otrdiena, 2017. gada 6. jūnijs

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie pastiprinātas Latvijas mežu izciršanas. LOB ziņa par šo jautājumu lasāma šeit. Īsumā varu teikt, ka runa ir par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu (t.i., atļauju cirst kailcirtē tievākus kokus nekā līdz šim) un kailciršu atļaušanu piejūras priežu mežos, kur tās līdz šim bija aizliegtas.

Kad LOB bija Zemkopības ministrijas vietā izplatījusi plašsaziņas līdzekļiem informāciju par noteikumu grozījumu sabiedrisko apspriešanu, arī žurnālistiem radās interese par šo jautājumu. Protams, tika prasīts arī meža nozares pārstāvju viedoklis, un tautai bija iespēja dzirdēt ārkārtīgi interesantus argumentus, kāpēc šie grozījumi nepieciešami.

Mazai atkāpei vēlreiz jāpiemin, ka šie grozījumi ir tikai viens (un ticami, ka ne pēdējais) burbulis, kas uzpeldējis no 2008. gada nogales, kad Latvijas Kokrūpniecības federācija, panākot lielāku pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos, nostiprināja sev pārliecību, ka var dabūt tik koksnes, cik grib. Daba šai vēlmei runā pretī un koksnes resursu nozarei trūkst, tāpēc rodas šādas iniciatīvas atvieglot spēkā esošos ciršanas ierobežojumus.

Protams, jūs nekad nedzirdēsiet kādu no vadošajiem meža nozares pārstāvjiem sakām: "Jā, mēs pārrēķinājāmies - izrādās, ka mūsu līdzšinējā saimniekošanas prakse nav ilgtspējīga, resursu sāk trūkt, bet mēs negribam mazināt saviem uzņēmumiem pieejamo koksnes apjomu, tāpēc, lai ātrāk tiktu pie jaunām platībām mežizstrādei, mums nepieciešami šie grozījumi."

Tā būtu ārkārtīgi atsvaidzinoša atklātība no nozares priekšstāvju puses, bet, zinot, ka tautai tas nepatiks, šādai atklātībai vēl neviens no viņiem nav saņēmies, tā vietā mēģinot izlīdzēties ar skaistākiem argumentiem, kas reizēm ir tik ļoti "pievilkti aiz matiem", ka izraisa smaidu un atgādina kāda mana kolēģa teikto: "Mums ir vieglāk, jo mums nav jāmelo."

Ļaujiet jūs iepazīstināt ar dažiem no šiem argumentiem.

Dagnis Dubrovskis, LLU Meža fakultātes dekāns: "Šo normatīvo aktu izmaiņas nākamajā rītā pēc pieņemšanas tūdaļ paceltu šo mežu īpašumu vērtību par pusmiljardu eiro." (šeit)

Nē, ar šo nesāku, lai teiktu, ka D. Dubrovskis melo vai kaut ko pārspīlē! Man nav pamata neticēt viņa un kolēģu veiktajiem aprēķiniem. Šo citātu izvēlējos tāpēc, lai vēlreiz parādītu, ka plānotie grozījumi balstās tikai uz saimnieciskiem apsvērumiem, turklāt ņemot vērā tikai koksnes ieguvi (kas, kā zināms, nebūt nav vienīgais ekonomiskais ieguvums no meža). Ja mēs nolemtu izcirst kādu vecu parku vai nocirst aleju, protams, jau tajā pašā brīdī šī parka vai alejas vērtība celtos par summu, par kuru varēsim notirgot iegūto koksni. Un tieši šāda mežu vērtības rēķināšana tikai pārdodamajā koksnē, nerēķinoties ar visām pārējām mežu vērtībām, ir pamatā tam, kāpēc Latvijā nevaram runāt par līdzsvarotu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Normunds Strūve, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks: "Tas vidējā diametra cipars, kad varēs nocirst kokus agrāk, nekā līdz šim, mazinās 1- 5 centimetru apmērā." (šeit)

Reizēm interesanti klausīties, ka Zemkopības ministrija, skaidrojot plānotos grozījumus, taisnojas, ka vairāk jau tāpat necirtīs, redz, grozījumi arī nemaz nav tik lieli... Un tu nesaproti, tad kāpēc vispār kaut kas ir jāgroza, ja nekas tāpat nemainīsies.

