - AS "Latvijas valsts meži". Šajos mežos maksimāli pieļaujamos ciršanas apjomus nosaka Ministru kabineta rīkojums, un tieši šo ciršanas apjomu palielināt kārtējo reizi grib vārdā nenosaukti meža nozares pārstāvji, par kuru vēlmi ministrs Krauze "ir dzirdējis" un ir gatavs to atbalstīt.

Kopējais mežizstrādes apjoms Latvijas valsts mežos. Datu avots: Valsts meža dienests

Arī valsts mežos mežizstrādes apjoms kāpj - pēdējo desmit gadu laikā pieaugums ir par 36%. Un arī valsts mežos koksnes krājas bilance ir negatīva, vēl lielākā mērā nekā Latvijas mežos kopumā.

Koksnes krājas bilance Latvijas valsts mežos.
Datu avots: LVMI "Silava"

To, ka pašreizējā periodā valsts mežos pieļaujamais ciršanas apjoms ir samazināts, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, Zemkopības ministrija mēdz pasniegt kā kādu īpašu labo darbu. Taču pieļaujamā apjoma aprēķināšanas formulas nav mainījušās. Tas nozīmē, ka pieļaujamā apjoma samazinājums ir nevis piesardzība, domājot par dabas daudzveidības saglabāšanu vai klimata pārmaiņu mazināšanu, bet tikai apliecinājums tam, ka mežizstrāde jau līdz šim nav bijusi ilgtspējīga un tā rezultātā samazinājusies cērtamu mežu pieejamība.

Ieskatoties datos dziļāk, redzama vēl kāda interesanta nianse - arvien mazāku īpatsvaru no kopējā mežizstrādes apjoma valsts mežos veido galvenā cirte. 2014. gadā tas bija 74%, 2024. gadā - tikai 57%. 

Galvenās cirtes īpatsvars no kopējā mežizstrādes apjoma valsts mežos.
Datu avots: Valsts meža dienests

Šeit jāatzīmē, ka iepriekš minētais MK rīkojums par maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos limitē tikai galveno cirti. Tāpēc manuprāt ticamākie iemesli galvenās cirtes īpatsvara sarukumam ir šādi:

1) AS "Latvijas valsts meži" meklē iespējas izcirst vairāk mežu nekā pieļauj MK rīkojums.

2) Statistikā, kas pamatā pieļaujamā apjoma aprēķinam, ir kļūdas, un reāli dabā pieejamo ciršanas vecumu sasniegušo mežu ir mazāk un tāpēc AS "Latvijas valsts meži" intensīvāk cērt citas cirtes (t.i., ciršanas vecumu nesasniegušus mežus).

3) Ir pasliktinājies valsts mežu sanitārais stāvoklis, un tā rezultātā tiek veikts vairāk sanitāro ciršu.

Iespējams, ka pareizā atbilde ir kombinācija no šiem trim variantiem un varbūt vēl kāda ceturtā vai piektā, bet tas nemaina būtību - pastiprināta ciršanas vecumu nesasniegušu mežu ciršana nozīmē mazāk cērtamu mežu nākotnē.

Vēl nesen meža nozares priekšstāvji izmantoja pozitīvo koksnes bilanci kā apliecinājumu tam, ka par spīti mežu dabas daudzveidības noplicināšanai to apsaimniekošana ir ilgtspējīga. Tagad, kad šī bilance ir negatīva, varam gaidīt jaunus radošus demagoģijas vingrinājumus ar mērķi pārliecināt, ka viss joprojām ir kārtībā. Bet var jau būt, ka neko radošu nesagaidīsim - tikai nemitīgu skandināšanu, ka pirms 100 gadiem mežu bija mazāk. Apdomājiet - vai ir vēl kāda joma, kurā tas, ka pirms 100 gadiem bija sliktāk, mums šķiet pietiekams apliecinājums tam, ka tagad viss ir kārtībā?

Un vēl mēs varam gaidīt, ka arī turpmāk Armands Krauze dzirdēs idejas, ka vajadzētu palielināt mežizstrādes apjomu. Arī turpmāk no Zemkopības ministrijas nāks tādi vai citādi noteikumu grozījumi, kas mazinātu ierobežojumus mežizstrādei. Lai gan meža nozares runasvīri to nekad neatzīs, Latvijas mežu apsaimniekošana nav ilgtspējīga. Esošajā rāmī tā vairs ilgi turpināties nevar, bet tā vietā lai piebremzētu, tiek meklētas iespējas šo rāmi sagraut. Un šī mērķa vārdā ministram dažādas idejas ausī čukstošie ļaudis nekautrējas atsperties pat pret karu Ukrainā.