Dārzs putniem

Mans dārzs ir samērā liels, atrodas mežā un tajā ir dīķis, bet citādi tas noteikti nav īpašs - parasts, visnotaļ neapsaimniekots dārzs. Dārznieki varbūt to pat vispār nesauktu par dārzu. Mums ir tikai dažas puķu dobes, un vienā no tām ietilpināti arī daži zemeņu ceri un pāris sīpolu lociņiem. Labi, varbūt ābeļdārzs, jo dažādu ābeļu un bumbieru gan mums netrūkst. Lielākoties mans vienīgais ieguldījums dārzkopībā (un šo vārdu lietoju ļoti brīvi) ir tas, ka pļauju zāli. Neesmu arī īpaši domājis par putnu piesaistīšanu (reizēm domāju tikai par neatbaidīšanu), tāpēc uz manu dārzu putnu draugi nenāks skatīties kā savulaik uz Kārļa Griguļa mājām, bet tieši tāpēc esmu izvēlējies savu dārzu, lai pastāstītu par dažām lietām, kas parastu dārzu var padarīt putniem interesantu.

Putni ir tik dažādi un tik dažādas to prasības pēc dzīvotnes, ka būtu ļoti grūti dārzu padarīt putniem pilnīgi nepiemērotu. Varbūt varētu vienīgi noasfaltēt. Bet dabā, kā zināms, spēks ir daudzveidībā, tāpēc, jo daudzveidīgāks dārzs, jo dažādāki putni to redzēs labu esam, un šis būs stāsts par dažiem elementiem dārza daudzveidības nodrošināšanai.

Divas galvenās lietas, kas putnam nepieciešamas - barība un vieta, kur būvēt ligzdu (protams, vēl ir drošas slēptuves, ūdens, materiāli ligzdai, posteņi dziedāšanai utt., bet šīs ir divas galvenās).

Spriežot pēc iedzīvotāju zvaniem uz LOB, viens no galvenajiem iemesliem konfliktiem starp dārzu īpašniekiem un putniem ir ķirši. Sūdzības parasti saņemam par mājas strazdiem, bet manā dārzā mežā mājas strazdu nav. Tas gan nenozīmē, ka trūkst ķiršu ēdāju - melno mežastrazdu, pelēko strazdu, sīļu, dižraibo dzeņu...

Putnu uzlidojumi ķiršiem, šķiet, notiek augļu nogatavošanās secībā un sākot ar saldākajiem. Tomēr našķēšanās apjomos ķirši paliek arī mums. Turklāt vairāki no kokiem ir tik augsti, ka lielāko daļu ķiršu tāpat bez īpašas piepūles nolasīt nevaram.






Tomēr ķirši nav vienīgie putniem interesantie augļu koki. Kā jau minēju, dārzā netrūkst ābeļu. Tagad, kad augļi vēl ir mazi, zaļi un skābi, nevienu putnu tie neinteresē, bet rudens otrajā pusē un ziemā - cita lieta. Tad, ābolus meklējot, pa nobirušajām lapām rušinās melnie mežastrazdi, bet kokos palikušie augļi piesaista dzeņus.

Vienā pagalma malā gar ceļu augošās lazdas traucē cauri pagalmam izbraukt lielām mašīnām, toties nodrošina riekstus sīļiem, riekstrožiem un dzilnīšiem.

Bet vislielākais "augļu koks" dārzā ir loga priekšā augošais ozols. Zīles, kā zināms, ir klasiska sīļu barība, tāpēc rudeņos šie putni it bieži plosās pa ozola zariem.

Tomēr sīļi nav vienīgie, kas ozolā atrod sev barību. Kad vēl strādāju mājās (pie loga ar skatu uz ozolu), varēju tajā novērot dažādas putnu sugas, piemēram, dzeņus - gan dižraibo un vidējo dzeni, gan pelēko dzilnu. Dzeņi gan ozolā nemeklēja zīles, bet kukaiņus un to kāpurus.

Kā zināms, lieliska vieta kukaiņu kāpuriem ir arī mirusi koksne. Dārzā var atrast vietu arī tai. Es saprotu apsvērumus, kuru dēļ varētu nevēlēties savā dārzā turēt lielu nokaltušu koku (un attēlā redzamie koki patiesībā ir mežā, nevis manā dārzā),...

 ...bet reizēm nemaz nevajag daudz. Piemēram, ābeles celms, kas nozāģēts augstu, lai varētu uz tā sēdēt, arī izrādījies laba dzīvotne kukaiņiem un līdz ar to arī barotava dzeņiem. Tāpat noderētu arī kāds nokaltis zars, kas atstāts nenozāģēts.

Putniem nepieciešama ne tikai pārtika, bet arī ūdens (turklāt ne tikai dzeršanai, bet arī lai nomazgātos un atvēsinātos). Jau iepriekš esmu rakstījis par putnu dzirdinātavu (šeit), bet manā dārzā šo funkciju pilda dīķis. Turklāt dīķis nodrošina putniem ne tikai ūdeni, bet arī barību - tajā attīstās kukaiņu kāpuri un dzīvo arī zivis, tāpēc reizēm manā dārzā viesojas arī zivju gārnis un zivju dzenītis (ne vienam, ne otram gan šeit nav kur ligzdot). Pavasaros dīķī novērojamas arī meža pīles, kas dažu gadu kaut kur tepat arī ligzdo.

Tas, kā gan manā dārzā nav, ir veci, dobumaini koki, jo lielākā daļa no kokiem ir sievas vecvecāku iestādīta apmēram pirms 40 gadiem. Parasti šādu koku trūkums tiek kompensēts ar būrīšiem. Nesakiet nevienam, bet būrīšu izgatavošanai un uzstādīšanai esmu par slinku. Mūsu dārzā būrīšus salikusi mana sieva.