Ja bez īpašas iedziļināšanās skatās uz skaitļiem tabulā, tad tiešām - III bonitātes bērzu mežiem ciršanas caurmērs pat palielināts, III bonitātes egļu mežos caurmērs samazināts vien par 1 centimetru... Bet te svarīgi zināt, kas ir bonitāte. Tas ir rādītājs, kas raksturo meža ražību - jo augstāka mežam bonitāte, jo ātrāk tajā izaug koks (t.i., vienā un tajā pašā vecumā koks I bonitātes mežā būs lielāks nekā II bonitātes mežā). Zemkopības ministrijas piedāvājums ir noteikt vienādu galvenās cirtes caurmēru visām bonitātēm, un līdz ar to vislielākais caurmēra samazinājums ir tieši tajos mežos, kur teorētiski varētu izaugt vislielākie koki (piemēram, no 39 uz 30 cm Ia bonitātes priežu mežos). Savukārt zemākas bonitātes mežos resnam kokam grūti izaugt šā vai tā, un tos, tāpat kā līdz šim, var nocirst, sasniedzot Meža likumā noteikto galvenās cirtes vecumu

Normunds Strūve: "Līdz šim mēs esam praksē redzējuši, ka mežu īpašnieki tomēr arī skatās uz koksnes cenām. Ja tā cena nav pievilcīga, viņi mežus necērt." (šeit) "Ja runājam par valsts mežiem, koku ciršanas apjoms valsts mežos ir noteikts pieciem gadiem, Ministru kabinetā apstiprināts, un tas ar šiem grozījumiem netiek mainīts." (šeit)

Iespējams, N. Strūve nestrādāja Zemkopības ministrijā 2008. gadā, tāpēc nezina, kā viņa teiktais izklausās tiem, kas mežsaimniecības jautājumiem seko līdzi jau kādu laiku. To, ko viņš pasniedz kā mierinājumu, es redzu kā pamatojumu bažām, ka šie grozījumi, lai gan it kā uz privātīpašniekiem orientēti, novedīs pie pastiprinātas valsts mežu izciršanas. Kāpēc? Atļaujiet atgādināt vēsturi!

2008. gada nogalē pēc Latvijas Kokrūpniecības federācijas iniciatīvas tikai palielināts maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms valsts mežos 2009.-2010. gadā. Pamatojums: "Ciršanas apjomu palielināšana valsts mežos ļaus kompensēt ciršanas apjomu samazināšanos privātajos mežos." (vairāk - šeit). Kā jau N. Strūve norāda, privātīpašnieki par sliktu cenu nav gatavi savus mežos pārdod, bet, ja industrijai vajag, neviens netraucē triecientempā Ministru kabinetā grozīt iepriekš uz pieciem gadiem noteikto ciršanas apjomu un pagrābties no valsts mežiem. Un, ņemot vērā topošos grozījumus, kas pazemina kritērijus mežu ciršanai, varēs droši argumentēt, ka viss notiek atbilstoši noteikumiem - cērtamu mežu šobrīd ir vairāk nekā toreiz, kad tika rēķināts pieļaujamais ciršanas apjoms.

Atgādinu, ka toreiz - 2009.-2010. gadā - mežizstrādes apjomi privātajos mežos tomēr nekritās tik ļoti, kā tika prognozēts, un galu galā mēs piedzīvojām kopš 2000. gada lielāko mežizstrādes intensitāti. Kā jau minēju, domāju, ka šis ir tas gadījums, kad apetīte rodas ēdot, un tieši tāpēc šobrīd, kad dažādu iemeslu dēļ ieguves apjoms ir krities, plānots grozīt koku ciršanas noteikumus.


Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors: "Nav jēgas spiest audzēt ļoti resnu koku, par kuru beigu beigās neviens nesamaksās, un tas pa vidu vēl būs izpuvis." (šeit)

Elegants piemērs, kā mēģināt apvārdot sabiedrību, metot visus mežus vienā maisā! Vislielākais galvenās cirtes caurmēra samazinājums, kā jau minēts, plānots priedei, tomēr nav dzirdētas meža nozares pārstāvju sūdzības, ka problēma būtu 101 gada vecumā (pašreizējas ciršanas vecums) iztrupējušas priedes. Vecām apsēm gan "izpuvis vidus" mēdz būt saimnieciska rakstura problēma, bet plānotie grozījumi uz šo sugu vispār neattiecas.

Savukārt, par samaksāšanu runājot, jāmin, ka tajā pašā D. Dubrovska ziņojumā, uz kura pamata Zemkopības ministrija plāno grozījumus, skaidri redzams, ka tieši resnie zāģbaļķi ir vērtīgākie priedes, egles un bērza sortimenti.

Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas meža departamenta direktors: "Lai stimulētu meža īpašniekus mežu kopt un vienlaicīgi izmantot efektīvāk zemi, ir motivācija mežu labāk kopt un labākiem materiāliem atjaunot ģenētiski augstvērtīgu stādāmo materiālu, tad arī koki var izaugt un sasniegt diametru ātrāk, nekā ir noteikts ciršanas vecumos." (šeit)

Tātad (un lasiet uzmanīgi!) lai meža īpašniekus stimulētu mežu kopt, kas ļautu ātrāk izaugt resniem kokiem, mēs atļausim cirst tievākus kokus... Zemkopības ministrijas loģika laikam ir viens no tiem ļoti īpašajiem loģikas veidiem.

Te vietā arī neliela piebilde, ka no dabas aizsardzības viedokļa būtisks ir ne tikai koka izmērs, bet arī tas, cik ilgs laiks ir dots meža ekosistēma atjaunoties - jāatjaunojas ne tikai kokiem, bet arī zemsedzei un pamežam, jāienāk sugām, kas izzudušas pēc kailcirtes. Tāpēc noteikti nevar teikt, ka ātraudzīgāku koku izmantošana kompensē mežam ātrākas ciršanas nodarīto.

Edgars Dupužs, Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis: "Tas noteikti samazinās kopējo izcērtamo krāju, jo izslēgs iespēju manipulēt ar inventarizācijas datiem. Ja ir augstāka bonitāte, tad, mēģinot sagrozīt datus, var nozāģēt krietni tievāku mežu nekā būs jaunajos noteikumos." (šeit plkst. 12.00)

Meža īpašnieku pārstāvis (lai gan atgādinu - minētā biedrība vairāk pārstāv LVM, nekā meža īpašniekus) mums norāda uz diviem interesantiem aspektiem: 1) līdz šim meža īpašnieki mēdza sagrozīt inventarizācijas datus, lai varētu nozāģēt jaunāku mežu; 2) grozījumu dēļ mežus cirtīs mazāk.

Patiesībā jau pirmais punkts nav nekāds pārsteigums. Par to, ka tiek īstenotas dažādas shēmas, lai nocirstu mežu, kuru it kā vēl nevar cirst, ir dzirdēts ne reizi vien. Tomēr vismaz es nespēju iztēloties, kā šie grozījumi mazinās iespējas sagrozīt inventarizācijas datus. Vajadzību manipulēt gan tie varētu mazināt, jo pie tievāku koku ciršanas varēs tikt likumīgā ceļā, bet rezultāts dabā būs viens un tas pats neatkarīgi no tā, vai darbība bijusi likumīga vai nē.