Ir gan arī viens būrītis, kas saglabājies no aizlaikiem, jo atrodas vietā, kur bez palīglīdzekļiem klāt netikt. Šogad tajā apmetušies sirseņi, bet savulaik tajā ligzdojušas svīres.

Tomēr ir putni, kas, lai gan skaitās dobumperētāji, atrod sev ligzdošanas vietu pat tad, ja nav ne būrīšu, ne dobumu. Šajā mājas stūrī fotografēšanas brīdī jumtā čiepstēja jau otrais lielo zīlīšu perējums.

Protams, arī mūsu mājās ir dažādi veci šķūnīši. Pat ja durvis tiem ir aizveramas, netrūkst šķirbu, pa kurām putni var iekļūt un atrast sev piemērotas ligzdošanas vietas.

Piemēram, šī ir stipri veca sarkanrīklītes ligzda, kas atrodas augstāk redzamajā šķūnītī. Šķūnīšos ligzdas mēdz būvēt arī melnie mežastrazdi un citi putni Tradicionālas saimniecības ēku apdzīvotājas ir bezdelīgas, bet, tā kā mēs dzīvojam mežā un mums nav lopu, šo putnu pie mums nav (bet kaimiņa mājā gan ligzdo).

Nezinu, vai pie tā vainojama teritorijas platība un sarežģītā topogrāfija vai mans slinkums, bet gluži visur zāli es nopļaut nevaru. Šādas nepļautas vietas ir piemērotas, piemēram, ķauķu ligzdošanai. Bet ziemā nenopļautās "nezāles" nodrošina barību pārziemojošajiem sēklēdājiem (piemēram, zaļžubītēm un dadzīšiem).

Nepļaujot konkrētu vietu ilgāku laiku, tā aizaug ar krūmiem. Arī krūmi ir piemērota ligzdošanas vieta ķauķiem (daļa sugu dod priekšroku lakstaugiem, citas - krūmiem), un šādās vietās var ligzdot arī brūnā čakste.

Protams, arī mērķtiecīgi stādīti krūmi ir piemēroti putnu ligzdošanai. Ogu krūmi manā dārzā gan ir pārāk appļauti un citādi pārāk no cilvēkiem apdzīvoti, lai būtu ļoti laba dzīvesvieta putniem. Lai gan novērojis to neesmu, domāju, ka upenes un jāņogas putni izmanto arī pārtikā.

Kā jau minēju iepriekš, koki manā dārzā lielākoties ir jauni, tomēr arī tie var nodrošināt putniem vietas ligzdošanai. Viens no labiem ligzdas kokiem ir tūja, kuras biezie mūžzaļie zari labi apslēpj ligzdas. Zaļžubītēm tā ir klasiska ligzdošanas vieta dārzos un parkos, un arī šajā tūjā dažus gadus zaļžubīte ir ligzdojusi. Citā tūjā ligzdu savulaik būvēja lauku balodis, bet nezinu, vai viņam kaut kas izdevās.

Arī savu dzīvi beiguši koki var noderēt putniem kā ligzdošanas vietas. Ligzdošanas sezonas laikā malkas grēdas parasti tiek atstātas mierā, un pa to laiku tajās savus mazuļus var izaudzināt melnais mežastrazds vai baltā cielava.

Arī dārzā putnus apdraud dažādi plēsēji (tostarp citi putni), tāpēc gan putniem, gan to ligzdām nepieciešamas drošas slēptuves (biezi krūmi, gara zāle, ēku šķirbas u.tml.).

Daļu draudu putniem sagādājam mēs paši. Kā zināms, daudz putnu nobendē kaķi. Kaķu mums nav, bet viņu lomu šajā ziņā diemžēl ieņem abi mūsu suņi. Kokos gan tie nekāpj, tomēr laiku pa laikam nokož kādu neveiklāku putnu mazuli (acīmredzot bija pat izpostījuši kādu melnā mežastrazda ligzdu, ko nebiju atradis). Šogad viņu zobos bija nonācis arī gaigalas mazulis, lai gan gaigalu savā dārzā nekad neesmu redzējis. Pašlaik, lai putniem nodarīto postu mazinātu, savas dienas suņi pavada aplokā. Viens labums no šiem zvēriem tomēr putniem var būt. Neesmu meklējis un pārbaudījis, bet domāju, ka lielā daļā apkārtnes putnu ligzdu izklājumā izmantota mūsu suņu spalva.

Dabā viss ir saistīts, tāpēc, padarot savu dārzu draudzīgu putniem, jūs palīdzēsiet arī citiem radījumiem - visur atrodami kukaiņi, dīķī mitinās zivis, dēles un gliemeži, uz malkas grēdām sildās un barību meklē ķirzakas, riekstus un zīles ēd peles, strupastes un vāveres, āboli interesē ne tikai dzeņiem un mežastrazdiem, bet arī caunām utt. Un galu galā labumu no dārza putniem iegūst arī dārza saimnieks - pupuķis mauriņā izskatās labāk nekā rūķis, putnu dziesmas ir daudz patīkamāks fons Jāņu svinēšanai nekā šlāgeri, un dārza radību izpēte bērnam ir veselīgāka izklaide nekā datorspēles.

Droši vien daudzi no manis aprakstītajiem elementiem ir atrodami arī jūsu dārzā, bet, ja nu jūsu dārzs ir asfaltēts laukums, varbūt sakraujiet vienā stūrī kādu ķieģeļu kaudzi. Putni to novērtēs.