To, ka grozījumu dēļ mežus cirtīs mazāk, gan gribētu redzēt! Iedomājieties - tik sen lolotie noteikumu grozījumi izrādītos par nozares šāvienu pašas kājā un papildu resursu ieguves vietā mēs pieredzētu to samazinājumu. Labi, labi, es te mazliet ironizēju, bet bez jokiem D. Dubrovska aprēķini rāda tieši to - nākošajos desmit gados pastiprināti izstrādājam privātos mežus, un turpmākos 230 gadus cērtamu mežu būs mazāk.

Viens citāts arī par kailcirtēm piejūras mežos:

Arvīds Ozols: "Galvenais mērķis ir saglabāt priedi Latvijā, jo priedes īpatsvars citādi iet uz leju." (šeit)

Parastam cilvēkam ideja, ka, lai saglabātu priežu mežus, tos jāizcērt, varētu šķist mazliet absurda. Tomēr meža nozares pārstāvji jau kādu laiku popularizē uzskatu, ka pēc izlases cirtēm priežu meži nevar atjaunoties, tāpēc kailciršu aizliegums piejūras mežos ir viens no iemesliem, kāpēc gaidāma priežu mežu platību samazināšanās.

Šo jautājumu esmu aplūkojis jau iepriekš (šeit), tomēr mazliet atkārtošos. Būtībā šis ir tikai vēl viens konkrēts piemērs tam, kā izpaužas resursu trūkums kokapstrādei. Patiesais iemesls, kāpēc kokrūpnieki grib tikt pie piejūras priežu mežiem, ir tas, ka priežu mežu platības (ne tikai to īpatsvars) jau ir samazinājušās, un ne jau kailcirtes aizlieguma (nepilnos 10% priežu mežu) dēļ, bet tāpēc, ka šie meži ir izcirsti un pēc tam nav atjaunoti ar priedi. Tātad, redzot, ka priežu resursi tiek izsmelti tajos mežos, kur var tikt klāt, nozare sāk lūkoties pēc mežiem, kur šobrīd ciršana ir apgrūtināta. Atgādinu, ka arī plānotais galvenās cirtes caurmēra samazinājums vislielākais ir tieši priežu mežos.

Lasot un dzirdot, ka arī LVM piebalso domai par to, kā bez kailcirtēm Latvijas priežu meži iznīks, man ir viens jautājums tieši šim uzņēmumam: Vai tad, ja to atļautu noteikumi, jūs būtu gatavi kailcirtēs izcirst Tērvetes priežu mežus un paskaidrot sabiedrībai, ka tās ir "atjaunošanas cirtes", bez kurām šie meži iznīktu?

Nobeigumā gribu atgādināt arī mazliet vecākus (no 2011. gada) LVMI "Silava" direktora un tagad arī LVM padomes priekšsēdētāja Jurģa Jansona izteikumus (izcēlumi mani; pilns raksts šeit):

"Taču idejas gruzd dažādas, arī par to, ka būtu jāsamazina cērtamo koku caurmērs galvenajā cirtē. Tas mums ir strikti noteikts un pamatots ar zāģbaļķu dimensijām. Meža audzēšana līdz brīdim, kad no kokiem var iegūt zāģbaļķus, ir Latvijas mežsaimniecības pamats, kuru var ļoti viegli nojaukt, samazinot ciršanas diametru."

"Skuju koku, no kura iznāks baļķis, nevar izaudzēt cilvēka apzinīgās dzīves laikā. Latvijā tagad strādājam ar iepriekšējo paaudžu izaudzēto un darām visu iespējamo, lai nākamās paaudzes strādātu ar mūsu radīto. Tā jau ir tā ilglaicīgā mežu apsaimniekošana, kuras pamati šobrīd Latvijā tiek ievēroti. Ja viss notiek saskaņā ar to, mēs nevaram teikt, ka Latvijas meži tiek izcirsti."

Lūk, lai gan jaunajā amatā J. Jansons ir kļuvis par vienu no galvenās cirtes caurmēra samazināšanas aizstāvjiem, vēl salīdzinoši nesen viņš pats ir norādījis, ka, šo caurmēru samazinot, var ļoti viegli nojaukt Latvijas mežsaimniecības pamatus. Tagad ar J. Jansona līdzdalību tiek šķobīti nozares pamati, kuru ievērošanu viņš pats uzsvēra kā garantiju tam, ka Latvijas meži netiks izcirsti. Vai mums joprojām nav pamata bažām, Jansona kungs?

4 komentāri:

  1. Viestur, izlasot Tavu viedokli, es noteikti Tevi neierindotu starp tiem, kas var teikt: "Mums ir vieglāk, jo mums nav jāmelo.", ja vien ar terminu "meli" saprotam arī no konteksta izrautu, apgalvojumu iekļaušana sev izdevīgā kontekstā, kā arī sev nevēlamu faktu noklusēšanu. Pirms konkrētu piemēru uzrādīšanas, galvenais mana komentāra mērķis ir: lūdzu, neizsakies par tēmām (konkrēti- tautsaimniecības aspektiem un LKF plāniem), kurās neesi kompetents. Pretī varu apsolīt klusēt par putniem nepieciešamajām koku dimensijām, jo nebaidos atzīt, ka šajā tēmā esmu nekompetents.
    Konkrētie piemēri:
    1) "Un, ņemot vērā topošos grozījumus, kas pazemina kritērijus mežu ciršanai, varēs droši argumentēt, ka viss notiek atbilstoši noteikumiem - cērtamu mežu šobrīd ir vairāk nekā toreiz, kad tika rēķināts pieļaujamais ciršanas apjoms."
    Jau šobrīd (un vismaz arī iepriekšējos 10 gadus, kopš strādāju nozarē) ir atļauta ciršana pēc caurmēra, bet nosakot maksimāli pieļaujamos ciršanas apjomus valsts mežos, ņem vērā tikai vecumu. Arī pamatnostādnēs apstiprinātā metodika ņem vērā tikai vecumu. Protams, bažīties Tev neviens nevar liegt, bet lūgums nespriedelēt par kokrūpnieku "apetīti" apgalvojumu formās;
    2)"Elegants piemērs, kā mēģināt apvārdot sabiedrību, metot visus mežus vienā maisā". Ja es personīgi zinu, cik mazu daļu no atbildēm parādīja konkrētajā TV raidījumā, tad Tu nevari sūdzēties par "telpas trūkumu" savā blogā korekta viedokļa paušanai. Sakot šo teikumu, es nebiju domājis apsi. Bez Tevis pieminētajām sugām - priede un apse, pastāv arī tāda kā egle, kuru potenciālās caurmēra izmaiņas skars. Esi dzirdējis par sakņu trupi un tās ietekmi uz pirmo nogriezni? Protams, šodienas "slimajām" eglēm caurmēra samazinājums nepalīdzēs, bet tas ļaus veidot no ekonomiskā viedokļa veselīgāku mežu nākotnē. Savukārt priedēm - tā ir taisnība, ka "tukšu vidu" priedes īsti nepastāv, bet ir rinda citu ekonomisko vainu, kas rodas "novecojot". Tāpat par cenām - ja Tu palūkotos lielo II šķiras skujkoka zāģbaļķu pārstrādātāju mājas lapās, tad redzētu, ka par sortimentu virs 30 cm labākajā gadījumā maksā tikpat, kā par "vienu soli" mazāku sortimentu, bet parastā situācija ir tā, ka cenas resnākajam ir par vairākiem eiro zemākas
    3)"Tātad (un lasiet uzmanīgi!) lai meža īpašniekus stimulētu mežu kopt, kas ļautu ātrāk izaugt resniem kokiem, mēs atļausim cirst tievākus kokus..." Ja Tu smejies par šo apgalvojumu, tad Tev būtu jāsmejas arī par tehnikumiem un koledžām, kur loģika ir tā pati - neuzstādām tādas pašas prasības kā maģistra vai doktora grāda ieguvējiem, bet īsā laika posmā iedodam prasmes un zināšanas, lai pēc iespējas ātrāk jaunietis ar vajadzīgajām kvalitātēm nonāktu darba tirgū.

    AtbildētDzēst
  2. 4) Lai neturpinātu gari, jo zinu, ka Tev lasīt komentārus nepatīk, beidzamais no konteksta izrautais J.Jansona teiktais: "..., kuru var ļoti viegli nojaukt, samazinot ciršanas diametru." Šajā rakstā viņš ļoti precīzi paskaidro, ko ar to domā: "Viņš skaidro, ka, piemēram, skandināvi audzē "mazas dimensijas, jo viņiem ir papīrrūpniecība, un mežsaimniecība strādā tā, lai šīm rūpnīcām būtu izejvielas". "Latvijā tā nav – mēs audzējam baļķus, un šo pieeju vajadzētu sargāt visiem spēkiem. Zāģbaļķi visos laikos bija un būs interesantāki par tehnoloģisko koksni"
    Piedāvātās caurmēra izmaiņas precīzi saglabā šo mērķi - tāpat, kā līdz šim, arī turpmāk Latvijas mežsaimniecības mērķis ir "ražot" zāģbaļķus nevis papīrmalku. Piedāvātie grozījumi no tautsaimniecības viedokļa daudz precīzāk motivē, kuru dimensiju zāģbaļķus.

    Un visbeidzot, lai cik šis apgalvojums Tev būtu ērts, ļoti lūdzu beigt izplatīt atklātus melus, ka LKF vai kokrūpnieku patiesie iemesli ir "ka mūsu līdzšinējā saimniekošanas prakse nav ilgtspējīga, resursu sāk trūkt, bet mēs negribam mazināt saviem uzņēmumiem pieejamo koksnes apjomu".
    Vienīgais, kam tiešām Tev varu piekrist, ka plānotie grozījumi balstās uz saimnieciskiem apsvērumiem. Jā - tie ir pamatoti no Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes viedokļa, kas dos atdevi labklājības celšanā (ja ar to saprotam materiālo pusi). Šajā aspektā esmu kompetents. Bet ja Tu saki, ka tie nenāks par labu daļai putnu populācijas - atliek tikai ticēt, jo tā ir Tava kompetence. Tādēļ, ja zem "tikai" esi domājis putnus, tad neiebilstu orģinālajam apgalvojumam "plānotie grozījumi balstās tikai uz saimnieciskiem apsvērumiem".

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Sveicināts, Kristap!

      Nezinu, kā vērtēt to, ka raksti komentārus pie mana bloga, vai kā pagodinājumu tā ietekmei vai emociju iespaidā pieļautu sabiedrisko attiecību kļūdu, bet jebkurā gadījumā paldies par tiem! Varbūt vismaz šeit varam organizēt domu apmaiņu, kuras trūkst citur.

      Es zinu, ka viens no iecienītākajiem oponentu pretargumentiem ir "tas ir izrauts no konteksta", un tieši tāpēc esmu salicis saites uz visiem avotiem, lai lasītājs var skatīt citātus kopējā kontekstā. To, ko es gribējis pateikt vai domājis, bet nepateicis, es, protams, nevaru vērtēt.

      Par Tevis izceltajiem konkrētajiem piemēriem:

      1) Tu ļoti labi zini, ka arvien biežāk izskan ideja, ka vajadzētu pārskatīt to, kā rēķina maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu. Lūk, citāts no tā paša J. Jansona (šī raksta nav internetā, tāpēc, piedod, izrauju no konteksta): "Algoritms, pēc kā tas tiek rēķināts, ir radies pagājušā gadsimta pirmajā pusē un labi piemērots gadījumam, ja prioritāte nav efektīva meža kapitāla apsaimniekošana." Atsaukšanās uz Meža politikas pamatnostādnēm arī ir nevietā, jo, kā zini, pamatnostādnēs nav iekļauts arī tas, ka būtu jāmazina galvenās cirtes caurmērs. Tātad nav nekādu problēmu virzīt iniciatīvas, kas šajā dokumentā nav minētas. Varbūt manis nomierināšanai vari rakstiski (kaut vai šeit) apliecināt, ka Latvijas Kokrūpniecības federācija nemēģinās panākt to, ka tiek mainīta kārtība, kādā tiek noteikts maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms?

      2) Tā kā šeit vietas netrūkst, varbūt vari pastāstīt sīkāk, kas tās par ekonomiskajām vainām priedei (un arī bērzam), kas aktuālas pie pašreiz spēkā esošajiem galvenās cirtes caurmēriem? Cik liels ir šādu koku ar vainām īpatsvars priedēm, eglēm un bērziem? Cik lielā mērā šo īpatsvaru mazinās piedāvātais galvenās cirtes caurmēra samazinājums?

      Pie šī paša punkta - noteikti būsi dzirdējis, ka sakņu trupes izplatību eglēm var mazināt, veicot mežizstrādi ārpus veģetācijas sezonas. Varbūt ieguvumi no šādas prakses būtu lielāki nekā no galvenās cirtes caurmēra samazināšanas. Vai LKF ir kādi aprēķini?

      Kā jau redzi manā rakstā, runājot par cenām, atsaucos uz D. Dubrovska prezentāciju. Ja Tu man iedosi saites uz Tevis minētajām lapām, noteikti apskatīšos.

      3) Jā, apgalvojums tiešām ir smieklīgs, bet Tavu pretargumentu neuztvēru, jo A. Ozola loģika, izmantojot Tavu līdzību, ir "Lai sekmētu to, ka vairāk jauniešu iegūst doktora grādu, mēs nodrošināsim, lai bez šī grāda varētu iztikt."

      4) Par šo gan man vislabāk patiktu redzēt paša J. Jansona komentāru, jo šobrīd Tu mēģini viņa teiktajā izlasīt vairāk nekā tur rakstīts. Bet tīri intereses pēc - ja Tu domā, ka J. Jansons bažījās par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu līdz papīrmalkas dimensijām (nevis caurmēra samazināšanu principā), varbūt kā nozares iekšienē esošs cilvēks vari pastāstīt, kurš tad ir šādas idejas izteicis (tas par to, ka "tātad idejas gruzd") un vai šīs idejas ir atmestas?

      Un visbeidzot jāsaka, ka esi galīgi sapinies mēģinājumos atspēkot manis rakstīto. To, ka trūkst resursu, neesmu izdomājis es. Tas bija lasāms žurnālā "Baltijas Koks" jau 2012. g. aprīlī. Tā kā, ja Tu saki, ka tie ir meli, tad Tu melos apvaino... laikam taču pats sevi, jo vismaz tolaik biji žurnāla redkolēģijā. Bet varbūt Tev ir kāds labs izskaidrojums šiem (no konteksta izrautajam) teikumiem minētajā žurnālā:

      "Latvijā vairs nav vietas jaunām zāģētavām un arī esošajiem uzņēmumiem jārēķinās ar to, ka resursu trūkuma dēļ apjomu nāksies samazināt visiem apaļkoksnes pārstrādātājiem."

      "Norobežojoties no radikāliem vides aizstāvju un sabiedrības viedokļiem un ņemot vērā tikai resursu plūsmas stabilitāti ilgtermiņā, ciršanas apjomus galvenajā cirtē gan valstij piederošajos mežos, gan privātajās platībās varētu palielināt par pāris miljoniem kubikmetru gadā."

      Un vari nekautrēties - man nav nekas pret garu komentāru lasīšanu. Nelasu es anonīmus komentārus, bet Tavus ar interesi izlasīšu.

      Dzēst
  3. Man jau šķiet, ka nav jābūt ģēnijam, lai redzētu, ka mežu apjoms pieaug uz krūmu rēķina, vai labākajā gadījumā lauksaimniecības zemē sabakstītu bērzu rēķina. Mežizstrādes ekonomiskās intereses nav slikti, tikai jautājums, vai tas ir tautas interesēs vai tomēr oligarhu kabatas pizness.

    AtbildētDzēst